Visu vecumu bērni baidās no murgiem, taču jūs varat palīdzēt bērnam atkal iemācīties mierīgi gulēt.
Kas izraisa murgus bērniem?
Murgi visbiežāk sastopami bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem. Lai gan pirmsskolas vecuma bērniem ir aktīva iztēle un viņi uztraucas par briesmoņiem zem gultas, vecāki bērni savos sapņos iekļauj bailes no reālās dzīves, piemēram, būt nolaupītam vai pazust mežā. Vienā Nīderlandes pētnieku pētījumā konstatēts, ka 96% bērnu vecumā no 7 līdz 9 gadiem ir redzējuši murgus, salīdzinot ar 68% no 4 līdz 6 gadus veciem bērniem un 76% no 10 līdz 12 gadus veciem bērniem: gandrīz 70% bērnu teica, ka viņu sapņi ir par to, ko viņi ir redzējuši televīzijā.
Murgi notiek REM (nemierīgā miega fāze) miega laikā un daudzi bērni pēc tiem nepamostas. Tomēr sapņi var pamodināt bērnu daļēji, jo tie izraisa ķermeņa cīņu vai bēgšanu, kas paātrina sirdsdarbības ātrumu. Jebkurš stresa avots var palielināt murgu risku. Pārmērīgs nogurums vai nepietiekams miegs var arī palielināt murgu iespējamību, jo jūsu bērns pavadīs vairāk laika REM miegā, lai sasniegtu šo miega posmu.
Kad bērns pamostas, izjūtot bailes, viņa māja var šķist biedējoša un tas viņam var likt vēl grūtāk aizmigt vienatnē. Bērnam var būt grūti atšķirt sapņus no realitātes un viņš var mēģināt censties neaizmigt, jo domā, ka atgriezīsies sliktajā sapnī.
Sapņu funkcija ir ļaut mums saprast mūsu dienas pieredzi. Ja jūsu bērnam šad un tad ir slikts sapnis, tā ir daļa no normālas attīstības trauksmes. Bet, ja viņi murgo vairākas dienas pēc kārtas, padomājiet par iespējamiem stresa avotiem mājās vai skolā, ko jūs varētu viņiem palīdzēt novērst. Pēc tam veiciet šīs darbības, lai mazinātu murgus
Esiet saprotoši
Ja jūsu bērnam ir slikts sapnis, ir dabiski viņam pateikt: “Tas nav īsts — ej atpakaļ gulēt. Bet bērnam šis sliktais sapnis var šķist pilnīgi reāls, tāpēc nomieriniet savu bērnu un esiet saprotoši viņa izjūtās. Jūs drīzāk varētu teikt: “Es varu iedomāties, ka tas būtu patiešām biedējoši, bet tavā istabā nav neviena ļaundara.”
Nosakiet gulētiešanas laiku
Bērni, kuri iet gulēt pārāk vēlu, biežāk redz murgus. Skolas vecuma bērniem ir vajadzīgas 10 līdz 11 stundas miega. Televizors un viedierīces, kas kavē miegu izraisošā hormona melatonīna ražošanu, ir jāizslēdz pusstundu pirms gulētiešanas, kad vēlamas mierīgas nodarbes, piemēram, galda spēles, vannošanās vai neliela pastaiga svaigā gaisā.
Praktizējiet relaksāciju
Mierīgam ķermenim un prātam ir vieglāk aizmigt un gulēt. Izmēģiniet “apļa elpošanu”. Jūs iedomājaties, ka jūsu elpa ieplūst caur labo nāsi un iziet no kreisās nāss. Nākamā elpa ieiet caur kreiso nāsi un iziet pa labo. Ejiet uz priekšu un atpakaļ, it kā jūs elpotu pa apli.
Jauna mīkstā rotaļlieta var palīdzēt jūsu bērnam justies drošāk savā gultā. Telavivas universitātes pētnieku veiktais pētījums par Izraēlas bērniem 2006. gada Izraēlas un Libānas kara laikā atklāja, ka bērniem, kuriem tika dots īpašs mīkstais sunītis, bija mazāk murgu un citu ar stresu saistītu simptomu nekā bērniem, kuri bija iekļauti gaidīšanas sarakstā. Bērniem vai nu teica, ka viņiem ir jāaizsargā kucēns vai arī, ka kucēns aizsargās viņus.
Neizvairieties no tā, kas bērnam šķiet biedējošs
Tā vietā, lai aizsargātu savu bērnu no it kā biedējošām lellēm, palīdziet viņam pakāpeniski iemācīties pārvarēt savas bailes. Lieta ir tāda, ka jo vairāk bērni domā vai redz to, kas viņus biedē, jo mazāk biedējoši tas kļūs.
Pavadiet 15 minūtes dienā, koncentrējoties uz lellēm, suņiem vai kādu citu priekšmetu, kurus bērni redz murgos. Viņi varētu izdrukāt lelles attēlu un sagriezt to puzlē, sarīkot tējas ballīti ar savām lellēm un lasīt grāmatu par lellēm. Tas nozīmē, ka nevajadzētu pakļaut savu bērnu jauniem attēliem, kas varētu viņu nobiedēt (un noteikti ne vakarā). Ziņas vai vardarbīgas filmas atskaņošana var ietekmēt jūsu bērnu pat tad, ja jūs nedomājat, ka viņš to skatās.
Trenējiet sava bērna smadzenes
Slikti sapņi vienkārši var kļūt par viņu prāta ieradumu. Pēc murga vai pirms gulētiešanas viņiem vajadzētu padomāt par kaut ko priecīgu un jautru.
Varat arī palīdzēt viņiem iemācīties atšķirt fantāziju no realitātes, pieejot šim jautājumam loģiskāk. Ja paskatīsieties zem gultas un teiksiet: “Šeit nav briesmoņu”, jūs patiešām varat padarīt savu bērnu vēl pārliecinātāku, ka briesmonis ir īsts. Tā vietā izņemiet kalkulatoru un saskaitiet kopējo nakšu skaitu, ko viņi ir gulējuši mājā un pēc tam pajautājiet viņiem: “Cik reizes ir ielauzies laupītājs?” Ja viņi baidās no zemestrīces vai ugunsgrēka, varat palīdzēt viņiem koncentrēties uz risinājumiem. Praktizējiet, piemēram, ģimenes ugunsdzēsības evakuācijas plānu un kopīgi nomainiet dūmu detektoru baterijas.
Nākamais solis ir mudināt viņus nākt klajā ar jaunām beigām savam sliktajam sapnim. Piemēram, sliktais puisis iekrīt vannā, kas pilna ar spageti vai jūsu bērns nogrūž briesmoni no klints. Biedējošās lelles sapņos var pārvērsties šokolādē, kuru bērns apēdīs.
Apsveriet palīdzību no ārpuses
Ja pēc dažām nedēļām neviena no šīm stratēģijām nedarbojas vai jūsu bērna murgi liek viņam nobīties dienas laikā un traucē viņa normālo dzīvi, iespējams jums ir jāvēršas pie speciālista, kurš praktizē kognitīvās uzvedības terapiju. Dažās sesijās bērns var apgūt metodes, kas ievērojami maina lietas un liek bērnam justies spēcīgākam pār saviem murgiem.