Neprotu dziedāt
par actiņām zilām,
neprotu gleznot
es caurdurtas sirdis uz bērziem.
Skaidri un atklāti
nostājos meitenēm priekšā
un saku:
– Redziet,
jūs – gribu.
Miegainās sarunas
vienmēr
par teātri,
dvēseli,
mākslu
lai paliek!
Sniedziet man lūpas,
atļaujiet atraisīt prievītes –
cauri,
laiks maksā naudu.
A. Čaks
Un kā sauc to laimīgo puisi? 😉
Vai šajā gadījumā tam ir nozīme? 🙂
Mja… Kāds dzjeks Petrai konkrēti shirmi stum nost…:)
Nē, nē, širmis jau kopš dzimšanas nav bijis 😀 Tā, ka viss kārtībā, nav par ko uztraukties