…mēs bijām kopā, tad šķiršanās (manis dēļ)…mēnešiem un gadiem ilgs laiks, kad aizmirst viņu. Pa vidam katram savas attiecības – ar mīlestību, bez..kas to var zināt…Dažas sarakstes, kas likās tik īpašas..tas nekas, ka tajās nebij nekas vairāk par: kā Tev iet?
..un tagad…pēc 4gadiem..kad likās, nu jau esmu aizmirsusi tās sāpes, kuras izdzīvoju – tikšanās…VISAS SAJŪTAS ATKAL NO JAUNA, KĀ AGRĀK, KAD BIJĀM KOPĀ!Viņš – brīvs puisi, bet es nē…Esmu kopā ar cilvēku, kurš man ir ļoti dārgs un visādā citādā ziņā ļoti svarīgs, bet…jūtu, ka tā nav mīlestība! Varbūt dažreiz ir licies, ka tā tomēr ir mīlestība, bet pēc tikšanās ar savu bijušo mīlestību viss ir sagriezies ar kājām gaisā..Ik dienu, ik stundu es domāju par to kā būtu bijis,ja būtu bijis…kā vēl var būt un vai vispār var būt?! Puņķi un asaras..kopīgas dziesmas…
Samierināt sevi ar domu, ka tas bija mirklis, ar kuru man tagad jādzīvo….Ka tas bija labākais, kas ar mani šogad ir noticis…Skūpsti,kas likās saldāki par visu medu,kas uz pasaules…Pieskārieni, bez kuriem grūti tagad dzīvot….Sarakstes, kas liekas tik vienkāršas….un cerības,ka varbūt mēs atkal tiksimies!Zemapziņā jau izplānoju savas dienas tā, lai viņu atkal satiktu! Esam vienojušies,ka mums vēl jātiekas! Zinu, kā tā nav pareizi…zinu,ka pēc šīs tikšanās es jutīšos tikpat draņķīgi kā jau jutos..Bet man to vajag…Es LIDOJU un Krītu, lidoju un atkal krītu…
Vai samierināties ar mirkli?!!?vai cerēt???Kā dzīvot, lai justos laimīga – no visas sirds, ne tikai pa pusītei…
Mirklis…
Pazīstamas sajūtas. Nesen izdzīvoju ko līdzīgu. Tomēr beidzās viss bēdīgi. Domāju, ka – ja jau Jums nebija lemts būt kopā pirmo reizi, tad nebūs lamts arī tagad. Tās tikai manas domas, jo skatos pati uz savu pieredzi. Bet, ja sirds pēkšni saka, ka jāmēģina, tad dari to, tikai tā, lai necieš neviens.
Ja jau šķiršanās nebija viņa dēļ, tad ir vērts rūpīgi pārdomāt iemeslus, kāpēc nepalikāt kopā. Un tad izsvērt, kā bija, kā ir, un ko no tā visa paturēt, ko zaudēt.
Zini, man bija liidziigi, atieciibas pa vidu, bija vispaak, kaa sieviete spnjo,rozes katri nedeelju ar katru needelju arvien varaak, tik skaisti! A man smiiljotais nekad ar daavanu daavinjashnu nebija izceelies, likaas tik briinishkjiigi, bet kad satiku vinju,- sirds taa puksteeja – teeloju stipro un nelaidu vinju klaat, bet taa gribeejaas, lai vinjsh pieskaras. beigu beigaas neiztureeju gaaju uz lielu tusinju a savu jebkuras sievietes sapni °(apdaavinaataaju) ieraudziiju vinju un viss aizrakstiiju vinjam sms – savaac mani no vinja, a vinjsh arii gaaja uz satikshanos ar citu – atbilde bija tuuliit nokaartoshu! pasaakums bija tik liels, ka telefona sakari nedarbojaas – bet kaa mees sazvaniijaamies – savienojaas – nu taa esam tagad kopaa un lai veeljoprojaam vinjsh nav apdavinaataajs un bijaa shkiirushies – bet citas attieciibas mums lika saprast to, ka miilam viens otru un lai kaads ir citu sapnis muusu ir tieshi taads kaads mums ir.
piedodiet pa kluudaam – veels diezgan – nogurums.
Katraa zinjaa kam lemts buut opaa tie sapratiis – tik iespeejams jaapaarkaapj savam ES
Paldies par ieteikumiem.Es arī citreiz domāju, ka varbūt Dievs uzliek pārbaudījumus – vēl kādas attiecības – lai saprastu, kas ir kas! Un tad Tev pašam jābūt tik gudram, lai izvēlētos.Izsvērtu visus + un – …Cik grūti…jo man jau patiesībā tādas izvēles nav!Viņš nav teicis,ka gribētu būt ar mani kopā.Manī tikai šīs mīlestības sajūtas…ar kurām jāsadzīvo vai jācīnās…Laiks rādīs!
Man bija tieši tāda pati situāciju! Tik daudz ziedoju-karjeru,esošo cilvēku blakus, lai atkal būtu ar savu “bijušo lielo mīlestību” kopā…`Bijām 6 mēn kopā,izšķīrāmies!Neko nenožēloju…ja nebūtu sagājuši kopā,tad iekšā būtu visu laiku tā nepabeigtās mīlestības sajūta!Nu man ar šo cilvēku vairs nav NEKĀDS kontakts…Viss ir beidzies un esmu laimiiga par to!
Jā, varbūt ir vērts mēģināt, lai saprastu, vai to vajag vai nē!Jo vienmēr jau pastāv iespēja,ka nekas vairs nebūs tā kā agrāk..un…ka vienā upē divreiz iekāot nevar.
Cilvēka lielākais nemiers ir nepabeigtībā!! Tu, lai arī aizgāji no viņa nēesi pabeigusi attiecības ar viņu! Tas tevi neliks mierā ilgi, pat tad, ja nojaut, ka tā pat nekas nesanāks, bet tā nepabeigtības sajūta tevi vajās!!! Saņemies izdari to sevis dēļ- sarunā satikšnos un izrunājies(varbūt viņš būs šokā ka gribi viņu satikt- bet tas nekas)- varbūt tev vajadzēs tikai vienu satikšanos, lai saprastu, ka viss tiešām ir beidzies, vai arī tas būs jauns jūsu otrais kopīgais sākums!!! Tev nav ko zaudēt!! Un viena satikšanās nesāpinās to cilvēku ar ko esi kopā, vairāk viņu varētu sāpināt doma, ka esot kopā ar viņu tu līdz galam neesi ar viņu, bet domā par to kā būtu ja būtu ar citu!!!!
Njaa, es arii vienmeer esmu uzskatiijusi – ja nee, ta nee! Deimzheel..
Ja kaada mana draudzwene staasta – mees noleemaam padziivot nedeelu atseivishkji, vai laiciigi shkjiraas un pie tam satiekaas ar citiem un tad atgriezhaas..vienmeer esmu paarliecinaata – ne tagad, bet veelaak tas beigsies, obligaati…
izshkjiros ar viiru, kuru kadreiz mileeji vajpratiigi..visi saka tas nevaz pazust nekad un juus buusiet kopaa..es tam nu nekaadiigi neticu..tas cilveeks man ir vajadziigs kaa labs draugs..bet ne kaa miilakais, ne kaa viirietis..:(
nesasteidz. it sevišķi, ja vīrietis nav līdz galam atklājis, kādas ir viņa jūtas.
ja vari, tad nedaudz pavēro viņu, satiecies ar viņu un neko vairāk. ja nespēj vairs būt ar otru vīrieti kopā, tad varbūt esi godīga un atklāj, ka tev ir nepieciešams tikt ar savām jūtām skaidrībā un padzīvot kādu laiku atsevišķi. laiks rādīs pret kuru tev ir patiesas un noturīgas jūtas.
Paldies ae…es tā arī darīšu…sākumā vērošu..un tad darīšu!Paldies meitenes!
-kika-
Jūtas ir kaut kas nesatverams un skaists, kaut kas baudāms un izdzīvojams…tāpēc neuzcel starp sevi un tam sienu, bet gan izdzivo visu, ko tā sniedz…nenožēlo, ko esi izdarījusi, bet nožēlo to, ko varēji izdarīt, bet neizdariji…viss notiks, tā kā tam janotiek…
Mīlestība ir kaut kas skaists, nesatverams, izbaudāms,dziļš un paties jūtu plūdums. neuzcel sienu starp sevi u jūtām, ļaujies tām.nekas nenotiek tāpat vien, viss ir sakārtots un pakārtots, tā kā tam ir ābūt. galvu gaisā, skaidras domas, baltu sirdi…