Mazvērtības KOMPLEKSI – tavas dzīves INDĒTĀJI

Mazvērtības kompleksi ir problēma, kas mūs var mocīt visu dzīvi. “Ko tad es, es jau neko, es jau ne, tas nav man, es noteikti nespēšu”. Bet šādām bailēm bieži nemaz nav pamatojuma. Ne visas mēs piedzimstam ar vienādiem nosacījumiem – ģenētisko materiālu vai finansiālo nodrošinājumu, bet atšķirība no citiem tevi nepadara sliktāku – tā padara tevi unikālu.

Kas ir mazvērtība kompleksi?
Mazvērtības kompleksi ir sajūta, ka jūties sliktāka kā citi – vienmēr esi mazāka un neredzamāka. Tas gan var neizpausties visās dzīves jomās, bet gan tādās, kurās nejūties par sevi pārliecināta. Šie kompleksi var attiekties uz dažādām dzīves un sadzīves jomām – izskatu, darbu, dažādām prasmēm, izglītības un zināšanu līmeni, kā arī uz finansiālo nodrošinājumu.

Kā uzskata psihologi, katram cilvēkam ir joma, kurā konkrētais cilvēks jūtas nepilnvērtīgs un nepārliecināts, bet ir cilvēki, kas tam pieiet veselīgi, sadzīvo ar savu vājāko punktu, un ir arī tādi, kas burtiski slīgst kompleksos, visu savu dzīvi nepaceļot acis no kurpju purngaliem.

Kā rodas mazvērtības kompleksi?
Kā apgalvo pirmais mazvērtības kompleksu pētnieks psihologs Alfrēds Adlers, kompleksu pamats parasti rodas jau bērnībā. Tas notiek līdz septiņu gadu vecumam, jo šajā laikā veidojas bērnu pašapziņas bāze, kas paredzēta visai dzīvei. Ja bērns dzīvo pasaulē, kurā pieaugušie viņu uztver kā mazu, nesaprātīgu būtni, tas var būt pamats kompleksiem. Arī bērna bieža kritizēšana un salīdzināšana ar citiem var paliekoši iedragāt pašapziņu un radīt kompleksus. Nav labi bērnu audzināt arī pārlieku sterilā vidē, jo nonākot realitātē, kur kurpes jāsien pašam, maizīte jāpaņem pašam un mute arī jānotīra pašam, tas var radīt šoku, nepārliecīnātību, pēkšņi visi citi var šķist gudrāki un labāki.

Ja bērnībā bērns tiek atstumts vai nav kopā ar vienaudžiem, arī vēlāk var rasties problēmas ar komunikāciju, ir bail no neiederēšanās. Nu ko – savas bērnības takas otrreiz vairs nemīsim, bet varam censties aiztaupīt spēcīgu kompleksu bāzi saviem bērniem.


Šie mazvērtības kompleksi parasti izveidojas vai tieši pretēji  – neizveidojas līdz cilvēks pieaug. Ja bērnībā un pusaudžu gados viss ir bijis kārtībā, ja cilvēks nav kaunējies no sava viedokļa, izskata, sociālā stāvokļa, zināšanām, ja nav bijusi sajūta, ka visi citi vienmēr kaut kādā veidā ir labāki, Šie kompleksi pieaugušiem cilvēkiem parādās daudz retāk, vismaz līdz vecumam, kad sieviete sāk kļūt vecāka, tad var rasties kompleksi sakarā ar ārieni  –  vizuālo izskatu.

Tiesa gan, pieaugušiem cilvēkiem var rasties mazliet savādāki kompleksi kā bērnībā. Pieaugušo mazvērtības kompleksi var rasties no neveiksmēm darbā, privātajā dzīvē, ļoti lielus kompleksu var radīt finansiālais un sabiedriskais stāvoklis. Šķiet visi vienmēr  saņem lielākas algas, atrod piemērotus partnerus, labāk iederas sabiedrībā utt.

Mazvērtības kompleksu ietekme uz ikdienas dzīvi
Ja mazvērtības kompleksi ir pamatīgi un nāk līdzi no bērnības, tad cilvēks bieži vien ir kluss, viedoklis ir, bet tas netiek pausts. Ir daudz lielākas grūtības iepazīties, komunicēt. Kompleksu mākti cilvēki reti tēmē augstu karjerā vai privātajā dzīvē. Ja tīņu gados meitene nav bijusi izskatīga, viņa tā bieži vien arī jūtas pieaugusi. Kompleksu māktie cilvēki izvēlas iekšēji ciest, salīdzināt sevi ar citiem un vienmēr būt tas mazais cilvēciņš aizmugurē.

Cilvēkam pieaugot mazvērtības komplekss var izpausties pārspīlētā tieksmē kaut ko iegūt, pierādīt citiem, ka esi ko vērts. tad šīs veiksmes izpausmes un pierādīšanas kampaņa arī bieži vien ir vērienīga, tā teikt, uz visiem simts procentiem.

Ir cilvēki, kas savus kompleksus pārvērš agresijā. Viņi it kā sajūt, kādu vājāku un sāk viņu tiranizēt. Sāk aizvainot, iespējams pat fiziski darīt pāri, tā viņi netieši atriebjas saviem pāridarītājiem, jo neviens mazvērtības komplekss nav radies bez citu iejaukšanās – nievām, smiekliem, noraidījuma.

Pieaugušo cilvēku kompleksi parasti izpaužas veiksmīgāku, naudīgāku, augstāk stāvošu cilvēku klātbūtnē – sarunas pieklust un viedoklis vairs nav tik spēcīgs.

Lai kā izpaustos tavi mazvērtības kompleksi – sēžot klusi, kautrējoties un raudot, vai gluži pretēji, skaļi kādu aizvainojot un mokot – tev nav ar tiem jāsadzīvo, tev ar tiem jātiek galā.

Kā tikt galā ar mazvērtības kompleksiem?
Esam iepazīstinājušas tevi ar teorētisko bāzi, kas ir kompleksi, kur tie rodas un kā tie izpaužas dzīvē, bet ar to nekas nebeidzas. Tiesa, ja tavi kompleksi nāk līdzi no bērnības, šos tālos notikumus neizmainīsi, bet var mainīt tagadni, attieksmi pret sevi.

Mazvērtības kompleksus bieži ārstē psihoterapeita kabinetos, bet ja tavi kompleksi ir nelieli, ar tiem vari tikt galā tu pati. Sāc ar to – apdomā kas tev sevī patīk un kas nepatīk, izmanto veco labo paņēmienu – paņem rokās papīra lapu un izveido plusu un mīnusu ailīti, vairāk gan koncentrējies uz plusu ailīti. Kad esi sapratusi īpašības, iezīmes, kas tev sevī patīk izcel tās. Kas par to, ka tev nav perfekts augums, toties ir skaistas acis utt. Tāpat dari ar lietām, kas tev padodas un nepadodas. Atkal lielāku uzsvaru liec uz plusu ailīti, ja lieliski gatavo ēst, raksti dzeju, dziedi, vai arī ja to dari apmierinoši, koncentrējies uz šīm lietām, attīsti tās un mīnusu ailīte vairs nebūs tik aktuāla. Kad būs pastrādājusi pie saviem plusiem, sāc strādāt pie mīnusiem, vispirms gan pārdomā, vai tas joprojām ir tik svarīgi.

Mazvērtības kompleksus var mēģināt pārvarēt stājoties tiem pretim. Piemēram, ja tev šķiet, ka neesi gana drosmīga vai atraktīva, ar varu centies piespiest sevi runāt un smieties, pat ja tas nešķiet dabīgi, ar laiku tas kļūs par ieradumu.

Galu galā aizej pie spoguļa un palūkojies uz sevi! Mēs katra esam citādāka, līdz ar to unikāla, oriģināla. Nepilnības, ko tu redzi savā izskatā vai savā raksturā, nav nekas. Padomā, cik garlaicīga būt pasaule, ja mēs visas izskatītos kā supermodeles, strādātu izcilos darbos un dzīvotu izciliem vīriem un brīnumbērniem. Nebūtu taču, pēc kā  tiekties, kur attīstīties. Strādā ar sevi – attīsti plusus, un ar laiku sāksi tikt galā arī ar mīnusiem. Ar augsti paceltu galvu pasaule izskatās daudz labāk. 

Lasi arī – 8 veidi, kā SADZĪVOT ar savām NEPILNĪBĀM

10 komentārs
  1. Man šķiet, ka reizēm kompleksi rodas naudas dēļ, jo viss it kā ir, vienīgi nauda.. būtu tā vairāk, būtu mazāk kompleksainu cilvēku..

  2. Manuprāt, visas bēdas ir no sevis salīdzināšanas ar citiem. Lai arī apzinos, ka man piemīt daudzas labas īpašības, tomēr vairāk sanāk ievērot tās sliktās. Muļķīgi gan sevi tā mocīt! Tas viss ir galvā, bet reizēm tik grūti savas domas kontrolēt un ar tām tikt galā…

  3. Naudas dēļ nekas nerodas un nepazūd, nauda vispār ir tikai maksāšanas līdzeklis, nevis visvarenais spēks, kas cilvēkus ceļ vai pazudina. Pārvērtējam mēs to daudz par daudz.. 🙁 ne ja naudā tā sāls, bet drīzāk – spējā vai nespējā pie tās tikt.. un tur arī klāt kompleksi! 😉

  4. manuprat visbiezhak kompleksi rodaas ja daudz eed saldumus un pectam iet ciemos pie visadiem puisiem…. 🙁

  5. Jā.. ar šiem kompleksiem ir grūti tik galā. Esmu apzinājusies, ka man tādi ir, esmu piespiedusi sevi iziet cilvēkos, pārvarēt kompleksus arī citās jomās, bet rezultātu nekādu, JO ir tāda lieta kā ticība. Ja cilvēks netic sev, tad viņš var spiest sevi, cik grib, bet iekšēji jutīsies tikpat nomākts/ noslēgts, kompleksi nepazudīs.

  6. Tas “būt labākajai” komplekss, kas iedzīts no mazām dienām, tiešām ir baiss. Un tikai pavisam pieaugušā vecumā tu beidzot sāc sevi analizēt un mēģini tikt vaļā no tā, kas tevi zemapziņā grauž. Un nez, kā lai sev ieskaidro, ka man nevienam nekas nav jāpierāda. Jo sabiedrība tomēr tevi vērtē, liek atzīmes pēc tā, ko esi sasniedzis pierastajā skalā – darbs, nauda, ģimene, izskats… Un tur gan ir vajadzīgs milzīgs speks, lai tam pretotos, lai to nelaistu sevī. Jo, protams, uzdzen asinis, kad cilvēki apkārt runā, re, kāda viņa bija perspektīva meitene, un redz, tagad ne prātīga darba, un precēties arī negrib. Tad gandrīz jāiet vienam mežā dzīvot, lai no tā neļautu ietekmēties.

  7. Man reiz kāds jautāja, tev 26 – a kāpēc vēl ne vadošā amatā? Un tas nebija joks, tas nekas, ka uzņēmumā tie bija mani pirmie 2 mēneši un vispār svešā valstī, vienai pašai. Gandrīz sāku smieties, gribēju teikt – a pamēģini tā un redzēsim, kur tu būsi.

  8. mani kompleksos iedzina mate,jau no 5 gadu vecuma vina man skandina-tu esi kautriga,tu neko nevari labi izdarit.Nesac nekadu biznesu,tev neveiksies.Tu esi kaskiga,slikta meita.Bet tas nav janem galva,un jadara lietas,kas tev patik. Citadi tiesam var visu dzivi nosedet istaba! Un tad tiesam matei bus taisniba! Galvenais,neiespringt uz citu vertejumu,jo tu pati vislabak zini,kada esi! Uz prieksu!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.