Mazuļa attīstība no gada līdz pusotra gada vecumam

Brīži, kad mazulis kaut ko izdarījis pirmo reizi, ir skaistākie, ko vecāki atceras no bērna pirmā dzīves gada. Taču otrs dzīves gads ir vēl bagātāks pārsteigumiem un pārvērtībām. Tieši šajā laikā viņš kļūst līdzīgāks mazam cilvēciņam, iemācoties ne vien nostāvēt kājās, bet arī soļot, apzināti rīkoties un izturēties. Tomēr vecāku visvairāk gaidīti ir mazuļa pirmie vārdiņi. Zinu mammas, kuras, pirmdzimtā pieredzes sagatavotas, pieraksta katru jaunu otrā bērna pateiktu vārdiņu.

Tipu tapu kājiņām
No fizioloģiskā viedokļa, būtiskākā pārmaiņa bērna attīstībā ir mācīšanās staigāt. Par zīdainīti ir skaidrs, cik kurā mēnesī viņam jāpieņemas svarā un kad var gaidīt jaunumus attīstībā, taču, bērnam augot, viņš kļūst arvien individuālāks. Tieši tādēļ viens mazulis pirmos nedrošos soļus sper jau 10 mēnešos, kamēr cits sāk ar staigāšanu aizrauties vien pusotra gada vecumā.
Pirmie bērna soļi stipri atšķiras no tiem, kādus viņš iemācīsies iet vēlāk. Sākumā bērns, sasvēris vidukļa daļu uz priekšu, izstiepis roķeles, iet plati ieplestām kājām – gāzelējoties. Tikai pēc mēneša, dažkārt diviem mazulis iemācās ieliekt kājas ceļos, ejot turēt tās tuvu vienu otrai un negāzelēties. Kad mazulis vēl tikai apgūst staigāšanas iemaņas, viņam patīk, ja vecāki to atbalsta, dodot roku, kur pieturēties. Lielu interesi izraisa kopīga kāpšana pa kāpnēm un rotaļas, kas veicina soļošanas attīstību. Cik vien bieži iespējams, ļauj savam bērnam apgūt staigāšanas iemaņas basām kājām. Velciet brīvus un ērtus apavus, ja dodaties pastaigā laukā.
Es mācos no tevis!
Šajā vecumā bērns sāk aktīvāk iesaistīties un atdarināt pieaugušo aktivitātes. Mazuļiem patīk izmantot tos pašus instrumentus, ar kuriem rīkojas viņu vecāki, – zobu suku, tālruni, krūzes un šķīvjus, dakšiņas un karotes. Pamazām rodas interese palīdzēt sevi apģērbt. Mazulis var izstiept kāju, kad gatavojies tam uzvilkt kurpi, vai arī censties ievilkt rokas džempera piedurknēs.
Vēlme līdzināties pieaugušajiem un visu darīt patstāvīgi aug ar katru nākamo mēnesi.
No sākuma ejam, tad – runājam
Daudziem bērniem staigāšanas un runāšanas iemaņas neattīstās vienlaikus. Mazuļi bieži vien ir tik ļoti koncentrējušies, lai apgūtu sarežģīto iešanas prasmi, ka sāk pievērsties runāšanas iemaņu pilnveidošanai vien tad, kad soļošana jau apgūta. 15 mēnešus vecs mazulis diezgan bieži skaidri var pateikt vien četrus līdz sešus vārdus. Turklāt interesanti, ka šajā vecumā viņš atpazīst daudzu vārdu nozīmi, lai gan nemāk tos izrunāt.  Šis laiks prasa pacietīgu visu lietu un parādību nosaukumu atkārtošanu bērnam, lai viņš ne tikai zina, kur jāskatās, kad runa ir, piemēram, par viņa mantu kasti, bet arī pamazām cenšas atkārtot šos vārdus. Divu gadu vecumā bērna vārdu krājumā jau ir ap 200 vārdu.
[BANNER] Gribu parunāties!
Lai arī mazuļa vārdu arsenāls ir neliels, vecāku lielākais uzdevums ir ieklausīties savā bērnā pat tad, ja viņa sakāmais ir tikai skaņu savārstījums! Uzmanīgi ieklausoties mazajā cilvēciņā, tiek ielikti saprašanās pamati, uz kuriem turpmāk balstīsies saziņas ieražas mūža garumā. Esi tikpat vērīga un uzmanīga klausoties, it kā  tu sarunātos ar pieaugušu cilvēku!
Ja regulāri neieklausīsies mazuļa vēlmē parunāties, viņš apgūs un vēlāk izmantos iemaņu uzreiz nedzirdēt, ko viņam saki.
 
Varbūt viņš ir kreilis?
Šajā vecumā arvien straujāk sāk pilnveidoties mazuļa pirkstu motorika. Parasti vienlīdz labi attīstīta un tiek izmantota gan labā, gan kreisā roka, tādēļ dažkārt vecākiem rodas maldīgs priekšstats, ka ģimenē aug kreilis. Tomēr to iespējams skaidri pateikt tikai trīs gadu vecumā. Turklāt dominējošā roka cilvēkam ir ģenētiski noteikta. Ģimenē, kur abi vecāki pamatā darbojas ar labo roku, iespēja, ka bērns būs kreilis, ir tikai 2%, savukārt ģimenēs, kur abi vecāki ir kreiļi, – 50%. Ja kreilis ir viens no vecākiem, mazulim izredzes piedzimt par kreili ir tikai 17%.
Rutīna – laba lieta!
Bērnu psihologi norāda, ka mazuļiem šajā vecumā ļoti vajadzīga rutīna, jo tā rada drošības izjūtu, kas māca apgūt likumsakarības un paredzēt, kas sekos, piemēram, roku mazgāšana pēc pastaigas.
Gulēšanas īpatnības
Ir bērni, kuri šajā vecumā naktīs vairs nemostas, bet ir tādi, kuri joprojām ir nemierīgi un ceļas vairākkārt. Maldīga ir vecāku ilūzija, ka šāda bērna nakts miegu varētu padarīt dziļu un nesaraustītu atteikšanās no diendusas. Speciālisti norāda, ka efekts ir tieši pretējs. Mazais dienas gaitā tik ļoti nogurst un spriedze nervu sistēmai ir tik liela, ka viņš vakarā aizmieg sliktāk un guļ vēl nemierīgāk.
Atceries! Vairāk par visu mazulim šajā vecumā nepieciešama tava mīlestība. Pat ja nav viegli tikt galā ar mazā pasaules izzinātāja protestiem un tev joprojām katastrofāli pietrūkst normālas izgulēšanās, centies savu bērnu uzlūkot mīlošām acīm, lai viņš justu, ka esi viņa drošības sala. Neskatoties uz savu arvien augošo neatkarības vēlmi, mazajam cilvēkbērnam ļoti vajadzīga vecāku mīlestība un atbalsts.

Ko mazulis apgūst posmā no gada līdz pusotram?  
Fiziskā attīstība:
● staigāt bez citu palīdzības;
● rāpties uz krēsla;
● nest priekšmetus rokās ejot;
● mest priekšmetus;
● rādīt ar pirkstu.
Sociālas un emocionālas iemaņas:
● arvien ilgāku laiku bērns bez trauksmes sajūtas var pavadīt bez tevis;
● vērot, kā rotaļājas vai darbojas citi bērni – īpaši gados vecāki;
● demonstrēt mīlošu attieksmi pret jums, mantiņu, dzīvnieku vai citu mazuli;
● var mēģināt tev palīdzēt, veicot vienkāršu uzdevumu.
Intelektuālas iemaņas:
● spēj saprast līdzību starp bildītē uzzīmētu kaķi un dzīvu kaķi;
● ar interesi skatās bērnu grāmatiņas;
● spēj atcerēties vienkāršus notikumus, darbības, kas notiek regulāri.
Konsultējusi Juta Cauņa, bērnu psihiatre