Maciņa revīzija, 2. sērija. Kā savus tēriņus plāno Nellija Šlēgelmilha

Šoreiz par saviem ikmēneša tēriņiem ar espati.lv dalījās pasaules čempione ūdensmotociklos un sporta kompleksa 333 darbiniece Nellija Šlēgelmilha. Tāpat, kā pagājušoreiz, tēriņus analizē un komentē eksperte Aija Laicāne, Hipotēku bankas pārstāve.

Nellija Šlēgelmilha naudu uztver tikai kā nepieciešamību, ar kuras palīdzību var nodrošināt dzīves kvalitāti, taču viņa ir pārliecināta, ka par naudu nevar nopirkt visu. „Pasaulē ir daudzas lietas, kur var iztikt bez naudas un mēs tās nozīmi pārspīlējam. Bieži vien tās aktivitātes, kurās nauda nav noteicošā, pat sagādā lielāku gandarījumu, nekā kāda dārga lieta,” norāda N. Šlēgelmilha.

Viņa krīzē mēģina saskatīt pozitīvās iezīmes un plāno savus ikmēneša tēriņus tā, lai tas neietekmētu viņas dzīvi kvalitāti. Neskatoties uz to, ka krīzes iespaidā darbā tika samazināta alga, N. Šlēgelmilhas tēriņu prioritāšu sadalījums nemainās. „Samazinājās atvēlētais naudas daudzums atpūtai, kas prioritāšu sarakstā ir pēdējā. 20% no algas aiziet auklei, 30% – mājai (komunālie maksājumi), 20% pārtikai, 20% degvielai un atlikušie 10% bija izklaidei. Tātad šobrīd cieš izklaide,” saka Nellija. Viņa atzīmē, ka tagad cenšas arī taupīt. „No vienas puses krīze pat liekas pozitīva. Jā, ir briesmīgi, ja cilvēkiem nav darba, bet toties citi tagad sākuši skaitīt, izvērtēt resursus, izlietot visu līdz galam, nevis pa roku galam aizmest, mēs sākam izmantot lietas simtprocentīgi.

Eksperte Aija Laicāne: Manuprāt, diezgan daudz tiek tērēts degvielai (vienāda proporcija kā izdevumi auklei un pārtikai) – acīmredzot, Nellijai ir daudz jābrauc. Varbūt šeit var kaut ko optimizēt? Par aukli – tā ir svarīga daudzām māmiņām, arī šeit ir varianti, piemēram, kooperēties ar draudzeni, kurai arī ir mazulis, varbūt var izdomāt kaut ko kopīgu ar darba kolēģēm. Bet, jebkurā gadījumā, svarīgākā ir mazuļa labsajūta un māmiņas sirdsmiers.
Par izklaides izdevumiem runājot – man vienmēr ir paticis atgādināt NLP principu – lai cilvēks justos labi, dzīvē ir svarīga dažādu aktivitāšu proporcija – vienādās daļās (25%) jāatvēl darbam, attiecībām, garīgajai izaugsmei un atpūtai. Tad cilvēks jūt, ka viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Protams, ir jautājums, ko katrs saprot ar atpūtu – var, piemēram, aizbraukt atpūsties kaut kur tepat Latvijā, nevis uz ārzemēm un uz ārzemēm braukt, kad ir šim mērķim sakrāts vairāk naudas.    


Zina, kam būs vajadzīga nauda

Nellijai algu maksā ik pa nedēļai, un attiecīgi tam viņa arī plāno savu izdevumus. „Ikmēneša izdevumus plānoju jau ļoti sen. Kopš desmitās klases es dzīvoju Rīgā un tajā laikā man bija jāiztiek ar desmit latiem nedēļā, un bez plānošanas nemaz nevarēja iztikt. Tagad dzīve ir mainījusies, un jau vairs līdz santīmam neplānoju izdevumus, bet tas nenozīmē, ka naudu tērēju pa labi, pa kreisi. Pārsvarā es zinu, kam man būs vajadzīga nauda,” saka sportiste. Saņemot algu, visus lielos maksājumus, pēc Nellijas teiktā, viņa mēģina sarakstīt uz papīra un sarēķināt.

Eksperte Aija Laicāne: Principā, ja plānots tiek jau sen, un lielie plānotie izdevumi nemainās, tad tie katru reizi uz papīra nav jāraksta – vienreiz nofiksē šo plānoto izdevumu kopsummu un tālāk plāno, kā sadalīt tos izdevumus, kuri jāsedz no atlikušās naudas (kas jāsedz pēc lielo maksājumu veikšanas).

„Reizēm gadās, ka ir stress par to, kur palikusi mana nauda, tad es varu šajos pierakstos ieskatīties un atsvaidzināt atmiņu. Tas man ir svarīgi, jo ir bijuši gadījumi, ka esmu domājusi – mana nauda ir nozagta!” stāsta N. Šlēgelmilha.
Eksperte: Arī šeit labprāt ieteiktu izmantot maksājumiem (tiem, kuri nav skaidrā naudā, un redzams ir arī tas, kad ir ņemta skaidra nauda no bankomāta) internetbanku, kurā konta apgrozījums ir labi redzams par jebkuru periodu.

[BANNER]

Ikdienas pirkuma čekus Nellija nekrāj, bet krāj tikai tos čekus, no kuriem ir atkarīgs garantijas remonts vai tas, ka var aiznest atpakaļ lietu ar brāķi. „Es šajā ziņā esmu ļoti piekasīga, apavus ir nācies nest atpakaļ ne vienu reizi vien. Es nevaru ciest, ka jāmaksā nauda nekvalitatīvām lietām un izmantoju iespēju savu naudu atgūt,” skaidro Nellija.
Esperte: Kāpēc neizmantot iespēju, ja tā ir – piekrītu Nellijai par garantijas čekiem. Bet arī par pārējiem čekiem – neizmetiet tos uzreiz ārā, bet atnesiet kopā ar pirkumu uz mājām un vēlreiz apskatiet, kas ir pirkts un par kādu summu. Citādi tas aizmirstas, bet, mājās vēlreiz apskatot, rodas arī kādi secinājumi – kaut kas trūkst, kaut kas par daudz vai par dārgu. Čekus, ja ir tāda iespēja, labāk ir sadedzināt, nekā vienkārši izmest, tas ir it kā naudu paturēt pie sevis.

Nellija ir jaunā māmiņa, un viņas ģimene izmanto aukles pakalpojumus. „Es zinu, ka auklei man aiziet konkrēta summa, tāpēc no nedēļas algas uzreiz nolieku nost nedēļas maksu auklei. Atlikusī nauda man paliek pārtikai, citā nedēļā ieplānoju arī kosmetologu, ko apmeklēju reizi mēnesī. Es cenšos aiziet divas reizes mēnesī uz masāžu vai kādu citu procedūru. Es gan izmantoju privilēģijas pie draugiem, kur varu dabūt arī atlaidi. Toties es neapmeklēju ne manikīru, ne solāriju. Es neesmu no tām, kas dikti pucējas,” atzīmē Nellija. 
Eksperte: Pucēties var tīri labi arī mājās – gan pati sev uztaisīt manikīru, gan palutināt sevi ar vēl kaut ko, kas pašai patīk ☺ Tagad nāk vasara un, cerams, ka būs saulīte, ja nē, var jau solārija vietā lietot kādu krēmu ar vieglu paštonējošo efektu. Tas ir katrai sievietei individuāli un ir tik vienkārši atrast dažādus padomus gan sieviešu žurnālos, gan interneta portālos, kā sevi lutināt mājās.

Mēdz sevi lutināt
Kā jau jebkurai sievietei, Nellijai ir raksturīgi neplānoti pirkumi, kuri sagādā vienmēr pozitīvas emocijas un uzlabo garastāvokli. „Veicu neplānotus pirkumus tikai tad, ja redzu, ka man kaut kāda naudas summa palikusi pāri un īsti neesmu vēl ieplānojusi, ko ar to darīt un neesmu sevi ilgi lutinājusi. Bet, kas ir dīvaini, tie vājuma brīži tieši pēdējā laikā ir vairāk. Bet savos plānotajos izdevumos nekad neiebraucu, jo man ir atbildības sajūtu, piemēram, pret aukli, kurai man naudiņa jāmaksā, jo viņa man ir nepieciešama,” saka Nellija.
Eksperte: Iespējams, ka tā ir kāda zemapziņas pretestība pret pārāk stipru sevis ierobežošanu – tas, ka vairāk gribas pirkt kaut ko neplānotu tieši tagad. Es ieteiktu sev domās noteikt kādu summu, kuru atcerēties, ka tā ir neplānotiem pirkumiem un tās robežās ļauties šo pirkumu priekam! Svarīgi ir priecāties par šiem pirkumiem, tad arī neradīsies sajūta, ka esi kaut kādā veidā apdalīta.

Neatsakās no omes cienastiem
Aizvien vairāk mēs sākam rūpīgāk pārdomāt savas ikdienas darbus un tēriņus. Ziemā, piemēram, kad Nellijai bija mazāk jābraukā uz darbu, viņa izmantoja iespēju un ņēma līdzi darbu uz mājām un strādāja no mājām, tādējādi samazinot degvielas patēriņu. „Tagad esmu sākusi domāt par sulu spiešanu. Piemēram, ja mājās ballītē uz galda var nolikt pašu spiestu ābolu sulu, tad parēķiniet, cik ietaupās. Draugi piedāvāja, ka var pie viņiem salasīt ābolus. Un to arī darīju. Kaut gan šādas lietas nav darītas gadiem. Tagad arī vairs neatsakāmies no līdzņemšanai piedāvātiem produktiem, agrāk negribējās ņemt to tomātiņu un gurķīšu spaini, tagad – ar lielāko prieku! Omes piedāvāto produkciju garām nelaižam – ievārījumus un citas lietas.
Eksperte: Es domāju, ka Omes audzētie tomāti, gurķi un citas lietas ir daudz veselīgākas un ar skaidru izcelsmi, nekā lielveikalos pirktās, sevišķi, ja runa ir par to, ko dot bērnam.
Ja esmu savārījusi pilnu katlu ar zupu, tad aiznesu pusdienas līdzi uz darbu un pabaroju vēl trīs cilvēkus. Agrāk to zupu podā izlietu. Man piemēram, maksā par izdarīto darbu. Tagad es vairs neatļaujos tik daudz urbināt degunu, strādāju daudz cītīgāk, jo zinu, ka man tā naudiņa ir vajadzīga un tu vēl nezini, kā būs. Mēģinu nostrādāt kādas, astoņas, deviņas stundas,” dalās Nellija. 
Eksperte: Šeit svarīgi ir apzināties, cik daudz esi šajā laikā izdarījusi, varbūt ir vērts nevis sēdēt ilgāk, bet padomāt, vai var kaut ko racionālāk izdarīt tajā pašā laika periodā. Tas, protams, ir atkarīgs no darba specifikas.

espati.lv pateicas Nellijai Šlēgelmilhai par ieskatu savos tēriņos, kā arī Aijai Laicānei par tēriņu analīzi un ieteikumiem. Jau pēc nedēļas stāstīsim tev par kādas mākslinieces tēriņiem un to analīzi.

Ja arī tu vēlies, lai finanšu eksperts izanalizētu tavus ienākumus, tēriņus un spētu ieteikt tev visoptimālāko maciņa uzlabošanas taktiku, raksti mums motivācijas vēstuli, kāpēc tieši tavi ienākumi un paradumi būs visaktuālākie finanšu analīzei un informācijai citām lasītājām. Viena lasītāja, kura atsūtīs vismotivējošāko vēstuli, saņems iespēju tikties ar finanšu eksperti, Hipotēku bankas izveidoto datorprogrammu Mūsu budžets, ar kuras palīdzību būs iespējams plānot pašai savu budžetu, dāvanu no Hipotēku bankas, kā arī īpašu balvu – relaksējošu rituālu no TAKA SPA (www.takaspa.lv). Gaidīsim tavu vēstuli (uz [email protected]) līdz 25. maijam.

Saistītie raksti

8 komentāri
  1. Šī bija patiešām pamācoša saruna, vismaz man. Tā kā algu saņemu divas reizes mēnesī, man vienmēr liekas, ka nespēju ar to tik labi rīkoties kā situācijā, kad to kontā varētu ieraudzīt vienā piegājienā. Taču šeit ir cilvēks, kas ar visu spēj tikt galā saņemot naudu katru nedēļu. Patika Nellijas pierakstīšanas ideja, it kā ķēpīgi, bet arī man ir gadījies, ka iezogas sajūta, ka nauda aizgājusi neceļos. Jā un ekspertes ideja apvienot resursus ir it kā sena un vienkārša, taču atskārtu, ka principā varētu pamēģināt uz darbu doties vienā mašīnā ar vīru, nav tā pavisam pa ceļam, taču pastaigāties arī nenāk par ļaunu, savukārt ietaupījums noteikti būtu jūtams.

  2. Tā arī bija par to analīzi – šoreiz iznāca vairāk tāda psiholoģiska lieta, jo Nellija ļoti stingri kontrolē savus tēriņus, bet svarīgi ir dzīvē arī prieks! Un komentējot tikai procentuālo sadalījumu – varu izmantot tikai savu pieredzi, domas un sajūtu – cik avrētu būt daudz vai maz.

  3. Pasteidzies! Vēl tikai šodien, rīt un parīt vari reģistrēties SPICAJAM ŠOPINGAM!
    Iegūsti 500 LATUS šopingam! Ienāc http://[cenzēts] , reģistrējies akcijai SPICAIS ŠOPINGS un – Tu esi pusceļā līdz lielajai balvai! 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.