Nauda, kuras pazušanu nepamanām, jeb 15 padomi kā IETAUPĪT

Ikdienā visi izmantojam naudu. Ir lietas, par kurām mums ir jāmaksā, gribam  to vai nē. Tās ir primārās un sadzīviskās vajadzības, kas padara mūsu dzīvošanu komfortablāku, veiksmīgāku, nodrošinātāku. Taču ir tik daudz lietu, par kurām atdodam naudu, kaut reizēm nelielu, pilnīgi nevietā. Katru dienu kāds nieks, un mēneša beigās visi tavi nieki veido ievērojamu naudas summu, kuru, domājams, tu labprātāk notērētu kam citam. Lai skaidri zinātu, cik un par ko esi maksājusi, katru nedēļu veic aprēķinus, uzskaitot katru pirkumu.

Daudz vieglāku savu maciņu cilvēki mēdz padarīt brīžos, kad dodas uz veikalu iepirkties, jau būdami izsalkuši. Tad grozā pie ikdienas pārtikas precēm, tiek liktas mantas, ko veikalā „apēdam ar acīm”. Diemžēl, aizgājuši mājās, secinām, ka visa kā ir par daudz. Praktiskāk būtu plānot savus iepirkšanās laikus. Vēl labāk, ja uz veikalu dotos ar nepieciešamo produktu sarakstu, kā arī iepriekš paredzētu, ko un kad gatavosi. Tad zināsi, tieši kurus produktus vajag, un nepaņemsi neko lieku. Atceries līdzi paņemt savu iepirkumu maisiņu, lai tas atkal nebūtu jāpērk.

Netērē naudu uzkodās – parasti, tie ir nelietderīgi, vai pat ļoti neveselīgi pirkumi. Saldie batoniņi, bulciņas, čipsi un citi sīkumi sāta sajūtu rada tikai uz mirkli. Pēc kāda laika ēst gribas atkal, un ar šādu neveselīgu uzturu tu bojā ne tikai savu figūru, bet arī gremošanas sistēmu. Visbiežāk šīs lietas tiek pirktas pusdienu vietā, lai ietaupītu naudu vai laiku. Ērtākais un veselīgākais risinājums ir pusdienas gatavot pašai un ņemt līdzi. Turklāt vari pagatavot to, kas vislabāk garšo un tik, cik daudz vari apēst vienā ēdienreizē.

Nav noslēpums, ka gatavot mājās ir daudz izdevīgāk nekā ēst sabiedriskajās ēstuvēs. Nav arī noslēpums, cik nogurdinoši tas mēdz būt. Izvērt šo ikdienišķo procesu jautrā pasākumā. Iesaisti savu mīļoto vai uzaicini draugus, un kopā pagatavojiet sev vakariņas. Katrs nopērk konkrētus produktus, visi kopā tos gatavojiet, izdomājiet dažādas receptes un baudiet gardu maltīti. Gan gatavošana, gan ēšana izvērtīsies par labi kopā pavadītu laiku. Beigās vien nepiemirstiet visi kopā nomazgāt traukus. Padomā, cik naudas iztērētu, ja kopā ar draugiem dotos pavakariņot kādā kafejnīcā vai restorānā.

Ja esi nolēmusi vienkārši ieiet veikalā apskatīties jauno kolekciju, lai īsināt laiku, kādu gaidot, vai dodies turp bez konkrēta mērķa, tad labāk to darīt bez naudas. Cik daudz drēbju ir ikvienai no mums, kuras nopirktas spontānos apmulsuma brīžos, bet tā arī nav ne reizi uzvilktas. Pilns ar krekliņiem, kas no vecās kolekcijas nopirkti par pus cenu, dīvaina paskata svārki, bet ar atlaidi. Bikses, kas spieda, bet nopirktas gandrīz par grašiem un sapņainām cerībam, ka ar laiku izstaipīsies. Apdomājiet, tā var turpināt vēl un vēl. Tagad paskaitiet, cik naudas sanāktu no šiem neapdomīgajiem pirkumiem kopā. Tu varētu nopirkt kādu lietu, kuru tiešām nēsāsi un par kuras vajadzību esi pārliecināta par visiem simts. Arī skapī būtu vairāk brīvas vietas drēbēm, kuras tomēr mēdz nēsāt, nevis turēt turēšanas pēc.

Kad esi nodomājusi pirkt kādu jaunu lietu, vispirms veic izpēti. Apstaigā vairākus veikalus, kur var iegādāties šo preci, salīdzini cenas, kvalitāti. Ļoti iespējams, ka atradīsi pat kādu cita veida modeli, kas tev patiks vairāk. Meklējot kādu konkrētu lietu, koncentrējies tikai uz to. Vissliktākais variants ir iziet no veikala ar pilniem maisiem, bet bez sākotnēji meklētās preces. 

Iepērkoties svarīgi ir zināt galveno likumu – lētākais nenozīmē labākais. Ļoti iespējams, ka vēloties ietaupīt, nopirksi vislētāko preci, taču attapsies pie sasistas siles. Tev nāksies pārmaksāt, pērkot atkal jaunu. Padomā, vai vari atļauties šādu greznību. 

Kurš gan var iedomāties savu rītu bez karstas tējas vai kafijas, it sevišķi rudens drēgnajos rītos. Tad mūs ne tikai dzeram, bet arī sildām rokas pa ceļam uz darbu. Katru rītu tu pērc kafiju pie laipnās pārdevējas, bet nepadomā, cik daudz naudas iztērē mēnesī tikai uz šo rīta untumu. Nebaidies izcelties un taupīt savu naudu! Ideāls variants ir termokrūze, kurā pati no rītiem vari pagatavot savu iemīļoto dzērienu, tieši tik stipru un tieši tik saldu, cik tajā rītā vēlies. Termokrūze ilgi uztur siltumu un ir daudz parocīgāka par papīra glāzītēm, kas draud atstāt visu savu saturu uz tava mēteļa pie vismazākās deformācijas.

Lai uzturētu sevi labākā fiziskā formā, der savos ikdienas maršrutos iekļaut pārgājienus ar kājām. Izrēķini, cik minūtes ātrāk tev jāiziet no punkta A, lai paspētu laikā uz punktu B, un lepni dodies garām sabiedriskā transporta pieturai. Ieguvums ir ne tikai iekrātā biļetes nauda, kas nav maza, bet arī tu būsi izkustējusies, paelpojusi svaigu gaisu un apskatījusi vietas, kuras kā izrādās tev ir pa ceļam katru dienu, bet tu pat nenojauti par to eksistenci. Būsi pārsteigta, cik viegli sakārtojas domas un cik relaksējusies tu jūties pēc šādas pastaigas. Ja sāksi ar kājām staigāt arvien biežāk, dažādo savu ikdienu, izmēģinot citus ceļus, kā nokļūt uz sev vajadzīgo vietu.

Painteresējies par sava mobilā operatora, kādi ir izdevīgākie piedāvājumi (zvani vai sms) savā un uz citiem tīkliem. Noskaidro, ar kuriem cilvēkiem vari runāt īsi un ar kuriem pārrunāt visus dienas notikumus, iztērējot mazāk. Nekautrējies izvēlēties sev izdevīgāko variantu vai pat operatoru nepārmaksājot.

Nepārmaksā arī pērkot biļetes uz koncertiem, teātriem un citiem pasākumiem laicīgi vai ar atlaidēm (konkrētās dienās, iepriekšpārdošanā utt.). Jāprot tikai atrast vērtīgāko piedāvājumu, tāpēc arī šeit nebaidies no salīdzināšanas.
Visus rēķinus maksā internetbankā, jo komisijas maksas, kas tiek iekasētas, maksājot bankā vai kur citur, ir pilnīgi vējā izmesta nauda.

Izmanto veikalu piedāvātās atlaižu kartes. Vietās, kur karte sākumā jānopērk, izrēķini, cik maksā karte, cik bieži šajā veikalā iepērcies un pēc cik pirkumiem karte varētu atmaksāties. Tad uzreiz sapratīsi, vai tas ir izdevīgi vai tomēr nē. 

Grāmatu lasīšana ir interesanta nodarbe, kas dod vairākus labumus. Tā noder, lai vari palepoties ar savām literatūras zināšanām, lai būtu ko apspriest ar draudzenēm vai lai vienkārši būtu laika kavēklis, ar ko īsināt sabiedriskajā transportā pavadīto laiku. Nav svarīgi vai tas ir dzejas krājums, biznesa uzsākšanas rokasgrāmata vai detektīvs, ir pilnīgi skaidrs, ka izlasīsi to vienu reizi. Varbūt kāda īpaša grāmata būs mīļāka, kuru ar labpatiku pārlasīsi, bet tādas var saskaitīt uz roku pirkstiem. Pārējo grāmatu iepirkšana ir pilnīgi lieka. Daudz izdevīgāk grāmatas ir ņemt bibliotēkās vai aizņemties no draugiem. Piedevām, ja grāmata, pēc pirmo rindu izlasīšanas, neliksies saistoša, to bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem varēsi atdot atpakaļ.

Mājās, rakstot melnrakstus, piezīmes, skicējot vai sastādot dažādus sarakstus, lieto jau vienreiz izmantoto papīru baltās puses. Nav vajadzības aizsmērēt tīru papīra lapu un vēlāk izmest. Tā pat, kad beidzas printerim kārtridžs, nesteidzies to izmest, bet uzpildi veco no jauna tuvākajā datorservisā. Tā tu ietaupīsi gandrīz pusi no jauna kārtridža cenas.

Sadzīvei nepieciešamās preces, kam nav īss derīguma termiņš, iegādājies lielajos iepakojumos, piemēram, tualetes papīrs, dažādi tīrīšanas līdzekļi. 

Seko līdzi savām ikdienas darbībām – lieki netecini krānu, mazgājot traukus vai zobus, izslēdz elektrību un elektriskās ierīces, kas konkrētā brīdī nav nepieciešamas. Katru mēnesi visus rēķinus centies nomaksāt laicīgi, lai vēlāk nebūtu problēmu.

Patiesībā tu to visu zināji jau agrāk, bet ne vienmēr mēs esam tik apzinīgas. Loģiski, ka nevajag sākt tagad taupīt uz visu, jo katrai no mums ir savas prioritātes. Atrodi sev piemērotāko variantu, lai netērētu tur, kur vari to nedarīt.

16 komentārs
  1. Mums, gan darbā gan, mājās, ir ieviests “otreizējās izmantošanas papīrs”, t. i. rakstām uz lapu otrajām pusītēm, šis ir gan neliels ietaupīšanas veids, gan lielākoties aiz ekoapsvērumiem :).

  2. Esmu jau iemacijusies nekert izpardosanu laika visu kas spid, bet uz sokolades batoniniem veikala, joprojam “noraujos”.

  3. Ir jau jātaupa un jādomā līdzi ar galvu, bet, ja no rīta pat kafiju nevari atļauties vai kādreiz vēl kādu “prieciņu”, tad jau tā mūsu grūtajā sadzīvē, rodas jautājums – kāpēc vispār dzīvot? Lai taupītu un pārvērstos par nīgru pūķi? Nav jau runa par jaunām drēbēm, dārgām lietam, bet sadzīves niekiem, kas palīdz iepriecināt sirdi. un izturēt ne visai vieglo dzīvi.

  4. Savukārt man taupīšana uzsit asumu, nēesmu nekāda Skrūģe, bet šobrī esmu iegājusi vieglā azartā. Pusdienas darbā aizvietoju ar 2 zāļu tējas krūzēm un sausmaizīti ar medu (brokastis mājās paēdu kārtīgas – putru u. c., kā arī vakariņas mājās protams), gar konču plauktiem veikalā negrābstos, tāpat kā šeit rakstīts – aizgāju no dārgā mobilā tālruņa operātora pie krietni lētāka un tagad 38,00EUR vietā maksāju ap 6,00EUR, iepērkoties veikalā man līdz ir saraksts un parasti izvēlos kvalitatīvās lietas ar akcijas cenu. Nu un par sataupīto aizeju nopērku labas kurpes, vai biļeti uz kādu teātra izrādi, kā arī atlieku “cūciņā” – savā krājkontā.

  5. Manuprāt medijiem būtu beidzot jāsāk vairāk rakstīt par naudas taupīšanu, par uzkrāšanas veidiem, uzkrāšanas principiem, savādāk tā močīšana uz patēriņu ir graujoša!!!

  6. Apbrīnoju savu draudzeni, kura nu jau padsmit gadus dzīvo ārzemēs un ir iemācījusies taupīt. Manuprāt viņiem jau saknēs ir tāds uzstādījums netērēties un nebūt izšķērdīgiem, to arī sevī absorbējusi mana latviete svešumā. Iet un bez kautrēšanās aplūko preces pie nocenotās pārtikas stendiņa smalkā veikalā (jā, jā ari viņiem tādi ir, ne tikai pie mums Maxima), taupa uz apkuri, ūdeni, liekām izklaidēm. Viņai ir uzkrājumi nebaltai dienai un viņa var atļauties ceļot vairākas reizes gadā. Arī mums beidzot jāsāk domāt taupīgi!

  7. Lasīju rakstu ar domu uzzināt kaut ko vērtīgu, bet diemžēl neko jaunu neuzzināju, sen jau daru to visu, kas rakstā minēts kā atklājums. Biju pārsteigta par pieņēmumu, ka gandrīz visi rīta kafiju pērk no rīta kioskā, jo es nepazīstu nevienu, kas tā dara. Mani paziņas un kolēģi kafiju dzer darbā un mājās, protams, nopirkta ir pati lētākā kafijas paka vai uz akciju. Un pusdienās līdzi ņem to, “kas vislabāk garšo”, bet to, kas ir pēc iespējas lētāks, piemēram, auzu pārslas…

  8. Es arī personīgi nezinu nevienu, kas kafiju pirktu pa ceļam uz darbu. Es dzeru darbā un uz darbu eju kājām(apmēram 50 min.).

  9. par kārtridžiem gan nevaru piekrist, labāk nevis vecos uzpildīt, bet alternatīvos pirkt, dargāk par uzpildi parasti nesanāk, bet kvalitate daudz labāka…
    turklāt arī nebeidzas tik ātri, kā pildītais

  10. Pēdējos gadus drēbes pērkam humpalās. Pa 1.40EUR var atrast tīri labas džinsas un daudz ko citu. Cepumus pērku reti mājām, jo esmu iemācījusies no tā kas mājās uztaisīt kādu našķi. Ja ir milti, olas, cukurs un vēl šis tas, vienmēr var izdomāt kādu našķi. Paštaisīto našķi ņemu līdz somā uz darbu vai citur kur. Rudenī kaltējam ābolus šķēlītēs, pīlādžus, taisām zaptes, spiežam sulas. Pērkam maksimāli visu uz aitlaidēm, pārgājām uz lētākiem telefona pakalpojumiem….Ja piedomā, ļoti daudz kur var ietaupīt. Pēdējos pāris Ziemassvētkus taisām paštaisītas dāvanas utt.

  11. Un, ja nomaksājot visus rēķinus un bērniem pusdienas skolā, paliek pāri pārdesmit eito dzīvošanai mēnesī, tad rodas jautājums – kā šajā gadījumā atlikt un ietaupīt kaut ko??? Bet šāda ir mana, skolotājas,dzīve.

  12. Šitādu tekstu, var bīdīt, es atvainojos, tikai slinka skolotāja. Cik man zināms, ja ļoti vēlas, arī skolotāji var piepelnīties un to es negrābju no “zila gaisa”, mana māsa ir skolotāja. Vismaz viņa, bez savas audzināmās klases un angļu val. mācīšanas skolā, dodās pasniegt angļu val. arī bērnudārzā un pirmklasniekiem (šādā veidā viņa nopelna vēl vairāk nekā es un pašas bērni viņai starp citu arī ir, tas nozīmē pie kā steigties mājās viņai netrūkst), cik zinu, arī citu “priekšmetu” skolotāji ir izfunktierējuši kā piepelnīties, viens kursus lasa, citi par maksu papildus stundas māca utt. Šādi ir ikvienā profesijā.
    Starp citu, ir taču zināms, ka skolotāji vienmēr un visur ir viens no sliktāk apmaksātajiem amatiem, tad KAMDĒĻ sevi “mocīt”, droši vien tikai tamdēļ, lai varētu atkal “palielīties” cik sūdīgi iet. Nav ko gausties, nepatīk darbs – iet meklēt citu!!!

  13. Parādi man vēl vienu profesiju, kurā vasarās var brīvi elpot, tirinoties uz “darbu” ik pa laikam, kad sava klase jāremontē?

    Un neba nu stundas skolās ilgst līdz 17″00

  14. Komentāros dažas dāmas novērsušās no pamattēmas. Jau labu laiku domāju, ka ļoti interesanti būtu uztaisīt tādu īstu realitātes šovu, kurā dažādu profesiju pārstāvji apmainītos vietām uz kādu mēnesi vai pat ilgāk. Lai pamēģina izturēt ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Lai politiķi pamēģina sētnieku vai ceļu strādnieku darbus. Lai izjūt, kā uz viņiem cilvēki skatās, kad viņi ir anonīmi, noputējuši strādnieki atstarojošās vestēs. Tas pats ar skolotājiem. Protams, visās profesijās ir sliņķi. Taču kritizētājām visticamāk pietiktu ar nedēļu satrakotas pusaudžu klases priekšā, lai saprastu, ka ne vienmēr var dzīvi sakārtot tā, kā gribētos.
    P.S. Pati nepārstāvu nevienu no augstākminētajām profesijām.

Komentēt Mlle Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.