Mans EFEKTĪVAIS svara nomešanas PLĀNS

Gribēju sākt ar kādu atskaites punktu, piemēram, pirmdienu. Pirms tam gan internetā atradu un izprintēju "Piecgraudu reaktīvo un nemaz ne bada sajūtu radošo četrpadsmit kaloriju diētu", ko piestiprināju pie ledusskapja. Jau sestdien nopirku visas vajadzīgās sastāvdaļas, jo svētdien ārā no mājas vilkties negribēsies, bet pirmdien no rīta jau varēs sākt ēst maz un pareizi. Štruntīgi, ka puse no nopirktā tiek aprīta jau svētdien (jo diēta tak no pirmdienas), bet nekas – vienai četru kaloriju ēdienreizei kā reiz sanāks, bet pēc tam ieskries veicī un paņems diedzētos graudus pusdienām.

No rīta tāds bads! Bet, ja tā padomā – kaut kur lasīju, ka brokastis jāēd obligāti, nu taču dienas laikā viss viens divi pārstrādājas! Ok, dodos uz darbu ar domu, ka pusdienas mierīgi varētu izlaist un tā vietā izdzert vienkārši puslitru kefīra. Tas arī tiek nopirkts pa ceļam uz darbu, un lai būtu sajūta, ka process tiek ņets nopietni – ar tauku saturu 0,5%.

Divpasmitos zvana telefons un družka aicina aiziet kaut kur pusdienlaikā pasēdēt. Nu johaidī, tač taisījos ar kefīru iztikt, bet nu ai – kas tad kafijā kādas kalorijas, izdzers tasīti un miers. Nu labi, sanāca paņemt balto kafiju, bet nu ko tad – blenzīšu, kā šī man pretī sūc kapučīno un rīšu siekalas? Un vispār – suši jau nemaz nav trekni, tik pat kā vispār nekas! Nu labi, es paņēmu sešpadsmit gabaliņus, bet nu un? Es pēc sešiem vairs neēdīšu.

Pulkstens pieci. Vāks! Kā vēders rūc! Bet darba laiks vēl nav beidzies – nu jā, bišku tā negodīgi sanāk – pēc sešiem vairs nevar ēst, bet tad jau sanāk, ka pirms sešiem ir jāpaēd, lai nenomirtu badā. Bet pirmajā stāvā tikai konditoreja…Nu bet ja es pēc sešiem neēdu….kas tur – viens buljona pīrādziņš…ieleiciet man arī vienu austiņu….un napoleonu. Fiksi, fiksi jāapēd līdz sešiem, tad jau viss, vairs ne kripatiņas.

Slēdzu vaļā durvis, kas tad tas? Mīļotais ir uzvārījis pupiņzupu ar žāvēto gaļu. Nē, zaķīt, es nevaru, goda vārds, es uz diētas…nu labi, bet mazu šķīvīti. Baigi garšīgā – jā, ielej vēl, bet ne daudz.

Pulkstens desmit vakarā. Bļāviens, atkal norāvos, bet ko tad – man vajadzēja to zupu ārā liet? Ai, nafig, Ritai darbā rīt dzimšanas diena, droši vien kūku atnesīs. Un es kā lose neēdīšu? Vēl apvainosies. Sākšu no pirmā datuma. Nu jā, nav jau arī jēgas baigo diētu sākt, man tak nav mājās mazo svariņu, bet tur visi produkti pa gramiem sadalīti. Nu jā, sākšu, kad nopirkšu svariņus…Vispār vajadzētu arī sporta kluba abonementu nopirkt…nu jā, bet man trenūzenes galīgi vecas, vajag kaut kādas sakarīgākas, bet alga tikai mēneša beigās.

Vārdu sakot, sākšu no jaunā gada, bišku iekrāšu un tā….Bļāviens, pa TV atkal rāda, kā viena modele uz mēles saļimusi. Nedēļas laikā bij tikai divus zirņus un salātlapu apēdusi. Ziniet, nu nav nemaz tālu no tās manas diētas. Tur ar pilns ar kaut kādu trušu barību. Labi, labi, pusdienās vārīts kartupelis ar zivju eļļu, bet…mans organisms to eļļu nepanes. A ko man darīt? Nu tātad man tas neder! Neēdīšu jau pliku kartupeli! Un vispār, ja es šitā izdilšu, ka nesatāvēšu uz kājām, pēc kā es izskatīšos? Vīrietis sauc uz filmu.  "Zaķīt, nē, es neēdīšu saldo popkornu, tur daudz cukura. Nu labi, uztaisi, bet tad tikai sāļo".

5 komentāri
  1. 1. janvāris. sākšu jaunu dzīvi. vēl tikai nokopjam palikušo no svētku mielasta un tad jau sāksim diētu.
    2. janvāris. tikko no svētkiem, mājās nebija, ko ēst, dabūju saēsties medus pārslas ar saldo persiku jogurtu. ledusskapī vēl savu rindu gaida draudzenes pagatavotais “Skudrupūznis”
    3. janvāris. sestdiena. mmm, tā gribas pāris kokčikus 🙂
    4. janvāris. par to pagaidām vēsture klusē, bet gan jau tā nebūs spēka, ka būs jāpasūta pica pa telefonu
    5. janvāris. hey, pirmdiena! 🙂 sākam? bet jāā, tad jau vajadzēs ar kolēģiem pusdienās doties, aprunāt brīvdienu notikumus. un vispār, kāda ir mēnesfāze? jo nav jau vērts augošā mēnesī sevi mocīt, tāpat nebūs labuma 😀

    jā, ze best, tādas esam 🙂

  2. Ja vēlies samazināt savu apetīti, tad pamēģini “chitosan” no ‘naturafarm’, pārdod liekas, tikai ‘eiroaptiekā’! Kādas 3 buņdžas apmēram uz 2.mēnešiem pietiks! Efekts ir un labs! 🙂

  3. Stāstiņš tik patiess un tik tuvu mani situācijai, ka no sākuma smējos un pēc tam apraudājos. Ļoti labs.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.