Molekulārā gastronomija. Fantāzija bez robežām

Uzmini, kas tas ir? Izklausās sarežģīti, maksā dārgi, un ir ēdams. Kāds trifeļu ēdiens Pouleadre truff’ee en vesiee? – iespējams! Tomēr šoreiz pareizā atbilde ir Molekulārā gastronomija. Teiksim atklāti – izklausās diezgan briesmīgi. Restorāna La Boheme pavārs Artūrs Taškāns apgalvo pretējo. Molekulārā gastronomija ir brīnišķīgs ceļojums garšu pasaulē, turklāt pilnīgi nekaitīgs veselībai.
Kad 1988. gadā fiziķis Nikolas Kurti (Nicholas Kurti) un ķīmiķis Hervē Tiss (Hervé This) ieviesa šo jēdzienu molekulārā gastronomija, tam bija visai maz sakara ar modes ēdieniem, ko pasniedz specializētajos restorānos. Sākotnēji ar molekulāro gastronomiju apzīmēja tikai zinātnes disciplīnu kas pēta ēdiena ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī to izmaiņas pie attiecīgas apstrādes. Piemēram, kāpēc majonēze sabiezē vai želeja kūst pie attiecīgas temperatūras. Jāpiebilst, ka zinātne par ēdienu nav nekas jauns. Jau pirms daudziem gadsimtiem cilvēki ir pētījuši ēdienu īpašības. Vēlāk svarīga loma bijusi arī militāristiem, kuri atklājumus ķīmijā izmantoja pārtikas ražošanā karavīriem, lai maksimāli pagarinātu tās glabāšanas termiņu.
Kā jau tika minēts iepriekš, molekulārā virtuve nav ikdienas nepieciešamība, tā ir izklaide. Cilvēki to nebaudīs, lai ikdienā uzņemtu organismam nepieciešamo vitamīnu, olbaltumvielu vai ogļhidrātu daudzumu.
Artūrs Taškāns stāsta, ka, lai arī citur pasaulē, piemēram, restorānā El Bulli (www.elbulli.com), lai ieturētu vakariņas, galdiņš jāpasūta jau gadu iepriekš, Latvijā vismaz pagaidām pilnvērtīgi izbaudīt molekulārās gastronomijas sniegumu nav iespējams. Ir vairāki iemesli, kāpēc.
Dažas receptes tiešām ir salīdzinoši vienkāršas, tomēr tā ir tikai neliela kripatiņa, no tā, ko var baudīt molekulārās gastronomijas restorānos. Ja tiešam kādam mājās ir liela vēlēšanas kaut ko pamēģināt pagatavot, tad varam ieteikt šādu recepti.
Ņemam sešus olu baltumus, divas tējkarotes cukura un 200 ml svaigi spiestas apelsīnu sulas. Visas trīs sastāvdaļas samaisām un putojam ar blenderi. Kad putas nedaudz pacēlušās, sildām maisījumu mikroviļņu krāsnī vidējā pakāpē, 30 sekundes. Pēc tam atkal putojam ar blenderi. Kad putas pacēlušās vēl augstāk, atkal liekam uz 30 sekundēm mikroviļņu krāsnī. Putojam pēdējo reizi un pasniedzam ar desertu. Lūdzu – jums ir apelsīnu gaiss!
* spāņu val.

10 komentāri
  1. Njāaaaaa….ēst dažādu garšu gaisu varētu būt interesanti. Bet šī, man liekas, jau ir tāda augstākā pilotāža, tāpat kā kleitiņa no Armani, piemēram, kad vari izvēlēties nevis to, ko vari atļauties, bet to, ko gribās…

  2. 🙂 ir ir… vienreiz bija tas gods šī pavāra eksperimentus nogaršot. “tomātu ūdens”, kā viņš pats to bija nosaucis, izsita korķus – maza karotīte buljona/šķidruma (nezinu pat, kā to nosaukt) bija nu ar tāāāāādu garšu…

  3. Nesapratu kāpēc man būtu jāēd gaiss un par to vēl jāmaksā, bet čalis gan smukulīts :))

  4. Njā, tagad es laikam parastos ēdienus vairs nedēvēšu par gastronomiskajām izvirtībām… 🙂

  5. Man ir bijis gods nedaudz nobaudīt Molekulāro gastronomiju – iesaku visiem bez izņēmuma un ticiet man – esmu izvēlīga uz visu, kas ir saistīts ar ēdienu 🙂

  6. tagad iedomajaties, es so sarezgito vardu nemshu par iedvesmas avotu savai terpu kolekcijai! Nez kas tur sanaks…

  7. Oooooooooooooooooo……!!!! Ar lielu interesi skatijos augstāk minētā H.Blumentāla veidotos raidijumus par šo tēmu, un teikšiu godīgi – dikti gribas pamēģināt šo garšu un ožu kārpiņu kairinātājus!!!!!!!!:) Piem. Zivju saldējumu! Vēl nesen nopūtos par to cik nereāli tikt līdz “Fat Duck” restorānam, bet skat tas ir ticis līdz mms!!!!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.