NEVĒLAMIE apakšīrnieki – cērmes, spalīši un citi mošķi

Vasara lēnām tuvojas beigām. Arī jautrā rakšanās smilškastē šogad drīz beigsies. Smilšu kūku cepšana un degustēšana jāatliek līdz nākamajam gadam. Mammas steidz nobāzt spainīšus un lāpstiņas tālākā kaktā. Bet līdz ar vasaras mantu ieziemošanu der atcerēties arī par citiem, ne tik patīkamiem, bet ļoti iespējamiem vasaras prieku līdzgaitniekiem – parazītiem. 

Kurš bērns vismaz pāris reižu vasaras laikā nav pa īstam nogaršojis smilšu kūku. Paķēris nemazgātu burkānu vai nolaizījis durvju rokturi. Un varbūt tas nekas, tomēr bieži vien šiem it kā nevainīgajiem darbiņiem ir nevēlamas blakusparādības – vēdera parazīti. Visai nepatīkama bērnības pieredze, no kuras izvairīties izdodas tikai retajam.

Tomēr uztraukumam nav pamata – pediatri apgalvo, ka vismaz reizi mūžā izslimot vēdera parazītu invāziju bērnam ir pat nepieciešams, lai trenētu veselīgu imunitāti. Tikai nevelc garumā, konstatējot nevēlamo ciemiņu klātbūtni, pasteidzies no tiem atbrīvoties.

KAS IR KAS?
Visbiežākā smilšukastes, baseina un citu publisku vietu dāvana bērniem ir spalīši. Tie ir mazi (no 2 līdz 12 mm), balti un ļoti kustīgi parazīttārpi. Neganteļi dzīvo resnās zarnas sākuma daļā, bet naktīs spalīšu mātīte izlien no anālās atveres, lai dētu jaunas oliņas. Tāpēc viena no pazīmēm, kas ļauj saprast, ka bērnam ir spalīši, ir regulāra dupša niezēšana vakara vēlajās stundās un naktīs.

No šejienes spalīši nokļūst uz apģērba un gultasveļas. Bet, ja bērns pakasa dupsi, oliņas nokļūst arī uz rokām un no tām mutē, radot jaunu spalīšu invāziju. Šo parazītu ietekmē bērnam tiek traucēts naktsmiers, var sāpēt vēders un pasliktināties apetīte, kā arī mazulis kļūst nervozs, jo regulāri nav kārtīgi izgulējies. Lielākoties par spalīšu klātbūtni var nojaust, apskatot bērna podiņa saturu, jo līdz ar lielajām darīšanām tajā redzami arī neskaitāmi parazītu pārstāvji. Lai konstatētu spalīšu invāziju medicīniski, var nodot fēces analīzēm. 

Otrs biežākais ciemiņš cilvēku organismā, kas te ierodas ne lūgts, ne gaidīts, ir cērmes. Šie tārpi ir daudz lielāki – 12 līdz 40 cm gari, dzeltenīgā, sārtā vai pat tumši sarkanā krāsā un dzīvo cilvēka tievajās zarnās. Te arī tiek dētas jaunās oliņas, kas kopā ar izkārnījumiem rada ceļu brīvībā. Nonākot zemē vai ūdenī, cērmju oliņas padara par infekcijas avotu arī nemazgātas ogas vai dārzeņus. Šeit var palīdzēt tikai mehāniska atbrīvošanās no nevēlamajām piedevām, dārzeņus un ogas rūpīgi nomazgājot.

Kad bērns apēd šādu oliņu, tā aptuveni 10 dienas ceļo pa asinsriti cauri vairumam iekšējo orgānu, tikai pēc tam nonākot vietā, kur iemitināsies uz dzīvi. Tāpēc cērmes sākumstadijā var konstatēt bērna krēpu analīzē, bet vēlāk jau arī nododot izkārnījumu analīzi. Šie parazīti ir bīstamāki, jo to savairošanās organismā var radīt nopietnus veselības traucējumus un pat nosprostojumus zarnās, asfiksiju vai nokļūt vēl citos orgānos, ne tikai tievajā zarnā, radot to bojājumus. Lai izvairītos no inficēšanās ar cērmēm, pirmais un svarīgākais noteikums ir vienmēr mazgāt rokas un dārza labumus. Pat ja tie nākuši no vecāsmātes ekoloģiskās saimniecības.

Vēl lielāks un riebīgāks ir zivju lentenis. Šis parazīts var būt pat 20 metrus garš un dzīvot cilvēkā ļoti ilgus gadus. Lai izvairītos no zivju lenteņa, svarīgi ir nelietot uzturā jēlas vai termiski nepietiekami apstrādātas zivis. Visbiežāk ar zivju lenteni ir inficētas plēsīgās saldūdens zivis, piemēram, līdakas. Tomēr tas nenozīmē, ka tev un taviem bērniem jāatsakās no līdaku ēšanas. Vienkārši pirms izbaudīt ūdens dzīļu gardumus, zivis ir kārtīgi jāizcep vai jāizvāra.

Der zināt, ka, ilgstoši mājojot cilvēka organismā, šis parazīttārps mēdz piesavināties visas vērtīgās uzturvielas un vitamīnus, tāpēc, neskatoties uz labo apetīti, parazīta upuris mēdz novājēt un just bezspēku. Turklāt, kā vairums parazītu, arī lentenis organismā izdala savas atkritumvielas, to vēl vairāk novājinot.

Visbeidzot, viens no smilšukastes un vasaras prieku līdzgaitniekiem var būt suņu un kaķu toksokarioze. Diemžēl ne viens vien četrkājainis jautrā ikrīta izskrējienā piestāj bērnu spēļu laukumā. Turklāt visbiežāk tie ir nepieskatīti, tātad arī neattārpoti dzīvnieki. Un te nejaukā parazīta kāpuri gaida savu jauno īpašnieku – bērnu, kurš nāks spēlēties smiltiņās. Šis parazīts var izraisīt vēdersāpes, vemšanu vai caureju un pat klepu vai bronhītu.

PROFILAKSES PASĀKUMI
Kā jau vairums nedienu, arī pret parazītiem vislabāk palīdz profilakse. Ja bērns jau no mazotnes tiks pieradināts pie personiskās higiēnas normām, pastāv daudz lielāka iespēja, ka parazītu invāzija jāpiedzīvo nebūs.

Tātad māci bērnam pēc katra tualetes apmeklējuma vai pārnākot mājās kā vienu no pirmajiem darbiņiem nomazgāt rokas. Par roku mazgāšanu jāatceras arī pirms katras maltītes. Labs palīgs tīrības ievērošanai ārpus mājas ir mitrās salvetes. Tās pašas, ko izmanto zīdaiņiem, mainot autiņbiksītes. Ieliekot vienu iepakojumu somā, to vari izmantot, lai notīrītu rokas pēc smilšukastes vai publiskā spēļlaukuma apmeklējuma, kā arī pirms ēšanas ārpus mājām, ja nav iespējams nomazgāt rokas.

Ja ģimenē ir četrkājains draugs,  par labu ieradumu jākļūst vismaz divas reizes gadā mīluli attārpot. Tas jādara arī tad, ja iegādājaties jaunu kucēnu vai kaķēnu. Lai gan mazajam dzīvnieciņam vēl nav bijusi saskare ar apkārtējo vidi, negantos parazītus viņš var būt mantojis no savas mātes.

Ideālā pasaulē bērnu spēļu laukumu smilšukastes laikā, kad mazie tajās nerotaļājas, būtu apsegtas ar vāku. Tomēr pilsētu parkos šādu ekstru nodrošināt nav iespējams. Tāpēc vēlams uzmanīt, lai, cepot smilšu kūkas, bērns nemēģina tās apēst un nebāž mutē smilšu zvēriņu un piļu formiņas.

Un vēl, svarīgi ne vien mazgāt rokas, bet arī dārzeņus, kurus uzturā lietosi svaigus, jo parazītu oliņas var būt pielipušas kopā ar dažiem smilšu graudiņiem. Atceries, ka daži parazīti mēdz dzīvot termiski slikti apstrādātā gaļā un zivīs, tāpēc bērnam piedāvā tikai kārtīgi izvārītas vai izceptas zivis un gaļu.

Nenāk par skādi bērnam laiku pa laikam iedot apēst kādu ķiploka daiviņu un pagrauzt ķirbju sēklas. Daži tautas medicīnas avoti apgalvo, ka cīnīties pret parazītiem palīdz arī, ja laiku pa laikam mutē pakošļā krustnagliņas. Tomēr jāatzīst, ka, neskaitot ķirbju sēklas, abi pārējie līdzekļi ir visai sīvas garšas un diezin vai lielākā daļa bērnu būs ar mieru paklausīgi grauzt ķiploka daiviņas vai košļāt krustnagliņas.

Diemžēl pat visi šie profilakses pasākumi negarantē, ka izdosies pilnībā izsargāties no nevēlamajiem apakšīrniekiem. Tāpēc ir ļoti vērtīgi kaut reizi gadā bērnam veikt fēču analīzi, lai tādējādi būtu droša, ka parazītu nav. Un arī pārējā laikā, ja vien kas šķiet aizdomīgi, labāk nekavējoties sazināties ar savu ģimenes ārstu. Mūsdienās ir pietiekami daudz medikamentu, kas palīdz problēmu risināt bez liekiem uztraukumiem un veselības zaudējumiem.

KĀ ATBRĪVOTIES NO NELŪGTAJIEM VIESIEM?
Ja ar šausmām konstatē, ka tavs bērns cieš no parazītu invāzijas, visprātīgākais būtu nodot fāžu analīzes. Tikai tad, ja ārsts zinās precīzi, kādi parazīti bērnu nomoka, viņš spēs vislabāk piemeklēt nepieciešamās zāles un to devu.

Visefektīvākais, ja zāles dzersiet atkārtoti, ar pāris nedēļu pārtraukumu, un pēc tam tiks nodotas atkārtotas analīzes, lai pārliecinātos, ka problēma ir atrisināta. Laikā, kad bērnu ārstē, ļoti svarīgi ir ievērot īpaši stingru higiēnu, katru dienu mainīt apakšveļu un arī pidžamas, gultasveļu un dvieļus. Un atceries, ja parazīti ir vienam ģimenes loceklim, medikamentu kurss jāiziet visiem. Tā sakot, lai būtu droši.

4 komentāru
  1. Ir dzirdēts, ka atbrīvošanās no šiem mošķiem ir daudz efektīvāka, ja preparātus lieto vecajā mēnesī. Pie tam, viena lieta ir iznīcināt apakšīrniekus, un cita lieta – dabūt no organisma ārā, jau nedzīvus.

  2. Nemaz tik veiksmigi fecu un asins analizes neparadas, ka ir ciemini!!! Manai meitai uzradijas tikai pec pusgada!!!!! Ilgi mocijas ar vedera sapem, sliktu dusu, sliktu apetiti! Cik esam specialistus apmeklejusi, naudu izgrudusi, rezultats-nekads! Tikai pec pusgada atklajas paraziti-cermes. Tikpat ilgi ari arstejamies. Palidz vienigi Vermox. Tas kirbju seklas, ellas, tejinas ir tikai taa,-starcitu, mosku pabaidisanai.

  3. Par higiēnu gan profilaksei, gan ja ir ķibele jau gadījusies.
    Pats galvenais – KARSTS GLUDEKLIS. Tā kā parazītu oliņas nereti nav iespējams izmazgāt no veļas, jo tajām ir āķīši, tad visa gultasveļa, biksiņas utt ir jāpletē ar KARSTU gludekli, kārtīgi uzspiežot – tad vairums visādu parazītu, sēnīšu utt izcepas. Der iegaumēt, ka gludināmais dēlis ar sietu nav nemaz tik spoža doma, jo drēbe nedabū kārtīgi izkarst.

    Rokas ir jamazgā tekošā ūdenī.
    Pirms vannošanās ir jānomazgājas dušā – tātad tekošā ūdenī.
    Jāiemācās pašiem un jāizkaidro bērnam arī pēcīša mazgāšana (tas vairāk uz spalīšiem attiecas).
    Jāgriež nagi – pēc iespējas īsi vai arī tie ļoti bieži jātīra.
    Par dārzeņiem jau viss tika pateikts – tikai mazgātus un tikai tekošā ūdenī, jo čammājoties pa baļļīti daļa kripatu paliek uz dārzeņiem tik un tā.

    Tātad gludeklis, tekošs ūdens un nagu šķērīties ir jūsu sabiedrotie 🙂

Komentēt Digna Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.