Māci mazulim ieelpot pasauli!

Mazuļa tauste, redze, dzirde – šīs ir maņas, ar kuru attīstīšanu vecāki nodarbojas, jo par to stāstīts grāmatās un atgādina pediatri. Bet ir vēl divas nepelnīti piemirstas maņas – garša un oža, kuru attīstīšana paplašina mazuļa pasaules izziņu un – kas zina – varbūt nostiprina pamatu lieliska pavāra vai parfimēra profesijas izvēlei.

Vēl ilgi pirms dzimšanas, esot mammas vēderā, bērni uztver apkārtējās pasaules signālus. Īpaši tas attiecas uz skaņām: valodu, mūziku, balsi un mammas sirdspukstiem. Mazulis jūt māmiņas kustības, jūt, kā vēderam tuvina rokas, kā vēders tiek glaudīts. Tāpat jau ļoti agrīnā cilvēka attīstības posmā veidojas spēja just garšu. Būdams mātes vēderā, mazulis spēj atšķirt četras pamatgaršas: sāļu, skābu, saldu un rūgtu.

Jūt smaržu jau mammas puncī
Zinātnieki noskaidrojuši, ka nedzimuša cilvēciņa maņu pasaule ar to nebūt neaprobežojas. Viņš spēj just arī smaržas. Turklāt eksperimenti apstiprina, ka uz smaržām, kuras mazulis bieži jutis, dzīvodams mammas puncī, viņš ar interesi un patiku reaģē pēc piedzimšanas. Eksperimentā piedalījās vairākas māmiņas,  no kurām dažas grūtniecības laikā bieži lietoja produktus, kur sastāvā bija kanēlis. Pārējās kanēli tikpat kā nelietoja. Mazuļiem piedzimstot, jaundzimušie, kuri bieži bija saskārušies ar šo garšvielu, pret tās smaržu reaģēja ar patiku un smaidu, savukārt pārējie – bez intereses vai pat vaikstoties un raucot lūpu kaktiņus uz leju. Atkārtojot šo eksperimentu, kad bērni bija nedaudz paaugušies, smaržu prioritātes nebija mainījušās.

Vismīļākā smarža pasaulē
Dažādos pētījumos noskaidrots, ka vairākums mazu bērnu pozitīvi reaģē uz banāna, piena un vaniļas smaržu, kamēr ar nepatiku uztver etiķa, garneļu un vecu olu smaku. Bet mazuļa vismīļākā smarža pasaulē ir mammas smarža.
Droši vien katrs vecāks dzirdējis par amerikāņu veikto eksperimentu, kur desmit dienas veciem mazuļiem piedāvā auduma gabaliņus, no kuriem viens kādu laiku nēsāts pie mammas krūts, otrs – pie kādas citas barojošas sievietes krūts. Mazuļi nekļūdīgi atpazina savas mammas smaržu. Citi pētījumi norāda, ka, deviņus savas dzīves mēnešus dzīvodams augļūdenī, mazulis labi iepazīst mammas smaržu un spēj to atšķirt arī tūlīt pēc dzimšanas.

Pirmās atmiņas – smaržas
Neirobiologi un psihoanalītiķi apgalvo, ka notikumi, kas risinās līdz mazuļa trīs gadu vecumam, nepaliek bērna atmiņā kā secīgu bilžu virknējumi. Bērni atceras piedzīvoto caur sajūtām.
Viena no noturīgākajām bērnības atmiņām ir tieši smaržu atmiņa, jo pirmajos dzīves gados tā ir nesalīdzināmi spēcīgāka nekā pieaugušajam.
Cilvēks, atsaucot bērnības sajūtas, piemēram, to, kā smaržoja šķidrais kaļķis, ieliets lielajā ēdamkarotē, var ļoti dzīvi reaģēt uz šo atmiņu, piemēram, saviebjoties. Bet tikpat dziļi atmiņā glabājas arī pozitīvi smaržu sajūtu iespaidi –  krūze karstas šokolādes, silta, svaigi cepta maize, jūras vējš karstā vasaras dienā, nopļauta zāle, sniegs saulainā ziemas dienā vai krītošu ābolu smarža rudenī.

Paostam, kā tas smaržo!
Apzinoties to, ka caur smaržu pasauli bērns var gūt ļoti īpašus iespaidus un atmiņas, mēs varam iepazīstināt viņu ar dažādiem aromātiem. Pieaudzis cilvēks spēj atšķirt aptuveni 10 000 smaržu. Visaktīvāk smaržu atmiņas kolekciju mēs katrs veidojam bērnībā.
Kad kopā ar mazuli dodies pastaigā, ne tikai rādi un stāsti viņam par pasauli, kas ir jums apkārt, bet dod to arī pasmaržot. Nodemonstrē pati, kā tu dziļi ievelc nāsīs egļu zariņa smaržu un apraksti mazulim savas sajūtas. Izstāsti, kā smaržo skujas un sveķi. Dod bērnam pasmaržot ziedus, čiekurus, svaigu maizi, mitru, salijušu zemi pavasarī, avīzi, gleznu reprodukciju albumu.
Kad, gatavojot ēdienus, virtuve piepildās dažādām smaržām, stāsti mazulim, kādi aromāti ir ap jums.

Smaržu pasaule maisiņos
Vari sagatavot arī mazus auduma maisiņus – katrā no tiem saber aromātiskas vielas – vaniļu, jūraszāles, anīsu, lavandu, baziliku, kakao, piparmētras, tēju. Maisiņu galus rūpīgi aizsien un uz katra atstāj zīmīti ar norādi, kas tajā iekšā. Dod mazulim aromātisko kolekciju ostīt un stāsti, kādu smaržu viņš jūt. Tā vienlaikus tu gan attīstīsi bērna ožu, gan iedarbināsi viņa ģenētisko smaržu atmiņu.

No deguna daudz kas atkarīgs
Pediatri norāda, ka bērni, kuriem ir traucēta oža, atpaliek no vienaudžiem garīgajā attīstībā. Turklāt viņiem nereti rodas gremošanas traucējumi. Oža veicina kuņģa sulas izdalīšanos un ēdiena pārstrādi. Turklāt jau vēlāk dzīvē – tieši ar deguna palīdzību mēs satiekam savus īstos cilvēkus. Tādēļ deguns ir ļoti svarīgs cilvēka orgāns un par tā labsajūtu vērts rūpēties, uzkrājot (trenējot atpazīt) plašu smaržu kolekciju – jau bērnībā!