Viņa it kā netraucē. Man nav lielas mājas uz krīta, Ziemassvētku ballēs nekoncertēju un saņemu apburošo, vēl labajos laikos piešķirto māmiņalgu. Es dzīvoju savu dzīvi un Viņa savu.
Taču, nekauņa, pamanās iespraukties arī pa durvju spraugu!
Lūk piemērs iz dzīves. Apmeklējums pie ginekologa.
Ārsts: Kādus izsargāšanās līdzekļus jūs lietojat?
Mana draudzene: Nekādus.
Ārsts, neizpratnē: Kā, vai tad jūs gribat bērnus?
Tā pati draudzene: Man ir 24. Manuprāt, tas ir normāli gribēt bērnus.
Ārsts: Bet ir taču krīze!
P.S. Turoties Nekauņai pretī, no šodienas visus Kleitas ierakstus varēs lasīt arī šeit. Taču viss par kleitām un vēl daudz ko citu atrodams www.kleita.net
Hā, krīze! Uz mani tā iedarbojas dīvaini…Laikā, kad būtu jātaupa, es izvēlos zobu pastu par 6ls, šāmpūnu par tik pat…jā, un vēl es ar kredītkarti iepirku jaunus, neprakstiskus zābaciņus. Kaut kur esmu dzirdējusi, ka naudiņa nenāks, ja to netērēs, jo vienkārši tai liksies, ka nav vajadzīga.
nujā, bērni kļūst ekskluzīvi 🙂
Bet piekrītu zebest par krīzes tendencītēm – jo skaļāk bļauj par krīzi, jo foršāk man gribas parūpēties par sevi 🙂
Skaidrs, ka ekskluzivi. To jau tāpat var pārbaudīt uz esošajiem. Bet jo tālāk, jo trakāk būs. Kad sāksies pusaudžu vipendroni, tad ar vairākiem tikt galā varoņdarbs un arī jāpelna diezgan daudz. Bet tas nenozīmē, ka kādam var aizliegt gribēt bērnus 😀