Mamma, kas sajūsmina

Šis varbūt nebūs tas stāsts, kur kādam būs jāraud, un nebūs arī tas, par kuru teikt – "cik skaisti un sirsnīgi", bet arī man ir mamma, par kuru ir, ko teikt un kam paldies sacīt.
Sāksim ar to, ka esmu mammai sagādājusi gana daudz dažādu ciešanu un nervu kutinošu momentu jau kopš pirmās dzīves deinas. Kad piedzimu, mamma gandrīz aizgāja pie dieviem. Izķepurojās. Bet ar to tikai svētki sākās. Ārsti paziņoja, ka man aizaudzis barības vads un ka būs jāapgriež mēle. Mamma domāja citādi un zem nažiem mani palikt neļāva. Un neklūdījās. Veselīgi ēdu un raiti runāju vēl šobaltdien. Paldies viņai par to.

Agrāk neviens nekad neticēja, ka tā vispār IR mana mamma. Kā gan ticēs, jo viņa pat neprata "mammiski" uzvesties. Pie tā, ka kārtējo bērnudārza pasākumu mamma nokavē, es jau biju pieradusi, tāpat kā pie tā, ka mammai riebās visādas vecāku komitejas un citas aktivitātes, kur citi apzinīgie mammuķi ar putām uz lūpām plēsās par savu un dzimtenes taisnību. Mamma arī nez kāpēc nekad nelika ilgviļņus un izskatījās vismaz gadus septiņus jaunāka… Varbūt tāpēc es neizstāstīju, ka auklīte vienmēr liek apēst plovā esošos speķa gabalus un klusajā stundā sit mūs ar paklāju dauzāmo, ja pamirkšķinājām acis. Bet reiz gadījās iztukšot kuņģa saturu mammai pie kājām pēc kartējām "gastronomiskajām izvirtībām" un…no tā brīža auklīte Ira strādāja otrajā korpusā par apkopēju. Paldies viņai par to.

Kad uz kādu brītiņu pārvācamies no pilsētas dzīvot uz laukiem, bijām "stilīgākā" ģimene ciemā. Pilsētnieki taču! Tētis atvēra jaunu biznesu – vadīja lauku diskotēkas, bet mamma! Mamma zīmēja diskotēkām plakātu! Plakāts bija tikai viens katrai diskotēkai – liels, pašas rokām zīmēts un unikāls ar dejojošām krāsainām garkājainām meitenēm un kokteiļglāzēm. Skāde bija tāda, ka šos plakātus kāds regulāri zaga, bet tas tikai apliecināja to vērtību. Es biju lepna pa visu ģīmi, ka esmu "bērns – dikotēka" – tēvs – dīdžejs, māte – disko māksliniece. Pilna laime. Un visi bērni gribēja ar mani mainīties vietām. Paldies viņai par to.

[BANNER]

Kad man bija 12 gadu, es sāku operēt ar savu pirmo kasešu magnetofonu. Manā istabā skanēja lielākie tehnogrupas Twenty-Four-Seven hiti, 2Unlimited utt. Reiz kādu dienu atsprāga durvis. "Še, bērns, nāc pie prāta," teica mamma un nolika uz galda Kurta Kobeina daiļradi. Vēlāk es no mammas arī uzzināju, kas ir Kortnija Lova, Sindija Laupere, Alanis Morisette, Skunk Anansie. Un paldies viņai par to.

Kad no sava pirmā randiņa atnācu mājās pusnaktī, mamma man vienkārši meta ar matu suku. Bez vārdiem un bez ceremonijām.  Un es tā vairs nedarīju, jo sapratu, ka tā nav smuki.  Arī par to paldies.

Nē, mamma nelieto alkoholu un nepīpē zālīti. Pat parastu cigareti viņa nav mēģinājusi nekad, bet vai tas liedz būt mammai, ar kuru ir interesanti?
Mēs viena otrai nesakām – es tevi mīlu. Varbūt vajag, varbūt nē, nezinu, bet mēs kopā ejam uz teātri, maināmies ar drēbēm, apsaukājamies viena uz otru, skaitām viena otras liekos kilogramus un kopā iedzeram sarkanvīnu. Un mammai ir labākais kontakts ar manu meitu. Jā, varbūt ne purva bridēja, varbūt ne klasiskā "visu manam bērnam" izsitēja, bet prieks, ka mamma saglabājusi savu pārliecību par īsto dzīves garšu un māca to arī mums – meitām un mazmeitai. Un paldies viņai par to!

14 komentārs
  1. Beidzot kads ir sanemies un uzrakstijis riktigi DZIVU stastu un bez patosa, paldies par so :).

  2. es te aizdomājos, visi mēs esam pieradušhi pie kaut kāda vidējās vietējās mammas stereotipa – ne visai saprot no interneta, patīk Raimis (tas kas Pauls), čakla, visu ko prot utt. Interesanti kāda būs tipisko mammu paaudze pēc kādiem gadiem 20. ?
    Kundzītes kas nostaļģijas pēc ies uz retrovakariem Sensation white un seriālu vietā nebūs atraujamas no interneta 🙂

  3. tikai interesanti kapec tik daudz komentaru no tas pasas IP adreses, ka pats raksts?ta jau ok,musdieniga mamma,sirsniguma tiesam pamaz,man truka mates maiguma,tiesi sis aktraktivitates del,bet visa visuma autorei ir talants! 🙂

  4. tas ka mamma mūsdienīga, nebūt nenozīmē ka viņai trūkst sirsnīguma. Tikai diez vai par sirsnīgumu un mātes maigumu citiem būtu interesanti lasīt – tas tomēr ir personigāk

  5. Niks, varbut komentari ar vienu IP adresi tamdel, ka tie ir lidzjuteji piem. no vienas darbavietas ;), iedomajies autore ir vieda Pele kas strada Lattelekom vai teiksim kada ministrija, nu un lidzjuteju tur blakinjam netrukst. Tacu rakstitais ir uzradits labi, feini palasities!

  6. vai piemēram IP rakstam ar komentāriem ir viens un tas pats, jo raksts un komenti stāv uz viena servera 🙂

  7. A es aizdomājos – ko nez saka mana meita..:) ..par mani..
    Ceru,ka tas skan līdzīgi kā autores rakstā! 🙂 …es gribētu sev tādu mammu:) Mjaaa…
    Lai gan mana mamma arī ir laba mamma :)))

Komentēt Linda Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.