Nesteidzies pieaugt, izdzīvo bērnību.

Sveiki. Šis ir mans pirmais raksts manā blogā un tāds raksts ar kuru es vēlētos dalīties ar citiem lasītājiem un espati.lv portāla lietotājiem.Drīz būs mana dzimšanas diena un būšu pilntiesīga šīs sabiedrības locekle savu gadu ziņā. Tāpēc tagad ļoti bieži domāju kādi tad ir bijuši mani 18 pirmie mūža gadi un vai tie ir tie kurus vēlos atcerēties visu savu mūžu. Secinājums? Droši saku ka jā. Vienalga cik gan asaru esmu izlējusi, smaidījusi, dusmojusies uzsaktu ka šie 18 ir bijuši visslabākie, krāsainākie un patīkamākie kādus esmu piedzīvojusi.Tagad bieži atceros kādas skolotājas teikto: ”Nesteidzies pieaugt, izdzīvo bērnību!”  Domājat es paklausīju?Protams, nē! Vienmēr centos būs gudra, dzīvot un pieaugt ātrāk sagaidīt savus 18 un dzīvot viena prom no vecākiem, pati tikt galā ar savām problēmām. Bet tagad kad mani 18 jau klauvē pie durvīm, es vēlos atgriezties bērnībā un visu to izdzīvot vēlreiz. Jo tiešām bērnība un atmiņas ir labākais kas cilvēkam var būt. Tagad skatoties visas bildes, atceroties tās blēņas ko esmu sadarījusi smejos un raudu reizē. Jo ko tik jancīgu varēju izdarīt es, kā, piemēram, sasmērēt mammas pasi. Un raudu jo tā visa man pietrūks un bērns es vairs nebūšu.  Es ļoti ceru un vēlos ka arī savus nākamos 18 izdzīvošu kā nākas lai varu teikt:”nenožēloju nevienu nodzīvoto dienu!” Un arī visiem mazajiem saku, kā reiz teica man:” Izdzīvo to kas tev dots jo otra tāda vairs nebūs:)”