Multfilmas, kuras bērniem nevajadzētu redzēt

Mums katram reiz ir bijis kāds iemīļots multiplikāciju varonis, kura gaitām ar sajūsmu bērnībā esam sekojuši līdzi un, izdzirdot jau tik pazīstamo ievadmeldiņu, metušies pie televizora ekrāniem, lai nepalaistu garām jau simtdivdesmit reižu redzēto sēriju. Tagad mums ir pieejams bagātīgais, visur pieejamais un ļoti dāsnais draugs internets, kur varam atrast teju jebkuru bērnības mīļfilmiņu un nodemonstrēt nākamajai paaudzei. Bet… vērīgāk pārlūkojot senaizmirsto animāciju filmu vācelīti, ko mums laipni piedāvā gan mūsu pašu pasakas.net, gan youtube.com, uzduramies arī kam tādam, kas noved pie ne visai patīkamiem pārsteigumiem un atmiņu uzplaiksnījumiem. Piedāvājam nevēlamo un traumējošo animācijas filmu apkopojumu, ar kurām labāk savus mazuļus tomēr neiepazīstināt.

Pāršķirot latviešu animācijas vēstures lappuses, redzams, ka mūsu animatoriem bijusi visai dīvaina izpratne par bērniem domātu stāstu vizualizēšanu. Dīvaina paskata varoņi, dzīvnieku un cilvēku nāve, stāsta grūti izprotamā vai vispār neesošā morāle pēc visa redzētā dzinusi izmisumā ne tikai mazos skatītājus, bet arī pieaugušos. Kā viena no baisākajām tiek atzīta multiplikācijas filma Bruņurupuči.
http://www.pasakas.net/pasaku_kino/zelta_sietins/brunurupuci/

Lai atsvaidzinātu mūsu atmiņu, portāls nemirst.lv piedāvā šādu filmiņas aprakstu (īsumā):
Drūmā būvbedrē dzīvo bruņurupuciene ar saviem mazuļiem. Viņi izlemj doties prom, bet ceļu aizšķērso šoseja ar intensīvu satiksmi. Pirmais mazais bruņurupucis dodas pāri, ielīp piķī, bet mātei izdodas viņu izglābt. Nākamo mazo bruņurupuci, kurš mēģina tikt pāri, mātei nolaupa cilvēks, aiznesot sev līdzi un visticamāk nolemjot mūžīgam ieslodzījumam stikla krātiņā. Nākamais baiļu pārņemtais mazulis tiek burtiski izgrūsts uz šosejas, kur viņu vispirms sabrauc riteņbraucēju grupa, bet pēc tam arī automašīna. Riteņbraucēji mirušo bruņurupucīti apglabā turpat ceļmalā…

Kā nākamo “nekādā gadījumā nerādiet bērniem” kategorijā var ierindot skaudro Balādi par Kurbadu.
http://www.pasakas.net/pasaku_kino/balade_par_kurbadu/balade_par_kurbadu/

nemirst.lv filmiņas apraksts vēsta:
…Sievietei uz rokām nomirst zivs, kuras atliekas aprij ķēve, kurai savukārt pēc tam piedzimst cilvēkbērns Kurbads, kurš izaug liels, mēģina nožņaugt lāci un uzceļ māju. Jaunajā mājā ieperinās ragana, kura uzsūta Kurbadam milzi, kuru Kurbads sakropļo ar cirvi. Tālāk Kurbads ar brāļiem dodas meklēt sievas, bet satiek pirtī velnu, kurš Kurbadu ievilina futūristiskā pazemes metropolē, kur velns šaudās ar pistolēm, tērpies vien melnos vīriešu stringos. Velnu uzveicis, Kurbads mājās svin kāzas, bet no meža viņam atkal uzbrūk velni – šoreiz ar lāzera ieročiem, bet Kurbads visus uzvar, atstarojot atpakaļ lāzera starus no sava cirvja, tomēr velns paspēj izplēst gabalu miesas no Kurbada pleca, un viņš nomirst, atstājot sievu un savu māti (ķēvi) gluži vienas šai pasaulē.

Sirds likusi sažņaugties arī, vērojot baltā kaķīša nedienas – radu vienaldzību un grāmgājēju nežēlību Kaķīša dzirnaviņās.
http://www.pasakas.net/pasaku_kino/kakisa_dzirnavinas/kakisa_dzirnavinas/

Kā pilnīgs psihodēliskās animācijas paraugs noteikti jāmin leģendārā multiplikācijas filma Ezītis miglā, kas gan nav mūsu pašu ražojums, bet atstājis uz tālaika mazajiem latvju resgaļiem neizdzēšamu iespaidu. Runā, ka šī filmiņa pēc psihlogu apsvērumiem varētu būt izraisījusi nevienu vien bērnības traumu.

Ezīša iespaidā vai kā cītādi vēl īpatnējāku fantāzijas lidojumu mums demonstrē režisore un animācijas filmu māksliniece Signe Baumane, 1993.gadā piedāvājot mazajam skatītājam sadistisku ainu piesātināto  stāstu Kurpītes.
http://www.pasakas.net/pasaku_kino/suns_funs_un_vejs/kurpites/

Lūk mazs pārskats par šo filmiņu no nemirst.lv:
Meitenes tēvu ogļraci nāvīgi savaino nobrukums šahtā. Mantojumā viņš atstāj spuldzīti un 1 kurpi. Tēvs paliek neapglabāts, bet meita tikmēr dodas pie sava mīļotā prinča, pa ceļam viņa satiek pūķi, kas grib atgūt savu kurpi.  Meitene atsakās kurpi atdot un ar papēdi izdur pūķim aci. Tagad, kad viņai ir abas kurpes, princis viņu iemīl, tomēr pūķis dusmās aprij princi. Pie visa vaino meiteni, tapēc prinča kalpi izmet viņu pa logu. Pūķis viņu piespiež dzīvot savā alā. Meitene uzšķērž pūķi un atbrīvo princi, tomēr bez kurpēm viņam vairs meiteni nevajag. Meitene mēģina pūķi noindēt, tomēr inde viņu neņem, tāpēc meitene pūķa vēderā izdur caurumu un iedēsta tur ozolzīli. Ozols izaug, saārdot pūķa iekšas, un viņš mirst briesmīgās mokās…
Daudzu atmiņās palikusi arī diemžēl vai par laimi nekur neatrodamā smeldzīgi skumjā multenīte par Vanadziņu, kuram jūrā noslīkst tētis zvejnieks, un viņš paliek viens un neaizsargāts šajā plašajā pasaulē. Sirdi plosošais stāsts lika izplūst asarās visiem mazajiem skatītājiem, kā arī paniski vakaros gaidīt pie durvīm pārnākam tēti. Arī uz sliekšņa sēdošā “Pasaciņa” nez kāpēc liek dažam nestabilākam pilsonim lūkoties uz atvērtā loga pusi…

Mūsu bērnības mantojums bez šaubām ir vētrainu pārdzīvojumu, smeldzes un nežēlības pilns, tomēr jāsargās ne tikai no mums jau zināmām vērtībām. Tagad moderni ir apgūt svešvalodas, un nereti vecāki bērniem ļauj to darīt kopā ar jautrajiem un krāsainajiem multiplikācijas varoņiem.

Bet! Ne viss, kas zīmēts, ir domāts bērniem. Tas vistiešākajā nozīmē attiecas uz Dienvidparka parupjajiem varoņiem (Southpark). Katrā sērijā dažādās nāvēs pastāvīgi mirst arī viens no dalībniekiem  – Kenijs. Šī multfilma pasaule iemantojusi ļoti skandalozu slavu. Tagad gan slavenajā youtube.com pilnas filmiņu versijas bieži vien vairs nav pieejamas aizsargājamo autortiesību dēļ, bet tām bieži var uzdurties dažādos satelīttelevīzijas kanālos.

Multeņu kanāls Cartoon Network var lepoties ar daudz un dažādām ļoti savdabīgām multfilmām, no kurām nenoliedzami spilgtākā varētu būt Govs un cālis (Cow and Chicken). Pēc šīs filmiņas noskatīšanās bērneļiem nobrūk visas dabas likumu robežas un viņi domā, ka cilvēkiem var piedzimt dzīvnieki, un šajā gadījumā – pat divi dažādi – cālis un govs. Mīļāko zīmējamo objektu pulciņam pievienojas arī personāžs ar izteikti sarkanu dibenu, kurš figurē katrā sērijā un iejūtas visdažādākajos tēlos.

Šo sarakstu noslēdz visu laiku nežēlīgākā un asiņainākā animācijas filma Jautrie koka draugi vai Jautrā koka draugi (Happy Tree Friends). Lai jūs nemaldina gaiši zilais mīlīgais alnītis, kā arī citi rozā un violetie dzīvnieciņi. Filmiņas gaitā šie jaukie dzīvnieki sadālās, uzsprāgst, apdeg un zaudē dažādas ķermeņa daļas. Un, ja jums ir vāja nervu sistēma, neisakām šo filmiņu skatīties pat ziņkārības pēc.

Saistītie raksti

45 komentāri
  1. Sāpinošas jau bija tās LV filmiņas, bet vismaz ar jēgu. Jāradinās taču pie šīs pasaules nebūšanām, un tad jau labāk caur filmiņām, nekā pa īstam. Toties tie bezjēdzīgie cartoon&co sadismi (ne jau visās cartoon multenēs, un tomēr..) vispār būtu jāaizliedz ar likumu.

  2. Starp citu, tā bruņurupuču filmiņa bija domāta par Latvijā iznīkstošajiem un vienigajiem reāli mītošajiem bruņurupučiem, kas ir arī Sarkanajā grāmatā. Tagad esot vairs tikai pāris kaut kur Latgales purvos. Atceros to multeni no savas bērnības, man nelikās stulba – drīzāk pamācoša, ka jāaizsargā dzīvnieku dabiskā vide.

    Un kāāāāā (!!!!) vispār kaut ko tādu var uzrakstīt par Kaķīša dzirnavām?!?!??! Fui! Tur taču tāāds mesidžs iekšā bērnam par labo un slikto, par cieņu un novērtēšanu.. Piedod, Marta, es neesmu sausiņš, bet lai konkrēto multeni nosauktu par briesmīgu.. Man kauns.

    Ok, jā, par ezīti – tur, šķīet, baidījās visi. Īpaši miglā no tās pūces un ziloņa. bet arī savs šarms, kā zutis nesa ezīti, kā palīdzēja, kā lācis gaidīja savu draudziņu, sarūpējis kārumus, kā ezītis uztraucās, vai zirdziņam nav miglā skumji..

    Un vispār – nevajag jaukt klasiku ar mūsdienu mākslinieku gara lidojumiem, kas, kā runā, esot plaši un kādi visvisādi vēl tur.

  3. Nu, Juta! es piekrītu, ka tur ir šis tas pamācošs, bet man goda vārds no bērnības ir trauma, kad redzēju kā to nabaga kaķīti nodzen līdz ārprātam. Es vēl biju no tiem bērniem, kas naktī murgoja. un tad redzēju visu elles ķēka plejādi er melno sīrupaino briesmu kaķi priekšgalā. Un tagad, pārskatot to filmu – nu tas tak bija ists bordelis nevis elle. Ezīts man tagad, protams, šķiet uzjautrinošs, bet tie bruņurupuči, jēziņ! Es pirmo reizi dzirdu, kam tā multene bija domāta, laikam tad vajadzēja labāk paskaidrot, jo tas nu tiešām bija vāks – rādīt, kā nobrauc bruņurupuča bērnu. Gandrīz aizrujos no smiekliem par Kurpīšu aprakstu, bet Kurbads – tas nudien ir slimi. Atceros, vēl bija tāda grāmata, kur bija viss šitas pats ārprāts. Ar latviešiem nav gan kaut kas lāga, jo ne jau tikai multenes mums tādas. Kad atceros skolas obligāto literatūru ar Dauku un beigto Cibiņu…brrrr.

  4. Kaķīša dzirnavas aizvien, savos 26os, nespēju noskatīties, jo tādu raudāšanu un pārestības sajūtu mūžam nespēju aizmirst. Šķiet, ka tomēr mācīt bērnus var mazliet savādākā veidā, ne tikai ar šausmām un biediem 🙂

  5. Jááá…ezítis miglá ir visu laiku vislabákais,ko latvieshi spéjushi radít.Genáls story,ideála bailju línija un happy end.Perfect!!!Vispár tas ir pasaules klases darbs,bet varétu bút,ka tautieshi no dienvidu zemém varétu ari lídz galam neizprast m/f burvíbu.Viñiem nav tik feinas miglas 🙂

  6. Jā, ezītis ir krievu ražojums, bet man liekas, ka to filmiņu pa īstam spēj novērtēt tikai pieaugušie- tagad noskatījos un uztvēru to miglas un meža poēziju, bet bērnībā tikai baidījos… :)))

  7. Paldies dievam pirmo reizi lasu jēdzīgu komentāru par kaķīša dzirnaviņām. Man tā mūžīgā siekalošanās ir reali apnikusi. Bet šis stāsts, starp citu, ir nu ļoti mūsdienīgs. Džeks gribēja izrādīties – aizņēmās naudu lai varātu meitām iedot lielu pūru, naudu nevarēja atdot, tad nu nācās atstāt dzirnavas. Meitām protams tāds tēvs nebija vajadzīgs un šis nu klīda pa pasauli, kamēr atradās labi cilvēki, kas viņu pieņēma un galu galā atrisināja arī visas viņa problēmas. Vai šis stāst jums neliekās ļoti, ļoti dzirdēts? Īpaši stāsta pirmā daļā? Otrā daļa ir visu latvijas kredītņēmēju sapņu pielildījums.
    BET, šo multeni vajag rādīt bērniem – lai mācās ka izrādīšanās vai citu tik pat muļķīgi iemeslu dēļ nav jāaizņemas nauda. Jo aizņemta nauda vienmār ir jāatdod. Un arī kaķīša vietā parādus karalis atmaksāja nejau tāpat vien par skaistām acīm, bet gan par mācību, ko kaķītis sniedz karalim. Un starp citu pie šiem secinājumiem es nonācu tāpēc ka mani bērni’tomēr gribēja zināt – Kāpēc tad balto kaķīti izdzina no viņa paša dzirnavām?

    Bet vispār esmu nākusi pie slēdziena, ka apmēram 70% multfilmu autori ir ar garīgām novirzēm. Un ir pavisam nedaudz filmiņas, kas tiešām ir piemērotas bērniem.

  8. Cartoon Network nav nekādu sadismu! Sadismi ir nobraukti bruņurupuči un uzšķērsti pūķi! Tad jau sanāk, ka Toms un Džerijs ir sadisms? Bet tādā gadījumā tikpat liels sadisms ir “Nu, pagaidi!”.

  9. Es tā saprotu viss cepiens ir par to ka minētās *animācijas īsfilmas* ir atrodamas iekš pasakas.net.
    1. Nevienā acī nav rādīts ka tās domātas bērniem
    2. Animācija filmas nav tikai bērnu multenes
    3. Pilnīgi lieki un nevietā uzbraucieni Kaķīša dzirnaviņām (kā Skalbe uzrakstījis tā jādzīvo) un Ezītim miglā (burvība ir tā daudzslāņainībā)

  10. Nu jei bogu – par pamatu rakstam ņemt citātus no nemirst.lv?? Tas tak nav nopietni! Ok, nemirst.lv ir savā ziņā ar šarmu un smieklīgi, bet ne vairāk.
    Latviešu multenes manuprāt ir tieši jārāda bērniem, lai bērns saprot ka dzīvē ir daudz un dažādas emocijas (bailes, žēlums, līdzjūtība, prieks, ka viss beidzas labi utt.), kuras bērns iespējams pirmo reizi izdzīvo redzot multeni. Nevis kā tagad, kad vienīgā emocija ir smiekli, kad kaķim uzkrīt klavieres un viņš pēc tam staigā plakans.
    Bet nu jā… vēlreiz izsaku “apbrīnu” par to, ka raksta pamatā ir ņemts raksts no nemirst.lv…

  11. Kādu laiciņu atpakaļ, kaut kādi psihologi iztirzāja stāstu par Vinniju Pūku, ja pareizi atceros, tad pēc viņu ieskatiem tur neviens tēls nebija atzīstams par pieskaitāmu 🙂

  12. man vispār visas animācijas filmas kur ir kāds sakars ar dzīvniekiem, kas runā un izturas kā cilvēki ir likušās nepieskaitāmas, jo bērnam ir grūti ko tādu uztvert, ja to pašus dzīvnieku tēlus aizvietotu ar cilvēkiem, tad tas “mesidžz” būtu daudz lielāks un bērniem izprotamāks. tādā ziņā es vairāk atbalstu anime kur cilvēks izturas kā cilvēks un dzīvnieks kā dzīvnieks un ja arī kādam ir superspējas nokrītot no 9 stāva un nesasisties tad tas multfilā ir skairdi apskairdots ka tam cilvēkam ir superspējas, nevis kā lielākajā daļā amerikāņu utt multfilmās kur katrs idiots var dabūt ar pannu pa galvu un pārejot zvaigznītēm atkal dzīvies pakaļ ……

  13. cik atceros no bērnības multene, kura man nudien uzdzena nepatiku bija Dilli Dalli, jebkurā no variācijām. Perpendikula tēls bija kaut kas vnk briesmīgs. Ne Ezītis, ne Kaķītis vai bruņurupuči tādas emocijas manī neizraisīja. tiešām drīzāk bija pamācošas. bija arī vēl viena paskaka kuru man skatīties vienmēr bija bail, tiesa nosaukumu vairs neatceros un paskas. net neatradu. Arī bija ar kaut kādiem tautiskajiem motīviem.

  14. Izrādās, arī citiem Dillī Dallī nepatīk. Personīgi man zīmētās filmiņas vienmēr ir patikušas labāk par leļļu, bet tas Dallī ar Perpendikulu bija kaut kāds murgs. Simpātiskas un labestīgas bija Arnolda Burova filmiņas, kaut gan, kā jau teicu, kopumā leļļu filmas man ne visai patīk. Man liekas, viņam arī bija kāda filmiņa par kurpītēm, sižetu gan īsti neatceros, liekas, par kurpnieku, kas maziem bērniņiem šuva kurpītes. Tādēļ sākumā nobrīnijos, kāpēc par to te raksta kā par šausmeni. Izrādās, pilnīgi kaut kas cits.

  15. Dilli dalli shodien noskatoties rada tikpat shausminoshas sajuutas, kaa tos daudzos gadus atpakal. brr.

  16. Muļķības, mūsdienu bērnus vairs neierobežosi no informācijas plūsmas kas ir pieejama tagad visur tik plašā veidā… vairs nav padomju laiki taču. Drīzāk jānodarbojas ar izskaidrošanu gan par multfilmām, gan visu pārējo, nevis jāieslēdz bērnu mājās, jāatslēdz tv, datori, cd atskaņotāji un jāsāka ka viss ir fui un slikts un nedrīksti… un ja aizliegtas vecās multenes kā ezītis miglā, tad bērni atradīs veidus ar ko aizpildīt šos tukšumus ar filmām, kas 100% būs vēl daudz degradējošākas par šīm.. paklausieties par ko bērni piemēram runā sētās, kad vecāku nav klāt – vai tiešām tie, kas uzauga ar ezīti miglā ir traumēti, bet tie kas 5 gadu vecumā skatās sex un lielpilsēta un apspriež tur redzēto sēžot uz trīsriteņiem būs super veseli – man liekas nedaudz pārspīlēts raksts. piekrītu protams par southpark, happy three friends u.tml., bet to auditorija nemaz arī nav domāti bērni, bet vecajām multenēm nu nav nekāda vaina, ja vien bērns neskatās viņas tumšā istabā, viens pats, ārā ir pērkona negaiss u.tml.

  17. nu ko juus visi baidāties !!! amerikāņu multenes nemeeginiet pat aiztikt !! LV mulltenes protams ir stulbaakaas, bet ja pashi nevarat aptureet beernus no Southpark skatiishanaas paši esat vainiigi!!

  18. Man liekas, ka šādu multeņu sakne slēpjas tajā apstāklī, ka jaunie mākslinieki grib radīt mākslu (pasaka par Kurbadu), bet problēma ir tā, ka nav neviena, kas grib radīt bērniem kko tādu, ko viņi saprastu un no kā mācītos.
    Gribi bērnu pasargāt – neļauj skatīties tv.

  19. Nu shiis filminjas es savam 5gadigajam jau sen esmu atradijis un paarunaajis ar jaunekli,jabut veseligai humora izjutai un tad tas ir ljoti pamacoshi un jauki,puikam patika un iesaku arii citiem,bet ja nu juus esiet no vaargo letinju shlakas,tad droshvien Toms&Dzerijs bus piemeerotaaks.

  20. Palasot komentārus es viennozīmīgi pievienojos tiem, kas šīs multfilmas uzskata par nerādāmām bērniem. Lai arī tā ir Latviešu klasika, tad tā nav tā labākā, un saucamie “mesidži” gan bērniem, gan pieaugušajiem noteikti nav motivējoši un pamācoši lielajā dzīvē. Mums no neatkarība laika arī visas filmas ir uz drūmas noskaņas nots, kas notiek??? Vairs nav neviena forša komēdija… Vai tad režisori nezin, ka cilvēks ilgāk dzīvo, ja viņs regulāri smejas un ir priecīgs?

  21. ja šajā rakstā apgalvo, ka latviešu multenes ir ļaunuma iemiesojums, tad iesaku noskatīties šo materiālu:
    http://www.intv.ru/view/?film_id=44991
    Man mājās ir paprāva latviešu multeņu kolekcija un es negribētu piekrist viedoklim, ka lv multenes nevar bērniem rādīt. Protams ir izņēmumi. Jebkurā gadījumā bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības pie tv ekrāniem. Ir jāseko līdzi tam ko bērni skatās

  22. Dillī Dallī bija viena no foršākajām multenēm, kas man bērnībā riktīgi patika. A Ezītis miglā un Kaķīša dzirnaviņas likās vnk garlaicīgas. Kādas tur traumas, sviests!!!

  23. SiSiDra bija gan pamācoša, gan smieklīga, bet gan jau “racēji” tur vēl atradīs arī kko neskaistu un bērnam nerādāmu, bet man patika 🙂

  24. Akal kārtējie murgi ap vecajām labajām multenēm.Nomierinieties un varbūt vairaķ pievēršiet uzmanību bērniem ,kuri nav spējīgi ne dienu nodzīvot bez krāsainām konfektēm,kolas,čipsiem un visiem draņķīgajiem saldajiem batoniņiem!Pamāciet bērniem,ka suņi ir draudzīgi dzīvnieki un neēd bērnus,ka ari kaķītim un putniņam sāp utt.Ticiet man tas “lauciņš “ir vēl briesmīgāks par multenēm,saku jums kā mediķis.

  25. Ezītis miglā man patika. Varēju skatīties atkala un atkal, un gaidīju to mirkli, kad būs tā pūce ar savu: psihopāts :)))) Bet runājot par PSRS laika multenēm, man prātā nāk viena krievu humorista stāsts par to, kā šīs multenes radās. Un lūk: padomju laikos visas krāsas, ar kurām tika zīmētas multenes, bija ļoti toksiskiem izgarojumiem, un rezultātā mākslinieks vienkārši uz “papīra” uzlika savus “gļukus”. Ja no šāda viedokļa skatās nepopulāras padomju laiku multenes, tad viss top skaidrs. Bet bija taču foršās multesnes, kā piemēras: 3 no skābpiena ciema (počtoljon Pečkin), Umka, Vinnijs Pūks, Brēmenes muzikanti. Man puika ļoti labprāt skatās krievu variantu Vinnijam Pūkam, Brēmenes muzikanti. Un kur vēl 38 papagaiļi :)))

  26. Un kāpēc nav pieminēta leģendārā Zaķīsu pirtiņa? Bērniem tads asaru gabals..
    Un “8 kustoņi” pēc Vācieša dzejas?
    Lielakā daļa jau nav nemaz mazakajiem bērniem paredzētas
    Dienvidparks un Happy Tree Friends ir vispār filmas pieaugušajiem. Nevajag jau savā aklumā mošas ar kotletēj jaukt…

  27. Būtu labi, ja raksta autore negramstītos gar lietām, kuras nepārzina vispār. Tas attiecas uz visu laiku animācijas labāko filmu – Ezītis miglā.

  28. Labi, ok, piekrītu par tām Cartoon multenēm, tur nu viņas ir tizlākas par tizlu… bet manuprāt, LV multenītēm nav ne vainas. Šķiet, ka atkal kārtējam psihologu bariņam nav bijis ko darīt un nu kērušies klāt multfilmām, saskatot nez ko! Piedodiet, bet es savam bērnam labāk izvēlos rādīt tās pašas Kaķīša dzirnaviņas un Bruņurupucīšus.
    Arī es esmu ar šīm, iepriekš minētajām, multenītēm izaugusi, bet neteikšu, ka uz mani tas būtu atstājis kādas traumas… Vanadzīņu redzēju ne reizi vien, bet nesēdēju pie durvīm tēvu gaidīdama!
    Bērniem ir pārāk daudz blakus interešu, lai iedziļinātos multiplikāciju filmu zemtekstos, tā kā nevajag, lūdzu, pārspīlēt ar visām šitām traumām, morālēm utt!!!

  29. Man visvairāk bērnībā riebās jau minētais Dillī Dallī un Fantadroma sērijas. Vēeeēē! Pretīgi.

  30. Tāda sajūta, ka daļa no jums nav varējusi iebraukt, par ko ir runa. Es sapritu, ka te ir minētas tās filmas, kas bērniem būtu tā kā ne visai rādāmas. Vienalga, vai tās ir pieaugušās vai nē. Man Bruņurupuči izraisīja šausmas, un tas ir fakts, pie kājas, ja kāds tur saskatīja vērtības – es biju panikā. Nu un, ka tā pieaugušo multene, bet es to redzēju, tikai nezin, kāpēc, un ne reizi vien. Kas var pagalvot, ka visa šitā dīvainā (eu, nu ir dīvaina!!!!) multiplikācija nav uz mums iedarbojusies. Varbūt tāpēc esam tāda mazohistu tauta, kas vērtības māca caur asinīm un nāvi. Labs piemērs, kā kaut ko audzināt, ir multene SISIDRA, kur tur kaut kas slikts, un vai nebija pamācoša? Bet pasniegts jēdzīgi pozitīvi un ar dziesmiņām. Mans sīkais apskatījās Kurbadu (jā, bez manas ziņas) un pēc tam uzdeva jautājumus, uz kuriem es atbildēt nemācēju – kāpēc zirgam piedzima dēls? Kas tā par dzērājtanti, kas grib džeku savākt? Kāpēc skuķis uzriez metas Kurbadam kaklā un par sievu, ja šis tik tikko viņu ieraudzījis? Un kas beigās notika? Ja tie visi pekstiņi domāt pieaugušajiem, tad vēl var saprast, lobi ārā, ko gribi, smejies vai raudi, bet šikie taču nesaprot un visu pa tieso uztver. Vai kāds jums bērnībā skaidroja kaut ko pie teļļuka? Man nē. Varbūt nav paveicies ar vecākiem. Bet ieskats bērnudienu dīvainajās pasakās bija diezgan interesants.

  31. Varbūt pirms sākt komentēt par Kurbadu ir vērts izlasīt pasaku? Tad varēs arī bērnam atbildēt uz viņa jautājumiem.
    Par latviešu multenītēm, varbūt brīžam šķiet skumjas, taču nedomāju, ka Ezītis miglā vai kaķīša dzirnaviņas varētu radīt tādu ļaunumu kā Nindzjas, Dienvidparks utt.
    Vēl atgriežoties pie latviešu multenēm, patiešam vispirms ir vērts palasīt bērnam priekšā pasakas, gan tautas, gan literārās, tad daudz kas būs saprotamāks. Kaķīša dzirnavas pati par sevi ir vērtība, kas māca atšķirt labo no sliktā. Un varbūt tiešām visas multenes pēc kārtas nav ko vālēt un bērnam ļaut skatīties.

  32. patiessam pabriesmiigi, nekad nebiju aizdomaajosies tik nopietni par taam multeneem….paldies par izsmellossoo informaaciju.

  33. Uk ir labs beernu kanaals atbilstosam beernu vecumam, CBEEBIES, VECUMAA LIIDZ 6 GADINNIEM. to paaraida no 6 riitaa liidz 7 vakaraa. no problem, esmu apmierinaata, ka manam bernam ir ko skatiities, un nekaadas vardarbiibas…zzeel gan, ka Latvijaa nav taadu kanaalu…lloti zzeel..

  34. visbedigakaa ir Kakisha dzirnavinjas, punki un asras nevis pasaka berniem, pie visnesaprotamakaam balsoju par Eziiti migla….ko vien verts filmas fragments ar tekstu”Psihopaats” Gatavais delirijs:)

  35. happy free friends paradaa pie kadam traumam var nonakt..:D un tie dzivniecini palidz viens otram ..:D

  36. nu i što ka tās ir asiņainas, neloģiskas vai rupjas. viņas tik un tā ir smieklīgas un tas ir galvenais

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.