..kādā no kafijas dzeršanas reizēm kopā ar kolēģi, izdzirdēju neviltotu prieku viņa balsī – Zini, ir patiesi jauki padzert kafiju kopā ar sievieti, kura neskalo smadzenes par visu, kad ir iespēja vienkārši parunāt par jebko un īsti neko, bet mājās, mājās ir sieva!
Nezinu, tajā brīdī iekšēji salecos, no vienas puses forši – esmu jauna, nebēdnīga, nav man mājas rūpju, kas nomāktu, nav man vīra, kurš neizdarīja to, to, to, bet no otras puses – sabijos..esmu sieviete un vai tikai nepienāks tāda reize, kad būšu tāda pati smadzeņu skalotāja..
Ai, bet par to domāšu rīt.. 🙂
Nu es jau sen esmu pieradusi pie tā, ka vīrieši mani iepazīstot saka: “Riktīgi sakarīga beibe” un pēc laika esmu kļuvusi viņiem par labu čomu….katram savs krusts nesams… 🙂
Katrs vīrs/sieva dabon tādu otru pusīti, kādu ir pelnījis. Ja ir otra pusīte sakarīga, tad var precēties, un viss būs jauki arī pēc kāzām. Ne jau pēkšņi kļūst par “zāģi” un “smadzeņu skalotāju”. Noteikti tādas iezīmes bija vērojamas arī iepriekš. Vnk. rutīna, krīze un sazdīve mēdz pastiprināt nejaukas īpašības. Tā kā Tev ir visas cerības būt sievai, ar kuru lepojas un no kurām pie citām neskraida 🙂