NAUDA ģimenē – katram SAVA vai tomēr KOPĪGA?

Dalītie maksājumi, kopīgie maksājumi, nauda un tās pelnīšana, izmantošana – tas viss veido savstarpējās attiecības un ir daļa no cilvēka vērtību sistēmas. Visos laikos ir eksistējuši stereotipi par naudu un tās dalīšanu divu cilvēku starpā, kuri uztur vai tikai plāno, vai veido kopīgu saimniecību: ģimenes budžetu.

Parastais stereotips – vīrietis pelna, sieviete domā un tērē. Tomēr, aprunājoties ar daudziem  pāriem, atsevišķi ar vīriešiem un sievietēm, atklājās, ka variācijas par šo vienu ir vairākas. Kā mūsdienās pāri dala pienākumu: ģimenes budžets un tā tērēšana? Neliels ieskats dažos piemēros iz dzīves un viedokļos.

Endija (25) un Andis (30), precējušies, audzina meitiņu. Stāsta Endija:
“Mums ir no visa kā: daļa kopēja, daļa atsevišķa. Katram ir savs konts. Es saņemu pārskaitījumu mēneša sākumā un nomaksāju visus rēķinus – dzīvokļa komunālos maksājumus, hipotekāro kredītu, TV, internetu, tālruņa rēķinus. Anda alga tiek ieskaitīta mēneša vidū, un es no viņa konta pārskaitu uz savu, tur atstājot kādus 100 latus viņa personīgajiem tēriņiem, bet es kārtoju mājas/saimniecības lietas (pērku saimniecības preces, pārtiku utt.).”

Daudziem pāriem tas ir vispieņemamākais variants: sieviete parūpējas par visu rēķinu samaksāšanu,  mājsaimniecības lietām. Lai cik dīvaini tas liktos, ir tādi, kuri uzskata: katram savs un basta.


Natālija (29), ir draugs Arnis (34): “Man šķiet – ko katrs ir nopelnījis, tas arī viņam paliek un ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem. Mēs abi ar draugu strādājam. Pa dienu atrodam paši, ko un kur paēst. Bieži vien pat vakariņas esam jau paēduši, pirms pārrodamies mājās. Katrs kaut ko paķer, ja sagribas. Ir reizes, kad Arnis paņem pelmeņus, uzvāra tos. Ja es gribu, pievienojos, bet pusi naudas par pelmeņiem viņš man neprasīs. Tāpat – ja nopirkšu vīnu un cepumus, neķeršos pie teorijas fifty to fifty. Mēs dzīvojam pie viņa vecākiem. Māja ir liela, lielāko daļu rēķinus saviem vecākiem palīdz segt draugs. Protams, ja man palūdz samaksāt kādu rēķinu pa ceļam uz darbu, es naudu neņemu, bet pati samaksāju. Neatskaitāmies arī par to, kā kurš ir iztērējis savu naudu. Es aizeju uz spa, draugs nopērk sev jaunu tenisa raketi. No malas šķiet, katram sava, tikai dzīve zem viena jumta, bet tieši otrādi – mēs nelienam otra maciņā. Kamēr tas nesagādā nekādas problēmas un domstarpības, ir labi. Draugs pelna vairāk, tāpēc viņš uzskata, ka tas būtu zem viņa goda man prasīt 50% no visiem izdevumiem. Mūziku pasūta tas, kurš maksā, tā teikt.”

Visu jau nosaka katra paša attieksme pret šo bubuli – nauda. Daudziem tas ir nemitīgs pilnveidošanās katalizators – salikt visu pa plauktiņiem, izrunāt, vienoties, lai neviens nejustos aizvainots: es pelnu vairāk, tu pelni mazāk, vienalga – maksā ragā savu pusi!

Agnese (26) un Zintis (28), kopā audzina divus mazuļus.
Zintis: “Draudzene jau kādu laiku ir bez oficiāla darba. Pakļuva zem štatu samazināšanas riteņa. Mana sākuma nostāja, kad iepazināmies, bija – visu uz pusēm. Es pelnīju krietni vairāk. Un viņa arī centās dot savu pusi. Es pat sākumā nemaz īsti nemēģināju iedziļināties, kas zem tā slēpjas, cik daudz viņai nozīmēja katrs lats, bet viņa neko pat neteica. Un viena uzturēja divus bērnus. Tobrīd es dzīvoju pēc principa, kā biju pieradis, precīzāk – baidījos no izmantošanas.
Tomēr – esam izķepurojušies, dzīvojam kopā, un draudzene, cik vien var, tik no savas puses dod. Viņa mērķtiecīgi meklē darbu, strādā gabaldarbus, lai tikai nepaliktu pilnīgi tukšā. Būtībā – mums ir kopīgs maciņš. Kas mans – tas arī viņas. Un otrādi. Protams, izrunājam visus izdevumus, arī negaidītos. Ne reizi viņa man nav pārmetusi, ja es ielieku nopietnas summas auto remontā vai citās savās lietās. Viņa šad un tad atļaujas savus priekus, bet parasti – tie mums ir kopīgi. Viņai ir savs sapnis, ko vēlas iegādāties par savu nopelnīto daļu naudas, un es tikai to atbalstu. Primāri – visi rēķini ir nomaksāti, esam paēduši, jumts virs galvas. Tad arī kopīgi skatāmies, kas paliek pāri.
Mēs viens otram uzticamies, neviens no mums parasti neprasa – cik tu nopelnīji, cik tev ir naudas tagad. Ja ir kas runājams un rēķināms, apspriežams, to izstāstām tik un tā.
Mums jau ir vienošanās, ka tad, kad viņai atkal būs labs un pastāvīgs darbs, kaut kādu daļu viņa noliks ceļojumam, kurā tik ļoti gribam aizbraukt.”

Agnese: “Es esmu apmierināta šobrīd ar šādu budžeta dalījumu. Es neesmu lielais patērētājs, nākotnes un godīguma vārdā es neminstinoties atsakos no lietām, kuras gribētu, ja vien tas ļauj mierīgu sirdi nomaksāt rēķinus, nepaliekot parādā, lai bērni būtu paēduši. Kāpēc es neko nesaku, ja atdodu pēdējos ietaupījumus? Jo nav mums tāda simtprocentīga dalījuma: tava nauda un mana nauda. Visu liekam kopā. Vienam pietrūkst, otrs nopērk to pārtiku, nākamajā reizē tas otrs nopērk nepieciešamo. Vienam ir bijuši svarīgi lielāki izdevumi, otrs piesedz, iztiekot bez savām ekstrām.
Tām vēl būs laiks. Turklāt – mani tomēr lutina un, kad vien var, sagādā patīkamus pārsteigumus. Es uz saviem sapņiem virzos lēnām un tos piepildīšu. Mūsu ģimenē ir tā nelielā drošības sajūta, ka abi domā – lai rēķini neiekrātos, lai būtu paēduši un daudz smaidītu.”

Sanita (23) un Andris (28), audzina trīs gadus vecu dēliņu:
“Andris ir ļoti rosīgs, praktiski domājošs cilvēks. Mums ir katram savs darbs,  kurā nopelnām pagaidām pietiekami labu summu ģimenes budžetam. Tāpēc mums ir trīs konti: katram savs algas konts un vēl viens, kurā katrs ieskaitām noteiktu naudas summu. Šī summa ir katru mēnesi mainīga: tas ir atkarīgs no tā, cik lieli ir bijuši ikdienas tēriņi, komunālie maksājumi.
Kopīgais konts noder kā rezerves uzkrājumi negaidītiem izdevumiem, arī – ja kaut kas ir iekārots (piemēram, man atlaižu laikā iepatikās kurpes, ņemu summu no šā konta). Gada beigās skatāmies, kas palicis, un plānojam sev kaut ko jauku.”

Madara (25) un Jānis (29), kopā jau piecus gadus. Madara dalās savās domās:
“Grūti pat iedomāties, ka varētu būt kopīgs maciņš. Draugam ir savi hobiji, kas izmaksā dārgi, savukārt man – skaistumkopšana, par kuras izmaksām draugam atskaitīties netaisos. Un, ja gribu, tad nopirkšu kādu foršo lietiņu vai drēbīti tikai tāpēc, ka man gribējās. Saimniecības izmaksas (dzīvokļa un komunālos maksājumus) dalām uz pusēm. Pārtiku arī – sanāk uz maiņām, baigi neskatāmies. Kad vienam naudiņa beigusies, tad otrs to aizdod, un otrādi.”

Salikums attiecības – nauda vienmēr bijis liels klupšanas akmens un Damokla zobens gandrīz visās attiecībās. Sākot ar to, kurš maksās pirmajā randiņā, līdz – kurš nopirks pienu. Tomēr ir interesanti uzzināt, kā ar šo jautājumu tiek galā citi, nonāk pie abpusēji izdevīga kopsaucēja. Situācijas ir tik dažādas: viņš pelna vairāk, viņa – mazāk, bet abas puses apmierinātas. Viņa pelna vairāk, viņš – mazāk. Abas puses arī apmierinātas – ir kompromiss un neviens neko nevienam nemāca un nepārmet. Katram ir sava izvēle. Visu nosaka tikai un vienīgi attieksme.

Lelde (24): “Esmu jau nepilnu pusgadu izšķīrusies no puiša, kurš pelnīja daudz vairāk. Kad es saņēmu savu algu, praktiski atdevu visu viņam – tā teikt – savu daļu. Un vēl paliku emocionāli parādā – man gandrīz katru dienu atgādināja, ka viņš ir pircis to un šito, darījis to un to. Man pašai nepalika praktiski nekas, knapi paketēm un šampūnam pietika, ikdienas transportam, par pārējām lietām un vajadzībām vispār nerunāšu. Man tas nešķita normāli. Es neko neprasīju, nekurnēju, kad vajadzēja no savas puses kaut ko dot, bet…
Es paralēli studēju, līdz ar to man nebija iespējas strādāt labi atalgotu darbu. Tikpat labi – es būtu dzīvojusi pieticīgi kojās un man pietiktu, bet draugs toreiz uzstāja – dzīvosim kopā pie manis. Izturēju – divus gadus.
Tagad mana nostāja naudas jautājumā ir šāda – normālās attiecībās vienam otrs ir jāatbalsta, nevis jāuzupurējas un otrs jānoliek nožēlojamā parādnieka stāvoklī. Esmu par: roka roku mazgā!”

Tieši dēļ atšķirīgās attieksmes pret naudu un cieņu pret to veidojas konfliktsituācijas. Bet – patīkami bija aprunāties ar cilvēkiem un secināt, ka mazāk ir tādu gadījumu, kad viens izdomā aiziet uz savu galvu uz vecpuišu pārtiju vai basketbola spēli ar tās pēcsekām, notriecot pusi no mēneša budžeta – kopējā, pēc tam otrai pusītei lūdzot naudu tusiņiem, transporta izdevumiem, lai gan otrs cieš viņa vietā par bezatbildību.

Raimonds (25), precējies, sieva Liene (28), bērnu vēl nav
: “Es pelnu vairāk, atzīstu, lepojos ar to. Sievai paliek sava nauda, jo ar savu algu spēju nomaksāt visus rēķinus. Viņai ir pieeja manam kontam un viņa paņem gan pārtikai, gan sev nepieciešamajam, ja pašai pietrūkst. Sieva studē, tāpēc es nestresoju, zinu, ka viņai varu uzticēties. Nekad neprasu, kur viņa ir iztērējusi naudu. Kur nu vēl uzsverot “MANU naudu”. Viņa man pērk arī daļu apģērba, ko var iegādāties, zinot manu izmēru, piemēram, kreklus, kaklasaites, zeķes utt.). Viņa par mani rūpējas tādā veidā, es – materiāli! Kas tur slikts?”

Nauda ir komunikācijas veids. Viens no. Un ir liels prieks, ja par un ap to tiek izrunāti visi nepieciešamie jautājumi. Diskusija, tā teikt, ar kompromisa gabaliņiem.

Priecāsimies, ja jūs padalīsieties ar savu viedo domu un viedokli: labāk katram savs vai kopīgs naudas maciņš?

15 komentārs
  1. Nu es jau teiktu, ka kopīgs ir labāk. Bet tas laikam tādēļ, ka es pelnu divreiz mazāk par vīru 🙂 Bet mana alga parasti tiek novirzīta neatliekamajiem komunālajiem maksājumiem, līzingiem, rēķinu apmaksai, savukārt par viņa naudu mēs dzīvojam visu atlikušo mēnesi. Patiesību sakot, grūti būtu iedomāties, ka mēs katrs varētu tērēt tikai to, ko katrs pats nopelnījām…Tad man laikam daudzi prieki izpaliktu 🙂

  2. man tiešām pagrūti iedomāties, kā tas varētu būt, ja man ar draugu būtu kopīgs maciņš. kā tas sanāk – viņš nopērk kaut kādu štruntu pa mūsu kopīgo naudu, vai es aizeju pie friziera un viņš apkrīt par to ciparu… nnnē, tiešām – pilnīgs kosmoss, pat nevaru izmodelēt savā uztverē tādu situāciju. kā jums, pārējiem? piemēram, kā rīkojaties ar kkādiem personiskajiem tēriņiem? kopīgu saimniecības naudu es vēl saprotu, bet kā ar šiem te?

  3. Pat nevaru iedomāties, kā tas varētu būt ja būtu kopīgs budžets. vienā katlā var samest saimniecības izdevumus un kopējos tēriņus, bet tas arī viss

  4. Par manu kosmētiku, frizieri, manikīru, apģērbu, solāriju, pasēdēšanu ar druženi tējnīcā utt. maksā tas, kam uz to brīdi ir nauda. Tātad, piemēram, ja man ir sarunāts vakarā satikties ar draudzeni, bet tajā brīdī man kontā ir 2 lati, zvanu vīram, saku, lai pārskaita tik, cik man vajag. Vai, piemēram, ja viņam mēneša sākumā atnāca mašīnas detaļas, ko viņš pasūtīja, bet viņam nav naudas, es pārskaitu viņam. Par pārtiku pārsvarā maksā viņš. Par komunālajiem es. Nezinu, manuprāt, ir ļoti ērti 🙂

  5. Es samaksāju īri, viņš komunālos un ikmēneša rēķinus. Viņš iegādājas pārtiku, es ciemakukuli, davanas. Ceļojumus mēs kopīgi, bet personiskās lietas, katrs pats – mašīna, benzīns, frizieris, spa, pasēdēšana ar saviem draugiem. protams, ja man vai viņam nebūs naudiņas, mēs varam rēķināties viens ar otru. bet ja naudiņas nebūs abiem, tad kopīgi ieturēsim diētu 🙂

  6. mm..uzskatu, ka katram ir jābūt savai naudai, jo ir personiskāds vēlmes un vajadzības. Bet man ļoti nepatīk tāda “žmiegšanās”: es nopirku to un to, lūdzu atdod man naudu! Man gan šada situācija nav bijusi, bet es vnk nevaru iedomāties kā, piemēram, par kopīgi gatavotām vakariņām vai kko tml. var atprasīt sīki un smalki aprēķinātu summu.
    Bet viennozīmīgi ir jāskatās, kurš vairāk pelna, manuprāt, tas vairāk arī maksā. Ir jāsaprot, ka dzīvē ir dažādi periodi. Piemēram, Lelde (24) stāsts šķita tiešām skumjš un neciešams. Jauks šķita Raiminda un Lienes variants, katram savs, bet tas, kurš pelna vairāk – vairāk maksā.

  7. Mja. Man vīrs pelna tieši 2x vairāk, viņš arī maksā visu, kas maksājams (pārtika, dzīvoklis, benzīns, izklaides, vīriešu lietas), bet mana naudiņa paliek tikai sev – savam telefonam, savas mašīnas līzingam (ar kuru brauc un uztur vīrs) un saviem frizieriem, auskariem, grāmatām, lupatām un tā. Ceļojumiem jau metamies kopā, protams, es mazāk, cik nu sanācis iekrāt. Savukārt, ja viņam beidzas, vai izmaksā nākamo algu ar kārtīgu kavēšanoos, tad dodu naudiņu viņam, jo man alga ir precīzi laikā, kā jau valsts iestādē. Iztiekam šādi tīri lanbi, jo u uz pusēm dalīt visu nebūtu iespējami, es varētu piemesties vien rēķiniem un viss :))))

    Bet ir man zināms pāris, kur abi pelna šiem laikiem pat ļoti pieklājīgi, dživo pie vecākiem, nekādu tādu lielo tēriņu nav, bet joprojām (pēc 5 gadu kopā būšanas), dala katru pēdējo santīnu. nevis, piemēram, 30 latu uz pusēm, bet par 43 sanīkus, un tad skatās, kurš iepriekš no nedalāmas summas otram iedeva to lielāko daļu (par santīmu vairāk). Protams, visi iesmejam pie sevis par to, bet viņem konkrēsi, ka šie baigie kapeiku pi.ēji, bet viņi saprotas un konfliktu nav. Viņi skrupulozi pieraksta visutēriņus, meklē akciju cenas, neīrē paši savu mitekli, bet saprotas labi. Tātad laikam nav vienotas receptes par to ideālo ģimenes maku.

  8. Es ar domāju, ka normaļās attiecībās ir ute un visu sāpi var izrunāt. Nav jau obligāti jāievieš tāda oficiālā kopējā nauda vai kopējais maciņš. Tāpat, ja viens kaut ko atdod rēķiniem un otrs, sanāk, ka katrs savu daļiņu ieguldījis. Ar pārtiku arī – viens nopērk, tad otrs. Kad vienam vairs nav, tad pieslēdzas otrs. Ja man kādi lielāki tēŗiņi būtu paredzami, noteikti runātos ar savu vīrieti – vai varēs mazliet mani pabalstīt, piemēram, bišku vairāk no savas puses par rēķiniem pielikt vai pārtiku nopirkt.

  9. Es domāju, ka jābūt tā, ka viens atbild par vienām lietām, otrs par citām, piemēram, sieviete sagādā pārtiku, vīrietis maksā rēķinus. Ja ir kredīti – tos var uz pusēm. Nu tā, lai līdzvērtīgi, bet, lai katram paliek sava nauda arī, jo tādai ir jābūt obligāti. Protams, jāskatās arī pēc algas apjomiem.

  10. Mums komunālie maksājumi ir 50/50, katru mēnesi vēl ieliekam kādu summu neatliekamo lietu krājkasītē katram gadījumam, lai krājas. Pārējais paliek pašiem.

  11. galvenais, lai nauda gimenee ir, lai visi var atļauties to, ko vēlas un lai nauda kalpo mums un padara dzīvi skaistāku 🙂

  12. Tā ir patiesība- jau nauda ir, kašķu ir mazāk, kā tad, ja naudas nav un jāsāk šī dalīšana – kurš ko maksās. Sievai vajag savu naudu, lai nav vecim jāatskaitās par katru nopirkto sīkumu un otrādi. Arī tad kašķu mazāk.

  13. Mēs esam kristiešu organizācija izveidota, lai palīdzētu cilvēkiem vajadzības palīdz, piemēram, finanšu help.So ja jūs iet caur finansiālās grūtībās vai jums ir kādas finanšu putru, un jums ir nepieciešams līdzekļus, lai uzsāktu savu biznesu, Vai tu meklē finansiālu palīdzību jebkāda veida? Mēs esam privāta aizdevumu uzņēmums, kas nodrošina visu veidu aizdevumu / finansējums visiem tiem, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību. vai jums ir atrast ir grūti iegūt kapitālu aizdevumu no vietējām bankām, jo Bībele saka: “” Luke 11:10 Visi, kas vēlas saņem; tas, kas meklē, atrod; un tam, kas klauvē, durvis būs atvērtas “, tāpēc neļaujiet tiem iespēju iet jums ar, jo Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi more.Please tie ir par nopietniem domājošiem un Dievu baidoties Cilvēki, kas ir šeit, lai palīdzētu tiem, kas ir nepieciešama palīdzība. E-pasts;. [email protected]

  14. Mēs esam kristiešu organizācija izveidota, lai palīdzētu cilvēkiem vajadzības palīdz, piemēram, finanšu help.So ja jūs iet caur finansiālās grūtībās vai jums ir kādas finanšu putru, un jums ir nepieciešams līdzekļus, lai uzsāktu savu biznesu, Vai tu meklē finansiālu palīdzību jebkāda veida? Mēs esam privāta aizdevumu uzņēmums, kas nodrošina visu veidu aizdevumu / finansējums visiem tiem, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību. vai jums ir atrast ir grūti iegūt kapitālu aizdevumu no vietējām bankām, jo Bībele saka: “” Luke 11:10 Visi, kas vēlas saņem; tas, kas meklē, atrod; un tam, kas klauvē, durvis būs atvērtas “, tāpēc neļaujiet tiem iespēju iet jums ar, jo Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi more.Please tie ir par nopietniem domājošiem un Dievu baidoties Cilvēki, kas ir šeit, lai palīdzētu tiem, kas ir nepieciešama palīdzība. E-pasts;. [email protected]

  15. Vai esat biznesa vīrietis vai sieviete? Vai jums ir nepieciešams naudas, lai sāktu savu biznesu? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai norēķinātos savu parādu vai atmaksāties rēķinus vai uzsākt jauku biznesu? Vai jums ir nepieciešama nauda, ​​lai savam projektam? Mēs piedāvājam nodrošināti aizdevumi par jebkuru summu un jebkurā vietā pasaulē (privātpersonām, uzņēmumiem, nekustamā īpašuma un juridiskās personas), mūsu likmi 2% izcilu. Lietojumprogrammu atbildes un nosūtīt vairāk informācijas uz šādu e-pasta adresi: ([email protected] vai [email protected])

    Tālruņa numurs: +16026337400
    http://khalifafinancialcompany.weebly.com

Komentēt shambala Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.