Maciņa revīzija, 4.sērija. Kā tēriņus plāno espati.lv lasītāja?

Šoreiz par tēriņiem espati.lv runā ar portāla lasītāju Līvu Bogdanovu, kura šo iespēju ieguva, piesakoties izsludinātajā konkursā. Pirms sarunas viņa pētīja un fiksēja savus ienākumus, izmantojot  Hipotēku bankas programmu Mūsu budžets. Tāpat kā pagājušoreiz tēriņus analizē un komentē eksperte Aija Laicāne, Hipotēku bankas pārstāve.

Eksperte Aija Laicāne: „Programma ļauj fiksēt un analizēt gan ieņēmumus, gan izdevumus; ja līdz šim nekad nekas tāds nav darīts, ir vērtīgi kādu laiku pasekot līdzi gan ieņēmumiem, gan izdevumiem. Tam vajag zināmu piepūli, bet galu galā attaisnojas, jo pašai „cipari paliek galvā” un ir vieglāk plānot un kontrolēt.”

Līva Bogdanova atzīstas, ka pirms tam īpaši neaizdomājās par saviem ikmēneša tēriņiem – cik naudas un kur paliek. Šī iespēja pētīt savus ienākumus viņai lika izvērtēt savus tēriņus. „Es cenšos plānot savus ikmēneša obligātos maksājumus, taču esmu diezgan impulsīvs cilvēks, un mēdz gadīties, ka nopērku kaut ko neplānotu un tikai pēc tam, kad esmu samaksājusi, aizdomājos par to, ka īstenībā šī nauda bija paredzēta citiem mērķiem, bet nu tās vairs nav,” saka Līva.

Eksperte Aija Laicāne: „Ja cilvēks netiek iekļauts parādnieku reģistrā vai nezaudē dzīvesvietu dēļ savlaicīgas rēķinu nenomaksas, tad tas ir normāli – atkarīgs no katra cilvēka rakstura un no tā, vai impulsīvi nopirktā lieta tiešām sagādāja tādu prieku vai arī bija ļoti vajadzīga kādam citam mērķim. Acīmredzot tie obligātie rēķini tomēr tiek maksāti un kontrolēti, bet vēl ir jāpārdomā par tās naudas tērēšanu, kas pēc tam paliek pašu rīcībā.”
Sadedzina čekus
Pēc katra pirkuma Līva paņem čeku un ieliek to makā. Parasti ar to viss arī beidzas. „Atšķirībā no cilvēkiem, kuri krāj čekus un pēc tam sarēķina, cik un par ko iztērējuši, es vienkārši izņemu visus čekus no maka un sadedzinu. Tā jau ir kā tradīcija. Automātiski pēc katra pirkuma es paņemu čeku, ielieku makā, bet uz mēneša beigām maks kļūst tik biezs, ka tajā vairs nav vietas un vajag tikt no tiem vaļā,” ar smaidu stāsta Līva. Taču, dodoties ceļojumā, viņa ne tikai paskatās uz pirkuma čekiem un sakrāj tos, bet arī sarēķina, cik naudas iztērēts, piemēram, par apģērbu, un vai tas bijis izdevīgi. 

Eksperte Aija Laicāne: „Ja jau čeki tiek vākti un dedzināti, tad puse darbiņa ir izdarīta! Vēl tikai pirms dedzināšanas ieteicams nevis iemest visu žūksni no maciņa uzreiz ugunī, bet darīt to pa vienam čekam, pirms tam uz to paskatoties un atceroties, kas un kādā sakarā tika pirkts. Tā ar laiku rodas sajūta, kur labāk iepirkties, kas bija lieks un kādi pirkumi notiek ar zināmu regularitāti. Arī, pērkot kaut ko ar maksājumu karti, čeki ir jāsaglabā un pēc tam jāsalīdzina internetbankā, vai nauda ir noņemta no konta un pareizā apjomā. Sevišķi tas attiecas uz pirkumiem ar maksājumu karti ārzemēs – ir jābūt drošam, ka nav noņemts divreiz vairāk naudas (kļūdas pēc) vai nenoņemts vispār (kas arī nav labi, jo agri vai vēlu noņems, bet tad grūtāk atcerēties, par ko tas bija).” 

Mazie prieciņi
Savus ikmēneša izdevumus Līva pētīja, izmantojot  Hipotēku bankas programmu Mūsu budžets. Secinājums – visvairāk naudas katru mēnesi tērēts par komunālajiem maksājumiem, apmēram 42%. „Dzīvoju kopā ar draugu, taču lielākos maksājumus esmu uzņēmusies uz saviem pleciem, jo viņš ir absolūts mākslinieks – cilvēks pa gaisu – un mēdz aizmirst par maksājumiem. Toties neplānotiem pirkumiem tērējam viņa naudu,” teic Līva.

Eksperte Aija Laicāne: „Tas, kā tiek sadalīti maksājumi, ir katras ģimenes kompetence. Kā bija rakstīts portāla espati.lv rakstā, katrai ģimenei ir savs pieņemts veids, kā maksāt un kā sadalīt maksājumus. Šeit gan rodas jautājums – vai neplānotie pirkumi arī veido 42% no budžeta (t. i., ir ekvivalenti tai maksājumu summai, kas tiek tērēta par komunālajiem maksājumiem)? Ja tā ir, tad tas ir daudz.”

[BANNER]

Kā otru lielāko tēriņu grupu programma atzīmēja pārtiku. „Kādreiz es vairāk tērēju pārtikai, tagad sanāk 21% no kopējiem ienākumiem. Ir lietas, no kurām es nevaru atteikties, piemēram, ienākot pārtikas veikalā un redzot, ka zilajam sieram ir atlaide, es to noteikti nopirkšu pat tad, ja tā makā ir pēdējā nauda,” saka Līva. Viņa nevarot atteikties no maziem prieciņiem – vakara gastronomiskajām izvirtībām. „Kādreiz es varēju ienākt veikalā un nopirkt vīnu, neskatoties uz cenu, tagad ir savādāk, tieši cenai pievēršu vislielāko uzmanību,” piebilst Līva. Viņa norāda, ka pēdējā laikā ar draugiem pasākuši gatavot kopīgas vakariņas. „Finansiāli tas ir ļoti izdevīgi un garšīgi. Un, ja vēl pašam ne īpaši patīk gatavot un varbūt tam arī pietrūkst laika, šis ir ideāls variants. Mēs vienmēr skaisti servējam galdu ar svecēm – kā restorānā, taču daudz lētāk,” iesaka Līva.

Eksperte Aija Laicāne: „Jauki, ka ir labi draugi, ar kuriem kopā var gan gatavot, gan paēst labas vakariņas. Kooperācija arī šeit ir laba ideja. Par pārtiku – arī mans viedoklis ir pirkt tieši to, kas garšo, varbūt mazākā apjomā, un skatīties, lai no visa būtu pa bišķim. Daudzveidība, manuprāt, ēšanā ir svarīga. Un, kā jau iepriekš rakstījām – labāk neiet veikalā, kad esi izsalcis, un labāk vispār to apmeklēt retāk.”

Izmanto iespējas
Šogad Līva darbā saņēma veselības apdrošināšanu, un tagad viņa iet pie visiem vajadzīgajiem un nevajadzīgajiem ārstiem. „Ne visur pieņem polisi, tāpēc man sanāk pašai samaksāt par medicīnas pakalpojumu, un nākamajā mēnesī, kad esmu aizpildījusi visus nepieciešamos dokumentus apdrošināšanas kompānijai, es saņemu atpakaļ naudu,” stāsta Līva. Kopumā apmēram 12% no viņas ikmēneša ienākumiem tiek iztērēti veselībai.

Eksperte Aija Laicāne: „Iespējams, Līvai vajadzētu padomāt, vai tiešām vērts apmeklāt gan vajadzīgos, gan nevajadzīgos ārstus. Citādi tas ir lieks laika un naudas (un bieži – arī nervu) patēriņš, ja vien tiešām nav kāda lieta, kuras dēļ tas nepeciešams. Protams, ja ir kaut mazākā nepieciešamība, ārstu vajag apmeklēt un nauda šajā ziņā nav jātaupa, tikai mulsina apzīmējums nevajadzīgie ārsti . Starp citu, esmu pamanījusi, ka diezgan daudz naudas aiziet arī dažādām zālēm un vitamīniem, sevišķi pavasarī, kad īsti nav saprotams, kas organismam vajadzīgs un kas ne, tāpēc viegli iztērēt naudu liekiem pirkumiem. Šīs zāles ārsti parasti izraksta un apdrošināšanas polises tās nesedz.”

Neliela naudas summa no Līvas ienākumiem katru mēnesi tiek iztērēta par studiju un studējošo kredītu. „Sākot studēt, naudas nebija un izmantoju bankas piedāvāto studiju kredītu, ko tagad arī vēl maksāju, bet summa nav liela. No kopējiem tēriņiem tie ir tikai 8,5%, un es to nemaz nejūtu,” viņa saka.

Eksperte Aija Laicāne: „Labs ieguldījums sevī, savā attīstībā, un labi, ka nejūt!”

Vidēji 5,5% no saviem ienākumiem ik mēnesi Līva tērē transporta izdevumiem. „Mašīnas man nav un pagaidām nejūtu arī vajadzību pēc tās. Protams, dažreiz ir gadījumi, kad noderētu mašīna, bet tagad veiksmīgi pārvietojos, izmantojot sabiedrisko transportu. Pirms tam braucu ar riteni, taču diemžēl man to nozaga. Lai zaglim labi ripo!” viņa saka.

Eksperte Aija Laicāne: „Tā ir laba iespēja ietaupīt naudu, ja pietiek ar sabiedrisko transportu. Komfortablāk, protams, ir ar auto (ja neskaita nervu patēriņu korķos, bet ir arī neskaitāmas lietas, ko var darīt, sēžot sastrēgumos), bet problēmas sākas, ja tā kaut kur jānovieto, tad jāmaksā par stāvvietu, nereti tā ir diezgan ievērojama summa. Manuprāt, pēdējā laikā ar mašīnu braukt izdevīgi ir, ja:  1) ir vajadzība veikt lielus attālumus, 2) ja ir mazulis, ko nav kur atstāt, un 3) ja jābrauc pēc lieliem pirkumiem (piemēram, produktiem uz tirgu vai lielveikalu).” 

Dejas pa brīvu
Pēc ikdienas rutīnas ofisā Līvai patīk veikt nelielus remontdarbus. „Pēc darba ofisā remonts ir lieliska atpūta un relaksācija. 20 latus (6%) no ienākumiem viņa tērē remontam. Man ļoti patīk pārkārtot dzīvokli, veidot jaunu izskatu un atmosfēru. Tā nu sanāk katru mēnesi kaut ko mainīt. Bija gadījums, kad appludināju kaimiņus un vajadzēja gan sev, gan kaimiņiem taisīt remontu. Tie arī bija neplānoti izdevumi,” ar smaidu stāsta Līva. Kā vēl vienu izklaides un atpūtas veidu Līva min kultūras pasākumu apmeklēšanu. „Kultūras pasākumus katru mēnesi apmeklēju diezgan daudz, taču reāli tam iztērēju tikai 3% no saviem ienākumiem. Bieži vien man ir ielūgumi vai arī draugi var par brīvu ievest pasākumā. Tāpat arī mēs ar draugiem sapratām, ka var labi pavadīt laiku klubā, arī nedzerot kokteiļus. Dejām jau naudu nevajag,” viņa saka.

Eksperte Aija Laicāne: „Vai ar vārdu remonts tika domāts, piemēram, sienu un grīdas krāsošana, vai šeit plašākā nozīmē bija runa par dažādām lietām dzīvokļa dizaina maiņai? Principā tas ir labi, ka tiek domāts par to, lai patiktu vieta, kur dzīvo, un 20 latu nav nemaz tik daudz šādam mērķim. Par dejām – ja ir laba kompānija un labs garastāvoklis, tad alkoholu tiešām nemaz nevajag! Un, ja ļoti gribas, var sarūpēt savus iemīļotos dzērienus mājās (ne tikai alkoholiskus, bet interesantus un garšīgus ☺), kas noteikti sanāk lētāk, nekā pirkt klubos.” 

Frizieris – 10 latu
Kādreiz skaistumkopšanas procedūrām Līva veltīja daudz laika. „Tagad esmu pārāk slinka, lai ietu uz saloniem. Pašlaik priekšroku dodu labiem krēmiem, un frizieri mēs ar draudzenēm ielūdzam uz mājām. Sanāk labs meiteņu tusiņš un friziera pakalpojumi izmaksā tikai 10 latus. Kur vēl Rīgā var tik lēti nogriezt matus?” jautā Līva. Kopumā mēnesī Līva skaistumkopšanas pasākumiem tērē 3% no kopējiem ienākumiem.

Eksperte Aija Laicāne: „Tas nav tikai slinkums, pēdējā laikā šo pakalpojumu cenas salonos ir cēlušās vismaz divas reizes un, ja nav vajadzības pēc speciālām procedūrām un frizūrām, tad tīri labi var iztikt tāpat. Vienīgi krāsot matus gan labāk frizētavā, citādi var iegūt negaidītu rezultātu (un ne vienmēr to labāko…) un glābšanas process var sanākt krietni vien dārgāks.”

Līvai neizdodas veidot uzkrājumus, viņai, lai kā arī gribētos sakrāt naudu, tas neizdodas. „Vienreiz ieliku naudu krājkasītē un par to aizmirsu, bet pēc kāda laikā bija patīkams pārsteigums, kad to atradu,” ar smaidu saka Līva.

Eksperte Aija Laicāne: „Ja nav tik daudz naudas, lai speciāli krātu, ir vēl viena laba metode – turēt krājkasīti ar mērķi tajā šad tad iemest naudiņu, kas kaut kur pamētājas, piemēram, atrodas apģērbu kabatās vai rokassomiņā. Tā arī tīri labi sakrājas, ja kādreiz vajag kaut kam mazam.”

Viņa ir pārliecināta, ka var izdzīvot arī ar 300 latiem, taču, lai justos normāli un nevajadzētu sevi īpaši ierobežot, viņai mēnesī vajadzētu vismaz 450 līdz 500 latu. „Naudas vienmēr ir pa maz. Man ir draugi, kuriem ienākumi ir ap tūkstoš latiem, un arī viņi visu laiku sūdzas, ka nav naudas, ka kaut kam pietrūkst un nevar sagaidīt algas dienu,” viņa saka.

Eksperte Aija Laicāne: „Naudai ir tāda interesanta īpašība – pieaugot ienākumiem, nezin kādā veidā pieaug arī izdevumi, un vienmēr ir vēlme naudas daudzumu palielināt. Lai gan patiesībā nav jau tā, ka „nezin kādā veidā” aug izdevumi, bet cilvēks jūtas drošāks, vairāk sāk tērēt un mazāk kontrolēt. Protams, tas neattiecas uz to gadījumu, kad nauda tiek ieguldīta biznesā, to var darīt bezgalīgi – cik pašam ir vēlme, jo iespējas vienmēr atradīsies. Man šķiet, ka katrai no mums ir kāds naudas apjoms, ko varam saprātīgi iztērēt (es te nedomāju dzīvesvietas u. tml. izmaksas, bet tieši tās, kas ir izdevumi pašai), tālāk jau var sākt krāt vai kaut kur ieguldīt, tad bezgalīgi var pirkt, piemēram, apģērbus un lūpu krāsas? 
 
Novēlu Līvai tik daudz naudiņas, lai viņa justos labi!”

espati.lv pateicas Hipotēku bankas ekspertei Aijai Laicānei par sniegtajiem padomiem un Līvai par motivācijas vēstuli un drosmi dalīties savos ienākumos ar espati.lv lasītājām. Apsveicam Līvu arī ar īpašo balvu no Taka SPA – brīnišķīgu relaksācijas procedūru. Aicinām mūsu lasītājas piedalīties arī citās espati.lv aktivitātēs!

7 komentāru
  1. Dama bildē izskatās tāda skaldi un valdi, bet par džeku maksā un nevar mākslinieku pie čupra paņemt! Nu kas tas ir, ka vīrieši nemāk uzņemties nekādas rūpes un atbildību. Bt par tiem ārstiem – man gan liekas, ka vajag pārbaudīties, ja ir iespēja. Mums ir tāds ieradusm – ejam pie ārsta tikai tad, ja kaut kas sāp vai jau ielaists, bet tā jau ir tā problēma, ka cilvēki neiet uz profilaktiskām izmeklēšanām. Prieks, ka ir viens atbildīgs cilvēks!

  2. Frizieris pa 10 Ls? Šitam es neticu! Es frizētavā ne mazāk kā 50 latus atstāju par savām pinkām..ok, tiek arī krāsoti, ne tikai griezti, bet nu, apsveicami, ka atrod mūsdienās arī kaut ko tik lētu.

  3. es savējos grizētavā krāsoju pa 35ls. Kad jāapgriež, tad arī nemaz dārgāk nemaksāju, jo tur tā cena jocīga – ķipa koplekts – griezt un krāsot. Ja vēl kaut ko pafēno, nu augstākais 36-38ls samaksāju. Ja mājās tikai griež vai tikai krāso – varētu būt arī 10ls, kaut gan neticu, ka tik lēti var nokrāsot.

  4. Zanei un sīkajai
    Paldies par izrādīto interesi:)
    Hipotēku bankas izstrādāto programmiņu “Mūsu budžets” šobrīd Jūs varat saņemt piesakoties “Ģimenes komplektam”. Informāciju varat atrast mūsu mājas lapā http://www.hipo.lv sadaļā Privātpersonas -> Komplekti privātpersonām -> Ģimenes komplekts.

Komentēt Edīte no Hipotēku bankas Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.