Nedēļas filmu izlase.

LNT
Trešdiena, 23. jūnijs, plkst. 18.05
Limuzīns Jāņu nakts krāsās
Komēdija drāmas žanrā, padomju Latvija, 1981.g.    
Režisors – Jānis Streičs 
Līdzīgi kā Eldara Rjazanova „Likteņa ironiju” uzskatām par neatņemamu Jaunā gada sastāvdaļu, Jāņa Streiča „Limuzīns Jāņu nakts krāsās” ir vispiemērotākais kino Jāņiem. Gan tādēļ, ka filma ir pašpietiekama un ļoti izdevusies, gan tādēļ, ka zinām no galvas visus „pareizos” citātus „pareizajās” intonācijās.  Pat ja tu čakli griezīsi Jāņu sieru un būsi aizņemta nesot dažādus gardumus svētku galdam, ieslēdz televizoru, lai šī filma tev sagādā prieku un mazina rūpes. Galu galā skatītāju aptaujās „Limuzīns Jāņu nakts krāsās” atzīta visu laiku labāko latviešu filmu!
Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit. Vīrs miris, dēli miruši karā. Dzīvodama viena, apdarot darbus, cik spēka pietiek. Vienīgie, kas palīdz un uztur kontaktus ir kaimiņi – kolhoza traktorists Jāzeps Gilučs un viņa kuplā ģimene vienmēr ir līdzās. Un tad, vienā dienā viss mainās. Mirtas tantes rokās nejauši nokļūst loterijas biļete, kura izrādās laimīga un tagad Mirtas tantes šķūnītī stāv tiem laikiem lepns auto, kura dokumentos ierakstīts: “cveta beloj noči”, ko Mirtas tante latviski tulko kā “Jāņu nakts krāsā”. Uzzinājuši par Mirtas tantes laimestu, ciemos sarodas radi un radu radi – visi priecīgi satikt tanti, visi gatavi palīdzēt, vēlēdamies būt ierakstīti testamentā kā auto mantinieki.

LNT
Ceturtdiena, 24. Jūnijs, plkst. 18.30
Emīla nedarbi
Ģimenes komēdija, padomju Latvija, 1985.g.
Režisors – Varis Brasla
Lomās – Māris Zonnenbergs-Zambergs, Madara Dišlere, Uldis Dumpis, Dace Everss, Diāna Zande, Rūdolfs Plēpis, Vija Artmane, Ēvalds Valters, Dina Kuple
Jāņi nu reiz ir tik latviski svētki, ka šajās dienās iespējams apskatīt labāko latviešu kino esenci. Pie sirsnīgākajām filmām pieder arī „Emīla nedarbi”.
Zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes stāsts “Lennebergas Emīls” pārtapis filmā, kuras galvenais varonis, protams, ir Emīls. Tas pats sešgadīgais Emīls, kuru viņa tēvs ir gatavs mainīt pret zemestrīci, lai mājās būtu kāds brītiņš miera. Bet Emīls nav vainīgs – vienkārši viņš ir ļoti labsirdīgs un izpalīdzīgs, turklāt viņam vienmēr pietiek izdomas un arī enerģijas, lai labas idejas nenonīktu nerealizētas. Un vienmēr jau atrodas kāds, kam vajadzīga palīdzīga roka vai padoms… Gan māšele Ida, gan kalpone Līne, gan tēvs, māte, gan vēl kādi kaimiņi. Līne gan par Emīla izdarībām gaužas, ka viņas acis kaut ko tādu nav pieredzējušas, bet filmā viss risinās jautri, gaiši, ticami, un ir arī mierinājums – no Emīla izaugs krietns un sabiedrībai noderīgs cilvēks – to apsola filma.
1985. gadā filma saņēma Latvijas Kinematogrāfistu savienības balvu par labāko gada filmu – „Lielo Kristapu”.

TV 3
Ceturtdiena, 24. jūnijā, no plkst. 9.00 – 19.20 (7. sērijas)
Ilgais ceļš kāpās
Ģimenes un laikmeta drāma, padomju Latvija, 1981. g.
Režisors – Aloizs Brenčs
Lomās – Lilita Ozoliņa (Marta), Jozs  Kiseļus (Artūrs), Romualds   Ramanausks (Rihards), Eduards Pāvuls (Ozols), Kārlis Trencis (Kalniņš), Ārijs Geikins (Āboltiņš), Lidija Freimane (Artūra māte), Aare Laanemets (Laimonis), Indra Burkovska (Biruta), Artūrs Kalējs (Fricis Spure), Ritenberga Dzidra (Erna), Egons Beseris (Pēteris), Valdemārs Zandbergs (Akmeņlauks), Mārtiņš Vērdiņš (Bruno), Rolands Zagorskis (Zigis) uc.
Filmas darbība aptver 40 gadus kādas latviešu ģimenes dzīvē. Tās darbība sākas nelielā zvejnieku ciematā Rīgas jūras līča krastā. Stāsta centrā ir Martas un Artūra mīlestība, kara laika pārbaudījumi visas tautas un arī abu filmas galveno varoņu dzīvē, Martas laulība ar Rihardu un šķiršanās, Martas dzīve Sibīrijā. Artūra apcietināšana un viņa līdzdalība karā – partizānos un sarkanajā armijā.
Tā ir filma, kuru grūti skatīties bez personiskas piesaistes. Smeldzīgās attiecības un pārdzīvojumus, kurus tik patiesi izspēlē filmas varoņi, gan vēsturisko notikumu atainojums, kas skāris arī katra skatītāja dzimtu, ikreiz liek šo filmu vērot ar īpašām sajūtām un attieksmi.
„Ilgais ceļš kāpās” ir pirmā  daudzsēriju filma latviešu kino vēsturē. Kara un pēckara gadu interpretācija bija adaptēta tieši piemērojoties šī “savienības skatītāja” priekšstatiem par Baltijas tautu vēsturi, par notikumu attīstību, par cīņām starp “par” un “pret” spēkiem.

TV3+
Ceturtdiena, 24. jūnijs, plkst. 21.00
Zvejas nacionālās īpatnības / Особенности национальной рыбалки/
Komēdija, Krievija, 1998.g.
Režisors – Aleksandrs Rogožins
Lomās – Aleksejs Buldakovs, Viktors Bičkovs, Semjons Strugačovs, Sergejs Russkins, Sergejs Gusinskis, Vasilijs Domračevs uc.
Lai cik reizes skatīta arī šī un rīt skatāmā „Medību nacionālās īpatnības”, lieks plati smaidīt dzirdot  spārnotos un daudzslāņainos jokus un lūkojoties uz ekstravagantajiem tipiņiem – filmas galvenajiem varoņiem.
Labi pazīstamā kompānija – ģenerālis Ivolgins, Ļova Soloveičiks un Kuzmičs dodas makšķerēt. Līdzi paņemts viss, kas nepieciešams šādam pasākumam – pamatā – labi daudz šņabja. Pa ceļam viņi apmaldās un pat nenojaušot misēkli, pietauvojas Somijas krastā.
Filma ir spārnotu citātu vācelīte. Piemēram, situācijā, kad vienam no filmas varoņiem makšķerēs āķis ar visu tārpu trāpījis pirkstā, biedri sniedz vērtīgus padomus: «Надо палец в воду опустить, чтобы червяк не умер. А то трупный яд может в ранку попасть» (kriev. Pirkstu jāiemērc ūdenī, lai tārps nenomirst. Citādi līķa inde var iekļūt tavā brūcē.)  Vai arī ģenerāļa Ivolgina dziļdomīgais tosts: «Ну, за молчание! За солидное мужское молчание!» (kriev. Iedzersim par klusēšanu! Par cienījamu vīru klusēšanu!)
„Zvejas nacionālās īpatnības” un rīt 25. jūnijā, plkst. 21.00 skatāmā „Medību nacionālās īpatnības” ir ideāli piemērots kino pēcsvētku saguruma dziedēšanai!

Rossija
Ceturtdiena, 24. jūnijs, plkst. 23.50
Intervija ar vampīru / Interview with the Vampire : The Vampire Chronicles/
Piedzīvojumu filma ar šausmu elementiem, ASV, 1994.g.
Režisors – Neils Džordans
Lomās – Toms Krūzs, Breds Pits, Antonio Banderas, Kristians Sleiters un Kristena Dunsta
Reti kurā filmā vienkopus var redzēt tik košus un šarmantus aktierus, bet tas nebūt nav vienīgais šī ekranizējuma skatīšanās iemels. “Intervija ar vampīru” savulaik apceļojusi vairākus kino festivālus un saņēmusi Britu Kinoakadēmijas balvu.
Sanfrnacisko kāds žurnālists uzgājis īpatnēju intevējamo, kurš uzdoas par vampīru un pastāsta viņam savu dzīves stāstu – no brīža, kad viņš 1791. gadā pēc viņa bērna un sievas nāves kāds vampīrs viņu padarījis par sev līdzīgo – līdz pat mūsdienām. Jaunajam asinssūcējam ir pretīga doma par cilvēku asiņu dzeršanu, tomēr ar laiku tas tomēr notiek. Bez sava “radītāja” jaunais vampīrs sev rada “vampīrmeitenīti”, kura nogalina “radītāju”. Vairāk kā gadsimtu abi dzīvo ar domu, ka viņi ir divi pēdējie un vienīgie vampīri pasaulē, kamēr vienudien Parīzē uz ielas tiek satiks vēl kāds “asinsbrālis”. Izrādās pasaule ir pilna vampīriem un daži zina briesmīgo noslēpumu par “radītāja” nogalināšanu. Par to draud smaga atriebība, pēc kuras filmas galvenais varonis uz vairākiem gadu desmitiem paliek viens – līdz mūsdienās viņš no jauna satiek savu radītāju – “dzīvu” un neskartu.
Žurnālistu tik ļoti aizrauj vampiru stāsts, ka viņš lūdz intervējamam pārvērst arī viņu vampīrā, lai labāk izprastu šo radījumu dzīvi un pasauli.

TV 21
Sestdiena, 26. jūnijs, plkst. 21.25
Meitene ar pērļu auskaru / Girl with a Pearl Earring/
Drāma, Lielbritānija, Luksemburga, 2003.g.
 Režisors – Pīters Vēbers 
Lomās – Kolins Fērts, Skārleta Johansone, Toms Vilkinsons, Džudija Parfita
Filma ir gleznains stāsts par māklsinieka un vienkāršas kalpones jūtām 17. gadsimta nogales Holandē un viņa slavenāko gleznu, kas top no šo divu cilvēku īslaicīgās savienības. Septiņpadsmit gadu jaunā Grēta ir spiesta meklēt mājkalpotājas darbu un nokļūst mākslinieka Johannesa Vermēra mājā. Kalpotājas pienākumos ietilpst arī gleznotāja darbnīcas uzkopšana. Viņa kļūst par vienīgo cilvēku, kam ir atļauts tajā uzturēties un drīz vien iemanto mākslinieka uzticību. Vermērs pamana meitenes aizraušanos ar mākslu, krāsu izpratni un kompozīcijas sajūtu. Tas abus tuvina vēl vairāk. Viņš nolemj uzgleznot Grētas portretu ar sievas pērļu auskariem. Top slavenākā un atzītākā mākslinieka glezna “Meitene ar pērļu auskaru”. Savukārt Vermēra sieva nespēj pieņemt vīra acīmredzamo apsēstību ar Grētu. Dusmu un atriebības pārņemta viņa pavēl meiteni izmest no mājām. Gleznotājs šai skarbajai rīcībai nepretojas.
“Meitene ar pērļu auskaru” un tās galvenā aktirse Skārleta Johansone saņēmusi virkni balvu prestižos pasaules kino festivālos.

PBK
Svētdiena, 27. jūnijs, plkst. 18.05
Briljanta roka /Бриллиантовая рука/
Eskcentriska muzikāla komēdija, Padomju Savienība, 1968.g.
Režisors – Leonīds Gaidajems
Lomās – Jurijs Ņikuļins, Andrejs Mironovs un Anatolijs Palanovs
Gidīgs padomju darbinieks Semjons Gorbunkovs – draudzīgs un diezgan naivs ģimenes cilvēks dodas ārzemju tūrisma braucienā – kruīzā uz Stambulu. Tur viņš uz kādas mazas ieliņas nejauši paslīd. Nākot pie samaņas, viņš atklāj, ka viņa rokai uzlikts ģipsis. Viņš nemaz nezina, ka paslīdot izteicis vārdus «Чёрт побери!» (kriev. Velns lai parauj!), kas ir bijis kontrabandistu slepenais kods. Zem rokai uzliktā ģipša paslēpti briljanti, kurus bandītiem par katru cenu jāatgūst. Turklāt filmas sižets nav izdomājums. Ideja tapusi, izlasot avīzē ziņu par kontrabandistiem, kas pūlējušies ģipsī pārvest caur robežu dārgumus.
„Briljanta roka” ir viens no populārākajiem padomju laika kinematogrāfa iecienītākajiem darbiem un ierindojās padomju zelta fonda pieciniekā.