Mobings – kā pret to cīnīties?

Ar vārdu mobings apzīmē psiholoģisko teroru darba vidē. Mobings var būt gan no kolēģu, gan no vadības puses.  espati.lv tev pastāstīs par mobinga veidiem un par to, kā pret to cīnīties.
Kas ir mobings?
Mobings pamatā ir psiholoģiska vardarbība/terors pret kādu konkrētu darbinieku. Nereti mobings rodas kāda neatrisināta konflikta gadījumā. Ja konflikts nav atrisināts, dusmas un rūgtums turpina krāties un nereti tā konfliktā iesaistītā puse, kurai ir lielāka vara, spēks, kolēģu atbalsts u.c. kļūst par moberi un apzināti uzbrūk kādam kolēģim. Ar mobingu mēģina panākt, lai nepatīkamais darbinieks uzraksta atlūgumu, jūtas mazvērtīgs, nevajadzīgs, nemaisās pa kājām un tml.
Ja mobings ir psiholoģisks terors, bieži tiek nonievāts un nolikts pats mobinga upuris, viņa personība – rakstura īpašības, paradumi un tml., nevis viņa darbs.

Pastāv trīs veida mobingi:
•  fiziskais mobings ir saistīts ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku;
•  verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana;
•  izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no darba kolektīva, tiek ignorēts, izolēts, izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu. Reizēm šis cilvēks netiek informēts par sapulcēm, viņa viedoklis netiek ņemts vērā utt.

Darba vietās visbiežāk sastopams verbālais un slēptais mobings. Bet tā kā mobings var pastāvēt jebkurā grupā un jebkurā vecuma posmā, tad, piemēram, skolās sastopams arī fiziskais mobings.

Kā mobings rodas?
Mobings bieži vien parādās darba vietās, kur vērojama liela spriedze un konkurence darbinieku starpā. Darbs ir aktīvs, katrs grib nedaudz paspīdēt un izcelties, tādēļ reizēm ar mobinga palīdzību, kāds grib atbrīvoties no sava konkurenta vai vienkārši kaitinoša kolēģa. Gadās arī tā, ka mobings rodas aiz bezdarbības – gribas par kādu uzjautrināties – paņirgāties. Ja mobings nāk no priekšniecības puses, iespējams, tā ir vēlme saglabāt kontroli, demonstrēt varu un statusu, lai gan šeit apzīmējums jau ir pavisam cits – bosings, lai gan abu psiholoģisko teroru izpausmes ir vienādas.
Mobings var sākties visai nevainīgi – ar pāris sīkiem aizrādījumiem, melnu humoru utt., kas laika gaitā var pārvērsties smagos, nepamatotos apvainojumos, ļaunā apsmiešanā, kas var traumēt mobinga upuri. Traumas no mobinga var būt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Jo mūsu emocionālā pasaule ir tieši saistīta ar fizisko, ja cieš emocionālā, cieš arī fiziskā. – – Ilgstošs mobings var novest pie šādām saslimšanām:
– kuņģa čūla;
– psihiskās slimības (to skaitā smaga depresija);
– asinsspiediena svārstības;
– infarkts;
– muskuļu krampji.

Kā izpaužas mobings?
Mobings var izpausties:
Kā pastāvīga kritika darbā, gan pamatota gan nepamatota;
Kā aprunāšana, nemaz neslēpjot to no mobinga upura;
Baumošana – reizēm tiek izplatītas pašas nejēdzīgākās baumas, lai grautu darbinieka tēlu;
Ignorēšana, nesarunāšanās, nesveicināšanās, neaicināšana uz sapulcēm, pilnīga nerēķināšanās;
Mutiski un telefoniski draudi, parasti saistīti ar darbu;
Ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu;
Bezjēdzīgu un neizpildāmu uzdevumu uzdošana.

Kā cīnīties pret mobingu?
Mobingu reizēm ir grūti pierādīt un tas nav minēts Latvijas Republikas likumdošanā, respektīvi – nav sodāms, bet nenoliedzami tas pastāv. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, no mobinga cieš gandrīz 50 % darbinieku. Ja moberis mēdz uzbrukt atklāti, citu cilvēku klātbūtnē – droši runā ar vadību, jo tas vairs nav tikai personīgs konflikts.
Ja arī tev nav pierādījumu par mobera darbību – dodies pie vadības, jo vadības pienākums ir nodrošināt pozitīvu darba vidi, algojot psihologus vai vienkārši izrunājoties ar darbiniekiem. Ja tas nelīdz – mēģini runāt ar moberi aci pret aci, bez liekuļošanas, pajautāt, kas viņu neapmierina, jo bieži vien problēmas rodas tieši no neizrunātiem jautājumiem.

Psiholoģe Ilva Zariņa: „Jēdziens mobings Latvijā ir visai jauns, tādēļ tas arī nav atrunāts likumā, bet ar mobingu cilvēki sastopas ikdienā – skolā, darbā. Ko tad darīt, ja cilvēks ir kļuvis par mobera upuri un tiek apcelts darbā? Tas ir ļoti atkarīgs no situācijas. Var mēģināt uzsākt atklātu sarunu ar šo apcēlēju, var mēģināt iesaistīt konflikta risināšanā priekšniecību, jo jāatceras, ka mobingam vienmēr pamatā ir konflikts vai arī kaut kāda veida, pamatota vai ne tik pamatota, nepatika. Un jebkurš neatrisināts konflikts darba vietā, pat ja tas it kā nav redzams uz āru, samazina darba produktivitāti. Tādēļ problēmu risināšanā vajadzētu iesaistīties arī priekšniecībai, tai būtu jāizrunājas ar konfliktējošajām pusēm jāpaskaidro, ka konflikts ir jārisina, vajadzības gadījumā jāpiesaista speciālisti – psihologi. Ja kāda no pusēm nav ar mieru sadarboties un risināt konfliktu – skumji, bet vienīgā izeja ir atlaišana, lai neciestu darbs.
No pieredzes varu teikt, ātrāk vai vēlāk, bet kāda no mobingā iesaistītajām pusēm pamet darbu. Parasti tie ir mobinga upuri, jo vienkārši vairs nevar izturēt spriedzi. Izrunāšanās un priekšniecības iesaistīšana var līdzēt, bet bieži vien moberi ir darba vietā mīlēti un lieliski darbinieki, tādēļ cīņa pret viņiem nav vienkārša. Ieteikums ir darīt savu darbu maksimāli labi, jo tad ir grūtāk piesieties. Ja mobings nāk no priekšniecības puses, vajag brīdināt par iespēju pamest darba vietu. Jo neviens negrib zaudēt labu darbinieku un tas varētu likt domāt racionāli un mazliet citādāk pieiet darba lietām.”

Atceries, nevienam nav tiesības tevi aizskart – ne fiziski, ne psiholoģiski, ja tā notiek – rīkojies. Vari doties uz Valsts Darba Inspekciju, kas palīdz risināt šīs problēmas, griežoties darba vietā vai vajadzības gadījumā piesaistot juristus u.c. Lai gan jāatceras, ka ja konflikta risināšanā tiek iesaistīti likuma sargi, tas var neatgriezeniski sabojāt darba attiecības, jo lielākā daļa darba vietu vēlas, lai konflikti tiktu risināti un paliktu iekšienē, tādēļ iesākumā šādas problēmas labāk risināt ar dažādu līmeņu priekšniecības palīdzību. 

33 komentāru
  1. Man ir divas moberes kursā, reiz viņas klaji par mani ieņirdza, pēc tam viena no viņām ar mani nesveicnājās, jo laikam pašai bija neērti… analizēju pie sevis, kāpēc cilvēki tā rīkojas, un secināju, ka tas ir viņu pašu neveiksmju/kompleksu dēļ, jo turpretī citas kursabiedrenes ir ļoti labestīgas un draudzīgas. Visticamāk, ka šīs moberes pašas ir tikušas apsmietas.

  2. Es īsti vispār nesapraotu, kā kaut kas tāds var notikt, tie taču ir reāli slimi cilvēki. Otru pazemot un klaji…un vai tiešām mūsu likumdošanā nav paredzētas kaut kādas sankcijas mobinga gadījumā?

  3. mums ir neliels darba kolektīvs, daudz un atbildīgs darbs. Mēs katrs jūtamies ļooti svarīgs darbinieks, ar kuru jārēķinās. gandrīz visi strādājam šeit ne mazāk par 5 gadiem. Un mums patiesi ir tā, ka “jauniņos” gandrīz vienmēr “izēdam” tieši ar šāda mobinga pielietošanu. Nezinu pat kā lai to komentē – tā ir mūsu varas izpausme, vai idkiena ir tik saspringta, ka vajag šādu “asiņainu” izklaidi. Kad mums parādās šis jaunais “upuris”, kļūstam saliedētāki, savstarpēji tuvēki. Mums ir kopīgs NOSLĒPUMS un ienaidnieks. Tā jauniņā “izēšana” ir tāda savdabīga rotaļa. Toties zinot, ko mēs daram, man būtu ļoti neomulīgi sākt darbu jaunā kolektīvā. Man patiešām būtu bail kļūt par svešo kolēģu nejaukas izklaides objektu.

  4. A man šitas atgādina bērnudārza un skolas laika nežēlību. Tas taču ir nožēlojami, ja tā rīkojas pieauguši cilvēki… Tā patiešām notiek? Izlasīju arī tās sievietes komentāru, ka viņi darbā tā dara, un godīgi sakot gribētu paskatīties viņai acīs. Varbūt savi kompleski jārisina patstāvīgi, nevis uz citu cilvēku rēķina? Nebūtu slikti, ja Jūs tomēr pati nonāktu tieši tādā lomā, kādu atvēlat savā kolektīvā “jauniņajiem”. Nevis aiz naida pret Jums, bet tā tīri profilaktiski.

  5. Man šķiet, ka mēs mīlam pārspīlēt dodot situācijām tādus skaļus nosaukumus kā “mobings”. Nupat ar kolēģiem pasvinējām pirmās šī gada darba nedēļas noslēgumu. Loģiski, ka kopā sanāca ne jau visi kolēģi. Neviens kompānijā nneaicinās tos, kas stučī kaut ko vadībai, vai tos, kas mūzdien norobežojušies rotē savā galaktikā. Kopā sanāca tie, kas gribē pabūt kopā. Lūk, man šķiet, ka tie, kurus mobē, paši rada apstākļus šādai rīcībai. Un darba kolektīvs tomēr IR kolektīvs ar savām iekšējām atiecībām. Nedomāju, ka kādu tā pa īstam ēd no kolektīa laukā “sliktie kolēģi” . Domāju, ka cilvēks pats izraisa šādu situāciju.

  6. Kaut kā personīgi šo tēmu lasīju. Jau gadu strādāju darbā, uz kuru man riebjas iet kolēģu dēļ. Es nezinu, vai viņu attieksmi var nosaukt par mobingu. Ar mani vairās iet pusdienās, kad piedāvāju, visi jau ir sarunājuši savā starpā un aizrunājas, ka ir aizņemti, lai gan zinu, ka viņi iet kopā un teorētiski varētu ņemt arī mani līdzi. Kad jokoju, telpā parasti iestājas klusums, un s redzu zīmīgu, ironisku saskatīšanos. Pasākumos, lai kā es censtos, es vienmēr palieku savrupi. Iepriekš tā nav bijis, uzksatu sevi par pietiekami sabiedrisku, bet te katru dienu eju kā pie zobārsta. Un trakākais, ka šobrīd pat īsti nevar pacelt cepuri un aiziet, jo labi dari jau uz ielas nemētājas. Un tā es pacietīgi ciešos un jūtos ļoti slikti.

  7. beidziet! pat valstīm vajag ienaidnieku, kur nu vēl darba kolektīvam:) ienaidnieks visus labi saliedē! mobingam – jā!:)

  8. Nē, nu ir ir tāda parādība kā mobings, bet man šķiet tā tāda konkrēti nepierādāma parādība. Un tā sūdzēšanās priekšniecībai vai tiesas iestādēm, lai sakārtotu lietas, ir gaļīgi garām. Vai nu cilvēks pats tiek galā ar situāciju, vai arī meklē citu darbu. Skarbi, bet man šķiet – te nav pārāk daudz izvēles variantu.

  9. Es pati arī esmu piedzīvojusi mobingu darbā. Pēc pieredzes varu pateikt, ka ar to cīnīties ir ļoti grūti, jo mobingu pret mani vērsa vīrietis. Katru dienu jārēķinās ar bezgalīgu cīņu, stressu, bet savas dabs jāizdara visaugstākajā līmenī. Rezultātā tiek aizmirsts, ka esi labs darbinieks, jo pastāvīgi konfliktējot un aizsātāvoties, Tevi atceras kā skandālisti. Ja ir iespēja, tad ir jāiet prom no darba, jo darba devējs pārsvarā konfliktu risināt negrib.

  10. Vai man dieniņ, rīt taču pirmdiena. Vai pirmdienas arī nav savdabīgs apspriešanas vērts mobings?:))))

  11. :))) Nu labs komentārs un galvenais arī pa tēmu:))) IR IR pirmdienas riktīgs MOBINGS!

  12. Jums laikam visām ir darbi, bet kopš mani pirms četriem mēnešiem saīsināja, esmu jau tādā stadijā, ka pat mobingu utvertu kā pilnīgi OK parādību, ja tikai būtu darbs… Un te tie komenti par pirmdienu kā sliktu dienu… Nu jā – par to var s’dzēties tikai tiem, kuriem pirmdienās kaut kur jāiet.

  13. te taads peedeejais komentaars no ievas kundzes, ka neiederiigi teikt da jeb ko, bet vispaar es par to mobingu gribeeju pasmiiknjaat, jo nekas jau tukshaa vietaa nerodas. Nez vai tie, kurus nemiil citi darba koleegi, ir taaadi sveeetie engeli pashi…

  14. izlasīju rakstu, no savas pieredzes atcerējos vairākas situācijas, kad notiekošo varētu nodēvēt par mobingu, bet padomāju – ko tad tur reāli var darīt? Te viena lasītāja pareizi nokomentēja, ka vienīgā izeja ir aiziet. Bet, kur tu liksies šobrīd, kad n-tie tūkstoši ir bez darba? Tā, ka, ja kādam ir vēlme pakultivēt sadismu, tad šobrīd ir teicams laiks pamobingot. Skarbi, bet fakts.

  15. Nu nu nu????!!!!!! “pakultivēt” mobingu? Paga – paga – raksts bija domāts tam, lai no tā izvairīto. Nevajag jau nu arī tā dramatizēt situāciju valstī. Un nav ko atļaut sev kāpt uz galvas tikai tāpēc, ka, redz, Latvijā tāda situācija.

  16. o! Darba inspekcijs droši vien nokristu no krēsla, ja viņiem šī brīža situācijā, kad visus interesē atlaišanas un saīsināšanas likumīgā puse, painteresētos, kā īsti tikt galā ar sasāpējušo mobinga situāciju darbā:))))))

  17. Un kaadi varianti pastaav, ja eksistee bosings? Aiziet prom – shobriid iisti negribaas. Darbs ljoti patiik, vieniigi priekshnieciibas attieksme. Ir varianti?

  18. hm, nu ko mobingotāji, ko es darītu, palūgtu lai mans vīrietis pēc darba to mobingotāju sagaida, aprunājas, ja savādāk nesaprot kā jāuzvedas darba vietā…

  19. Es atkal esmu ieredzeejusi situaaciju, ka tiek paaicinaats straadaat sakariigs cilveeks – profesionaalis, tiek izdariits viss, lai vinjsh justos labi un tik un taa ar attieksmi, ka vinjam vienmeer taisniiba un totaalu e,paatijas truukumu komunikaacijaa vinjsh ir samaitaajis attieciibas ar cilveekiem un tagad pats juutaas kaa “mobinga” upuris kaut gan pie vainas lielaa meeraa ir pats.

  20. Par to mobingu, nezinu, nav gadijies, bet bosings ir gan, un tā ir realitēte, īpaši Latvijā, kur maz darbavietu. Man ir bijis tā, ka , ja boss ir vīrietis, tad ok, strādāt var, pat, ja viņš ir kretīns caur un caur, tomēr zināmas robežas nepārkāpj. Bet, ja boss ir sieviete un vēl vecāka par mani (esmu šai dzimumā), tad ir galīgā pakaļā, piedodiet, jo bosene uzliek tev daudz darba, maz maksā, un vienmēr nav labi, un neko nevar sarunāt ne pa labam ne sliktam. p.s. citi kolēģi iesaka uzpirkšanas metodi, bet man kaut kā nepatīk. Pietiek, ka obligāti jāsveic dzimumdienā un jāsmaida līdz ausīm, kaut gribas iekraut pa ģīmi. Tā, ka recepte ir viena, mazāk satikties ar boseni, bet vairāk priecāties ar foršajiem darba kolēģiem 🙂

  21. Kā cīnīties? kamēr pārējie dalībnieki kolektīvā redzot mobingu ignorēs situāciju viens pats cilvēks, it īpaši jauniņas, neko daudz tur nevar izmainīt. Iesku visiem neciest pret sevi sliktu attieksmi, bet aizejot prom vēl pabojāt reputāciju vietai no kuras aizejat.

  22. pacik esmu brīvs cilveks, kam viekarši šīs vergu izpriecas nav svešas, savācu informāciju par konkrēto personu, par ģimeni, tuviniekiem,kas ir svarīgs šai personai.Tad sākas spēle, zvani lieka iegādāta bobīlā vakaros un naktī, zvani vīram.Informācijas ievietošana internetā.Vienkārsi sakas psihaloģiskais terors.Tāka esmu finansiāli brīvs, uzvara ir mana.Iznīcini vai pats tapsi Iznīcināts.Tāir vienkārši forša spēle .Jums iepatiksies.Vēlu veiksmi .

  23. pacik esmu brīvs cilveks, kam viekarši šīs vergu izpriecas nav svešas, savācu informāciju par konkrēto personu, par ģimeni, tuviniekiem,kas ir svarīgs šai personai.Tad sākas spēle, zvani lieka iegādāta bobīlā vakaros un naktī, zvani vīram.Informācijas ievietošana internetā.Vienkārsi sakas psihaloģiskais terors.Tāka esmu finansiāli brīvs, uzvara ir mana.Iznīcini vai pats tapsi Iznīcināts.Tāir vienkārši forša spēle .Jums iepatiksies.Vēlu veiksmi .

  24. Sveiki visiem! (gan tiem, kam nākas izjust mobingu uz savas ādas, gan tiem, kas paši veic mobingu darba vietā)
    Tā kā tieši tagad rakstu savu bakalaura darbu par mobingu darba vietā, man ĻOOOti būtu vajadzīgas intervijas no cilvēkiem, kas ir saskārušies ar mobingu darba vietā, tāpēc, lūdzu, lūdzu, ja esat ar mieru izpalīdzēt, tad rakstiet man uz e-pastu: [email protected]

  25. Sveiki! Mobings ir izstrādāta taktika iestādēs, lai novāktu pēkšņi apnikušos darbiniekus, kas kaut kādā mērā neļauj brīvi rīkoties bosam …

  26. Nesen pieredzēju mobingu no darba kolēģes kurpju veikalā. Apcēla manu izskatu – kaut gan pati bija samālējusies kā lēta prostitūta, pazemoja vīriešu priekšā,provocēja dažādas situācijas, lai varetu uzķērkt. Aptuveni pēc nedēļas aizgāju no darba,jo nespēju vairs izturēt to agresoru, man pa visu ķermeni sāka parādīties nezināmas izcelsmes izsitumi (ārsts tā arī pateica, ka tas no stresa darbā). Pierādīt reāli neko nevar.citas kolēģes atradās blakus nodaļās, priekšniecībai vispār vienalga. Aizgāju no darba. Un tā maita ar parbolītām acīm vēl uzdrošinājās ķērkt: Es Tev gribēju palīdzēt!!!Un esmu pārliecināta, ka viņa turpina par mani zināmās aprindās izplatīt baumas,jo jau pirmajā darba dienā centās izzināt par mani dažādas privātas lietas, “uzmetoties” par draudzeni.

  27. vēl nesen man šādi raksti par mobingu likās tāda sveša modes lieta. Lasot dažus labus komentārus es vienkārši esmu šokā. Kur tas rodas? Neizslimotas mazvērtības kompleksa dēļ?
    Nepiekrītu viedoklim, ka vainīgie, kas izjūt mobingu uz savas ādas būtu tie, kas neprastu par sevi pastāvēt. Varbūt ir arī tādi gadījumi,es neesmu no tiem.
    Tā kā es sevi pietiekami cienu, darba vidē vienmēr esmu paudusi savu viedokli par situācijām,kuras es labi zinu. Par tām,kuras nezinu, labāk viedokli neizteikt. Mans darba kolēģis (sieviete) ir 20 gadus vecāka, ko viņa jo īpaši uzsver (un man tāpēc būtu viņa jāciena un ko es nedaru) ir pasācis izvērst histērisku nomelnošanas akciju pret mani pēc tam, kad paudu savu attieksmi par godīgu darbu sadalīšanu.
    Es mācos teikt konkrētas lietas saistītas ar darbu un neko personisku. Bet visas tās lietas tiek pavērstas pret mani. Nesveicināšanās. Esmu tikusi noniecināta, ka es neko neprotu. Nepieciešamās palīdzības vietā – akmens ģīmis un riebīgs komentārs. Histēriska izsmiešana. Savas varas izkliegšana (kaut gan jaunā amatā strādā tikpat ilgi cik es savā jaunajā amatā – 3 mēn.). Dirst pasūtīšana (atvainojos par komentāru).
    Pēc šīs jaukās ainas iestādes vadītājs atzinās, ka kaut kas tāds pieredzēts pirmo reizi un ieteica izrunāties. Tas protams nesanāk,jo katrs paliek pie sava.
    Tas īsumā.
    Bet man ir veselīga attieksme pret dzīvi un ticu, ka pasaule ir apaļa 🙂

  28. te ir mobere darbavietā. ķērc bez iemesla. bet labi, ka zinu par darba inspekciju, būs ar ko padraudēt

  29. Saskāros ar mobingu savā darba vietā pēc 17 gadu strādāšanas. Mani ieteikumi- pildiet tālāk savus darba pienākumus, itkā jūs nekas neskar. Moberi ir psiholoģiski vampīri, ja jūs uztrauksieties un sāksiet neapdomīgu pretreakciju, tas viņiem dos divkāršu spēku- viņi barojas ni jūsu uztraukuma. Absolūti visiedarbīgākais līdzeklis- izveidojiet savu atbalsta grupu. Cilvēks nav vientuļa sala- nekad nebiju domājusi, ka līdzcilvēku atbalsts ir tik liels, mums tikai liekas, ka neviens neko neredz un negrib redzēt. Biju patīkami pārsteigta par kolēģu atbalstu.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.