Netieku galā…

Esmu iekritusi dziļā depresijā…Un šīs sajūtas ir briesmīgas…Liekas, ka ar katru dienu grimstu arvien dziļāk… Nesaprotu, kāpēc tā…Itkā viss ir- ģimene, bērns,kuru tik ļoti gaidīju un kuru dievinu…Bet jūtos nelāgi, neko negribu, arvien biežāk raudu un saprotu, ka nekas nav labi….Nesaprotu, kurā brīdī tas notika, bet tādā stāvoklī atrodos jau diezgan ilgu laiku…. Man negribas iet ārā, jo paskatoties spogulī es riebjos sev. Agrāk man nekad netrūka uzmanības, vienmēr biju notikumu centrā, bet tagad esmu palikusi nemanāma, briesmīga…. Zinu, ka nedrīkstu padoties depresijai, ka jācīnās un jādara kautkas lietas labā, bet es NESPĒJU saņemties… Šorīt ar šausmām sapratu, kādā briesmīgā situācijā atrodos- es varu nedēļu staigāt nemazgaatiem matiem, es pārstāju kopt sevi, negribu iet ārā, esmu pieņēmusies svarā par vairākiem kilogramiem pēc bērna piedzimšanas, man ir miega traucējumi un kas ir vēl trakāks- sāk nākt domas par pašnāvību….tas mani biedē…un pats trakākais, ka man nav ar ko parunaat par šo lietu… viirs mani nesaprot un tā vien liekas, ka neviens mani nesaprot…
Kā lai tieku ārā no šī bezdibeņa?

11 komentārs
  1. Tu neesi ne pirmā ne pēdējā. Izklausās pēc tipiskas pēcdzemdību depresijas. Ko darīt? Ja vari atļauties, protams, labi, ja var aiziet pie psihoterapeita, jo tas viss tiešām ir normāli, un to var gan ārstēt, gan var tev palīdzēt. Vienkārši tev pateikt – izbeidz, saņemies, dzīvo, priecājies un āriene vispār nav galvenais cilvēka dzīvē – diez vai tas tev palīdzēs. kaut gan, protams, to vius gribētu tev pateikt. “sķiet, neesi arī pienācīgi atpūtusies. man lielākais izmisums bija tieši tāpēc, ka bērna dēļ nevarēju atgūt enerģiju, biju izpumpējusies un kādi vēl mati – par tādiem tajā laikā nedomāju. Tā kā saprotu tevi.

  2. man tādās reizēs palīdz tikai fiziskas nodarbes, vislabāk – sporta klubs + staigāšana ar kājām pa svaigu gaisu. vispirms atgriežas miegs, tad, jau no tā vien, ka sāku kaut ko darīt sava izskata un veselības labā, tajā pašā mirklī sāku justies skaistāka un stiprāka un, visbeidzot, nekas tā nemotivē kaut ko darīt, kā pirmie panākumi. vienkārši jāpiespiež sevi spert pirmos soļus ārā no apburtā loka.

  3. Tikai un vienīgi ārsts tev par palīdzēt šajā brīdī. Pie tam psihiatrijas pakalpojumi ir bez maksas arī zālēm ir atlaides. Vismaz nesen vēl tā bija.

  4. Man arī šķiet, ka tā ir pēcdzemdību depresija. Vai nu ārsts un zāles, vai homeopāts un homeopātiskās zāles. Vismaz es izmantoju pēdējo variantu. Un man palīdz. Patika homeopāte Baiba Tereško, par vizīti un zālēm 20Ls.
    Fiziskās nodarbības arī ir labas, jo to laikā organismā veidojas laimes hormoni. Bet es arī tām nespēju saņemties.

  5. es atvainojos, bet neticu es šādai depresijai. manuprāt, tā ir vienkārši sava prāta izlaidība… un lai nemēģina man kāds teikt, ka neko nesaprotu un nezinu, ko nozīmē būt nomāktai. bet šis konkrētais “depresijas” apraksts izklausās pēc fiktīva safabricējuma, lai uzkurinātu diskusiju (bet diskusija te maza, kāredzams)… domāju, jebkurš “beziemesla” nomāktais, lai vispirms piefiksē uz papīra lapas, kas tad viņa dzīvē ir tik nomācošs un tad lai saraksta blakus, kas ir skaists… visiem, kuri sūdzas, ka neviens viņus nesaprot, iesaku mazāk fokusēties uz sevi un beigt nemitīgi kultivēt emocijas a la “ne viens mani nesaprot”… pamēģiniet saprast citus, paskatītis uz savām emocijām analītiski, jo tikai tā ir iespējams soli pa solim tikt ārā no šī nomāktā satāvokļa. ir jābeidz sūkstīties!

  6. nu un mēs visi brīžam jūtamies slikti, nedēļu, mēnesi pat gadu.. man arī reizēm gadās nedēļu neizmazgāt matus, bet tas ir tik nebūtiski….
    vnk tev nav mērķa šai dzīvei, tu nesaproti, ko vēlies, iespējams, tavi sapņi, mērķi, kurus vēlējies esi jau piepildījusi.. vnk atrod, ko vēl vēlies, kādu valodu apgūt, kur aizbraukt, tik nesaki, ka nav nauda utt. kapājies krāj…
    taisnība arī tiem cilvēkiem par sportu, atrod vecās krosenes un skrien, katru rītu, vēl pati šorīt stundu skraidīju, bezmiegu sen jau esmu aizmirsusi..
    un pats galvenais meklē Dievu, lasi Bībeli, atrod savu draudzi, kur tev patktu…
    šie ir padomi no manas dzīves!! reāli palīdz:)) lai veicas!!!

  7. Tas ir nopietni un nopietni jāuztver.Labā ziņa ir tā,ka šāda veida stāvoklis vislabāk pārvarams kopā ar domubiedriem.Es tieši pašlaik strādāju pie projekta “Antidepresijas klubs”.Laipni aicināta kolektīvā,Kopā mēs to varam pārvarēt!

  8. njaaa..nu ko lai saka, te ir jasarosas ta ne pa jokam 🙂 viss nemaz nav tik slikti, ari man biezi gadas tadas problemas, asaras, skumjas, pardomas, pagatne, nakotne…bet tas ir mulkigi, daudz kas ir atkarigs no mums pasiem un musu domam, ko mes domajam, ko mes velamies…ja, ok piekritu, ne viss piepildas, ka iecerets, bet tiesi tapec ir jacinas 🙂 par savu vietu zem saules , ka saka 🙂 ciinies…

  9. njaaa..nu ko lai saka, te ir jasarosas ta ne pa jokam 🙂 viss nemaz nav tik slikti, ari man biezi gadas tadas problemas, asaras, skumjas, pardomas, pagatne, nakotne…bet tas ir mulkigi, daudz kas ir atkarigs no mums pasiem un musu domam, ko mes domajam, ko mes velamies…ja, ok piekritu, ne viss piepildas, ka iecerets, bet tiesi tapec ir jacinas 🙂 par savu vietu zem saules , ka saka 🙂 ciinies…

Komentēt Sisa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.