Maciņa revīzija, 1. sērija. Kā savus tēriņus plāno mārketinga vadītāja?

Pēdējā laikā cilvēki arvien izteiktāk sāk plānot savu personisko budžetu, rēķināt pirkumu izmaksas, domāt par ilglaicīgiem maksājumiem un vienkārši taupa, atsakoties no lietām, bez kurām var iztikt, vai meklē lētākas alternatīvas.

Turpmāk espati.lv stāstīs par dažādu sieviešu – gan biznesa sievietes, gan sportistes, gan mākslinieces – pieredzi saistībā ar naudu un tās tērēšanu. Analizēsim viņu budžeta sadalījumu, ko komentēs eksperte Aija Laicāne, Hipotēku bankas pārstāve.
 
Šoreiz pastāstīsim par Sarmītes Edas Magones, iepirkšanās centra Sky & More mārketinga vadītājas, attiecībām ar naudu.
 
Sarmīte Eda Magone (34) atzīst, ka bez rūpīgas ikmēneša ienākumu un izdevumu plānošanas nevar iztikt. „Plānoju visu – komunālos izdevumus, sadzīves preces, lietas bērnam un lielos pirkumus. Protams, vienmēr gadās arī pa kādam emocionālam pirkumam, lai uzlabotu noskaņojumu un ikdienā sagādātu sev svētkus, jo nevar visu laiku strādāt – vajag arī atpūsties,” atzīst Sarmīte Eda Magone.

Ekspertes Aijas Laicānes komentārs: „Pilnīgi piekrītu Sarmītei Edai, ka jāplāno ir, bet emocionālie pirkumi arī ir vajadzīgi (sevišķi sievietei kā emocionālai būtnei), lai cilvēks justos labi. Ja viņš ir nopelnījis naudu, tad lai nauda kalpo cilvēkam, nevis otrādi. Par plānošanu vienīgi var piebilst, ka ir arī tādi vienreizējie (gada) izdevumi, kuri nav ikmēneša, bet kuri ir pietiekami lieli, lai ar tiem rēķinātos jau iepriekš. Tādi varētu būt – nekustamā īpašuma un automašīnas apdrošināšana, bērna pirmā skolas diena vai izlaidums (kaut vai bērnudārzā…), dzimšanas dienas (sava, bērna, draugu) un citi svētki. Tieši šie neplānotie izdevumi rada sajūtu, kad šķiet, ka dažreiz tērēts tiek it kā maz, bet kopā salasās.”

Kalkulators ir galvā
Sarmīte Eda Magone norāda, ka nauda ir tikai iztikas līdzeklis, lai justos labi, apmierinātu savas ikdienas vajadzības un labi atpūstos brīvajā laikā. Nauda Sarmītei Edai nav mērķis, bet gan kvalitatīvas dzīves palīglīdzeklis. Taču viņa uzskata, ka ar naudu jāmāk pareizi rīkoties un obligātie maksājumi jāuztver nopietni.

Ekspertes Aijas Laicānes komentārs: „Piekrītu. Man patīk tas, ko arī vairākkārt par naudu ir teicis mūsu bankas prezidents Inesis Feiferis – nauda ir enerģija, ko cilvēks saņem par viņa ieguldīto enerģiju darbā. Jo cilvēks jūtas apmierinātāks un dara savu darbu ar prieku, jo vairāk enerģijas saņem atpakaļ.”

Sarmīte Eda Magone atzīst, ka tēriņi ir atbildīgi un impulsa pirkumu – maz. 15% no mēneša ienākumiem tiek novirzīti līzinga maksājumiem, 20% kredītam, 10% komunālajiem maksājumiem, 3% tiek tērēti skolas izdevumiem bērnam, 4% bērna sporta aktivitātēm, 2% sporta klubam, 1% frizierim, 3% kosmetologam, 10% pārtikai, 10% izklaidēm un atpūtai (kino un teātris), 15% apģērbam, saimniecības precēm, mājdzīvnieku pārtikai, 2% uzkrājumiem un vēl 5% neplānotiem pirkumiem. „Ja reiz esmu tos uzņēmusies, es šos maksājumus uztveru ļoti nopietni. Tie jāsabalansē ar ierastajiem rēķiniem par pārtiku, atpūtu un izklaidi,” skaidro Sarmīte Eda Magone.
Plānojot ģimenes budžetu, viņa neizmanto kalkulatoru un piezīmju bloknotu. Sarmītei Edai Magonei viss ir galvā. „Galvā ir kalkulators, kur viss tiek skaitīts un saglabāts. Esmu mēģinājusi pierakstīt ikmēneša izdevumus, taču sapratu, ka tas man neder,” teic Sarmīte Eda.

Ekspertes Aijas Laicānes komentārs: „Sekot līdzi saviem izdevumiem noteikti iesaku. Katram pašam jāatrod ērtākais risinājums, kā to darīt. Manuprāt, labs veids, kā pārzināt savus ieņēmumus un izdevumus, ir veikt pārskaitījumus ar internetbankas palīdzību – kontu apgrozījumos viss ir redzams, gan maksājumi no konta, gan ar maksājumu karšu palīdzību, gan depozīta noguldījums, gan arī var redzēt, kā kredīts pamazām dilst… Atliek tikai katru mēnesi paskatīties, lai rastos sajūta, kā sabalansēt naudas līdzekļus dažādiem mērķiem. Sevišķa uzmanība ir jāpievērš maksājumu karšu apgrozījumiem, jo, norēķinoties ar karti, cilvēks naudas daudzumu nejūt, tikai pēc tam ir sajūta – kur palika nauda?
Vēl laba lieta, ko darīt, lai justu, cik tiek tērēts, ir – saglabāt čekus un mājās tos vēlreiz apskatīt, lai atcerētos un padomātu, kas un par kādu summu tika pirkts.

Starp citu, Hipotēku banka saviem klientiem piedāvā īpašu datorprogrammu budžeta plānošanai Mūsu budžets, kurā, ievadot savus un ģimenes locekļu ienākumus un izdevumus, var redzēt, kā tad veidojas ikmēneša tēriņi – cik naudas izdots pārtikai, transportam, izklaidei, apģērbam u. c. Tā var izvērtēt tēriņu lietderību un padomāt, kur būtu vērts ietaupīt.
Par Sarmītes Edas maksājumiem – kredītam un līzingam kopā ir 35%, tas, manuprāt, ir normāls apjoms, lai cilvēks vēl justos labi (jo kredītus jau maksā par to, ko lieto – dzīvokli, mašīnu, un par tiem varētu priecāties). Ja ir vairāk par 30-35%, tad varētu būt ne tik labi. Protams, te ir jautājums, vai tiek dzēsta arī pamatsumma, jo, ja maksā tikai procentus, bet pamatsumma nedilst, tad ir vismaz jāplāno, kurā brīdī tomēr varēs sākt dzēst pamatsummu, lai notiek kaut kāda pozitīva kustība kredīta dzēšanas virzienā.
Par apģērbiem – ja sievietei ir tāda iespēja, ir vērts paskatīties un pamēģināt apģērbu šūšanu pie šuvējas – tas būs gan kvalitatīvāk, gan bieži vien par izdevīgāku cenu. Arī iespēja atjaunot garderobi būs biežāka.
Labi, ka noteikts procents ir atvēlēts uzkrājumiem (par to vēl sk. tālāk).”

[BANNER]

Retāk jāiet uz veikalu
Pēdējā laikā Sarmīte Eda ir sākusi doties uz tirgu pēc dārzeņiem un augļiem. “Esmu novērojusi, ka mazāk naudas iztērēju, retāk braucot uz veikalu. Labāk iepirkties vienu vai divas reizes nedēļā, iegādājoties visu nepieciešamo. Ja uz veikalu iet katru dienu un vēl ar tukšu vēderu, tad pirkumu grozā parādās daudz lieku produktu. Jāiet retāk un paēdušam, tad ietaupījums ir garantēts,” atklāj Sarmīte Eda Magone.

Ekspertes Aijas Laicānes komentārs: „Arī šeit piekrītu Sarmītei Edai. Es varētu ieteikt pamatlietas (cukuru, pienu, maizi u. tml.), ko parasti pērk pēc darba, braucot uz mājām, pirkt kādā lielveikalā, ievērojot, kurā veikalā kuri produkti labāki,  svaigāki, lētāki u. tml. Tas attiecas arī uz ikdienā nepieciešamo sadzīves ķīmiju. Savukārt īpašus vai specifiskus produktus iegādāties savā iecienītajā veikalā, kura sortiments atšķiras no pārējiem. Tirgus, manuprāt, ir ļoti apsveicama lieta, sevišķi, ja pērk Latvijas ražotāju preci, kas ir ievērojami garšīgāka, svaigāka un veselīgāka (piem., piena produkti, dārzeņi, bioloģisko lauksaimniecību produkcija). Esmu novērojusi, ka, ēdot šādu kvalitatīvāku pārtiku, to mazāk vajag patērēt, lai iegūtu enerģiju, kas ir izdevīgāk. Mūsu ģimenē tā jau sen ir tradīcija – reizi nedēļā tirgū nopirkt piena produktus (pamatā lauku biezpienu, sierus), dārzeņus (tomātus, gurķus u. c., sevišķi dažādās zālītes – dilles, lokus, baziliku, kinzu, rukolu…), gaļu, arī maizi, tad visa māja uzreiz garšīgi smaržo!”
 
Maciņš kā krājkasīte
Sarmīte saka, ka šobrīd nevar veidot uzkrājumus, taču pirms kāda laika veiksmīgi krāja naudu lielākiem pirkumiem un atpūtai. „Man mājās ir maciņš ar sunīšiem, kurā arī glabāju naudu. Zinu, ka tas nav pareizi, taču šādā veidā es esmu sakrājusi diezgan daudz,” viņa dalās savā pieredzē. Pēdējie lielie plānotie izdevumi, kam izdevies sakrāt šādā veidā, bija nometne bērnam ārpus Latvijas. Taču viņa pieļauj, ka šobrīd uzkrāt būs sarežģītāk.

Ekspertes Aijas Laicānes komentārs: „Tas, cik daudz un kur uzkrāt, ir katra cilvēka brīva izvēle. Manuprāt, kādam nelielam naudas daudzumam vienmēr jābūt mājās pie rokas, maciņā ar sunīšiem, bet, ja ir mazliet vairāk naudas, tad labāk ir tai likt strādāt – pelnīt procentus tādā vai citādā ieguldījumā. Vienkāršs veids, kā to darīt, ir, piemēram, krājkonts, kurš dod procentus un no kura vienkārši var dabūt naudu ārā, kad vajag, laikus banku pabrīdinot. Mazliet ilgākam laikam jau der depozīts. Par lielākiem ieguldījumiem ir rūpīgi jārēķina – kādā valūtā, kur un cik ieguldīt, lai visu nenoēd inflācija, lai ir ieguldījumu diversifikācija (t .i., ieguldīts dažādos veidos).”

espati.lv pateicas Sarmītei Edai Magonei par ieskatu savos tēriņos, kā arī Aijai Laicānei par tēriņu analīzi un ieteikumiem. Jau pēc nedēļas stāstīsim tev par citas sievietes tēriņiem un to analīzi.

Ja arī tu vēlies, lai finanšu eksperts izanalizētu tavus ienākumus, tēriņus un spētu ieteikt tev visoptimālāko maciņa uzlabošanas taktiku, raksti mums motivācijas vēstuli, kāpēc tieši tavi ienākumi un paradumi būs visaktuālākie finanšu analīzei un informācijai citām lasītājām. Viena lasītāja, kura atsūtīs vismotivējošāko vēstuli, saņems iespēju tikties ar finanšu eksperti, Hipotēku bankas izveidoto datorprogrammu Mūsu budžets, ar kuras palīdzību būs iespējams plānot pašai savu budžetu, dāvanu no Hipotēku bankas, kā arī īpašu balvu – relaksējošu rituālu no TAKA SPA (www.takaspa.lv). Gaidīsim tavu vēstuli (uz [email protected]) līdz 25. maijam.

15 komentāri
  1. Sveiki, izlasīju rakstu un uzreiz iešāvās doma, kā var izanalizēt pirkumus un tēriņus ģimenēm kuras tagat ir nonākušas grūtībās, tagat jau bieži vien ir tā kad abiem ģimenes locekļiem nav darba un vēl bērni, viens vai divi, kā viņiem dzīvot un iztikt, protams kad vadošā personāla ienākumu līmenis ir pavisam cits, tur nebūtu problēmu nevienam sastādīt sarakstu ko pirkt un no kā var atteikties, bet lailākajam vairākumam Latvijā dzīvojošajiem, tagat ir daudz lielākas problēmas, kur dabūt darbu un ienākumus!!!

  2. Interesanti, tiesi vakar mani piemekleja mega atklasme – ja es izlaistu pusi no veikala apmeklejumiem (sobrid es patiesam to daru katru dienu t. i. dodos uz partikas bodi), mani izdevumi samazinatos ja ne uz pusi, tad par 1/3 noteikti, jo vienmer groza ieliekas kaut kas tads, kas konceptuali varetu ari nebut vajadzigs: biezpiena sierini, lieka salda krejuma pacina, jogurts – jau tresais, cepumi, kinderola bernam utt. Tadel si, jau padeldeta ideja – izlaist dosanos uz veikalu patiesam IR EFEKTIVA!!!

  3. Es teiktu, ka tagad ir ļoti izdevīgs laiks, kad ieturēt visādas diētas. Piemēram tādu kā improvizētu bada nedēļu. Es jau četras dienas noturējos, naudu izdevu tikai par vienu paku paniņu un dažiem burkāniem un kāpostiem.

  4. Lielveikala mārketinga vadītāja aicina retāk iet uz veikalu? Drosmīgi, bet ko par to saka viņas darba devēji?

  5. Un kas tur slikts, dažādība taču! Mani drīzāk izbrīnītu, ja viņa aicinātu skriet un pirkt, nedomājot ne pa labi ne kreisi!! Ļoti atbildīgs un normāls ieteikums!

  6. Sofija – ļoti pareizi! Pasēž uz tādu saprātīgu diētu un par ietaupīto naudiņu nopērk tepat portālā redzamo jauno Dior skropstu tušu. Taču man šitas diez vai izdotos, jo tad kad tev ir bērni un vīrietis mājās, uz diētas uzsēsties tā pagrūtāk, neviens vienkārši neļaus ;). Vienīgais variants, neiet pusdienās darba pārtraukumā.

  7. ir, ir tas bērns mājās, bet neko – audzināju raksturu. Bulciņas pat pirku un balkus sēdēju, kad ēda. Pirmā diena tik jānolauž, tad jau pupu mizas 😀

  8. Hmm. Nju principaa jau visus interesee cipari. Taa jau tik tads mazliet bla bla bla par proporcijaam. Tas proporcijas jau visi vairak vai mazak zina – tads perfekts gadiijums apskatiits sheit, cerams, ka nakamie bus interesantaki, jo gribas, gribas zinat kadi tie ciparini ira. Gribas realus cilvekus ar realiem teriniem dzirdet – kur perk, ka perk, ka ekonome – nu preciizaak.

  9. Hā, kurš tad tev savus ciparsus teiks! Tā jau tāda ļoti privāta un kutelīga lieta. Es par saviem tēriņiem nestāstītu ciparos, jo man kauns būtu, ka tā sanāk knapināties, bet citu makā es arī negribu līst, kāpēc? Citiem jau patīk uz turīgākiem apsaukāties, bet tāda ir dzīve – ciatm vairāk paveicies vai panācis dzīvē. tāpēc it kā par saviem tēriņiem nav jākaunas. Un ja cilvēks visu perfekti un smuki dara, ļoti labi, malacis, ka māk visu sadalīt.

  10. interesanti gan, izdevumi sadalīti tik precīzi procentos, bet pati autore apgalvo, ka kaukulātoru neizmanto un izdevumus nepieraksta – īzcilas matemātiķes spējas! viņai būtu jāstrādā vismaz Matemātikas institūtā! Arī man liekas nedaudz savdabīgi, ka viena no Rigas dārgākā tirdzniecības centra marketinga vadītāja (kurai būtu jāaģitē iepirkties viņas darba vietā!) pati dodas iepirkties uz tirgu. un iesaka apmklēt veikalu retāk. Secinājumi – viņai patiešām būs ar laiku problēmas iekrāt naudiņu, jo, ja viņa nespēj mani pārleicināt, ka ir vērts bieši tērēt naudiņu viņas pārstāvētā tirdzniecības vietā, ienākumi kritīsies.

  11. Zināšanai – ienākumu procentuālo sadalījumu veic espati.lv žurnāliste kopā ar finanšu eksperti Aiju Laicāni – tā rīkojamies, jo skaidrs ir tas, ka neviens taču nevēlētos publiski izpaust precīzu algu un tās sadalījumu precīzās summās, turklāt bieži vien algas apmēra publiska izpaušana ir aizliegta pat darba līgumos.

  12. Laikraksta “Diena” pielikumā “Karjeras Diena” samērā bieži tiek publicētas karjeras kāpnes kopā ar atalgojumu, tamdēļ tomēr aicinu izvēlēt un apskatīt tos tēriņus, kuri ir reāli salīdzināmi. Man vairāk interesē nevis vai cilvēks iet par vienu procentu no savas algas pie friziera, bet cik viņš pie tā friziera atstāj, kas savukārt man iedod kaut kādu varbūt virzienu uz ko tiekties vai tieši otrādi – kaut ko savu izdevumu pozīcijās samazināt.

  13. tagad ir tādi laiki, ka neviens uz sevi negrib izsaukt uguni, publicējot kaut kādu konkrētu algu, kas varbūt rīt tāda vairs nebūs. bet runājot par procentiem no algas – tie taču var nemainīties, vienkārši, aj nevari atļauties tik dārgu frizieri, eju pie lētāka, jo tādu var atrsat vienmēr. Tas nenozīmē, ka procenti, ko tērēju, samazināsies, tā vienkārši būs cita summa. Es arī agrāk gāju tur, kur man patīk, tas nekas, ka dārgāk vai neizdevīgāk. Tā diezgan bezrūpīgi dzīvoju, tagad gan ļoti skatos un meklēju, kur ir maksimāli zemākā cena par maksimāli augstāko kvalitāti, un atrast var visu – gan pakalpojumus, gan pārtiku lētāk!

  14. Kad nebija ne jausmas par krizi un labi pelniiju,tad jaasaka biezhi iepirkos un nopirku daudz ko taadu ko vareeju nemaz nepirkt!Bet tagad alga mazaaka un liidz ar to saaku taupiit!interesants fakts tas ka daudzi cilveeki ja iet veikala pirkt paartiku kaut vai katru dienu,partikas groza ieliek kko lieku..ziniet interesants fakts jo es piemeram katru dienu eju uz veikalu nopirkt pusdienas,vakarinjas un nakamajai dienai brokastis-tadus produktus ko zinu apeediishu un veikalaa nekad nav sanaacis neko lieku panjemt jo manaa plaanotaaja-smadzenees nav iekljauts!!!Bet jaa tagad daudzam jau sanaak ikdiena kaa dieeta jo nauda reaali jaataupa uz eeshanas reekjina,kaut gan tas skan briesmiigi ka cilveks nevar nopirkt to ko veelas apeest!:( arii es procentuaali iisteniibaa gribeetu uzzinat savus meenesha maksaajumus..buus jaasaak apreekjinat!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.