Modernais jauneklis

Neprotu dziedāt
par actiņām zilām,
neprotu gleznot
es caurdurtas sirdis uz bērziem.
Skaidri un atklāti
nostājos meitenēm priekšā
un saku:
– Redziet,
jūs – gribu.
Miegainās sarunas
vienmēr
par teātri,
dvēseli,
mākslu
lai paliek!
Sniedziet man lūpas,
atļaujiet atraisīt prievītes –
cauri,
laiks maksā naudu.

A. Čaks

4 komentāru
  1. Nē, nē, širmis jau kopš dzimšanas nav bijis 😀 Tā, ka viss kārtībā, nav par ko uztraukties

Komentēt Just Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.