Latvijas modes leģendas

Jau sen pagājuši laiki, kad modeļu nams Rīgas modes noteica ģērbšanās stilu arī ārpus Latvijas robežām. espati.lv aicina tevi mazā vēsturiskā ekskursijā, lai noskaidrotu, kā ir veidojusies un attīstījusies mode Latvijā, un kuri ir spožākie uzvārdi, ar to saistīti.

Populārais Latvijas modes žurnāls Rīgas Modes no 1948.g. līdz 1992. gadam iznāca 220 000 lielā tirāžā.

1949.gadā tika dibināts "Rīgas Modeļu Nams", kurā strādāja labākie Latvijas modes mākslinieki. 1953.gadā tika dibināts lielākais individuālās šūšanas augstākās kategorijas modes ateljē „Baltijas modes”, kas bija vienīgais ateljē, kur bez tradicionālā apģērba šuva arī frakas un smokingus. Tekstiluzņēmums  „Rīgas audums” tika dibināts 1925.gadā, bet kā zīmols reģistrējies 1931. gadā.  Statistika rāda, ka 1955. gadā "Rīgas audums" ražoja 28 veidu audumus 2000 toņos – marokenu, žakardu, krepmarokenu, krepžoržetu, krepsatīnu, faidešīnu un citus. Uzņēmumā kā mākslinieki strādāja Ērika Iltnere, Jevgenija Knāviņa, Ilona Ceipe, Aina Muze, Ilma Austriņa, Ieva Zaļkalne. Neilgu laiku ar uzņēmuma māksliniekiem strādāja gleznotājs Rūdolfs Pinnis, kurš 30. gados Parīzē ir gatavojis metus arī franču zīda rūpniecībai. Šodien saglabājušies "Rīgas auduma" audumu paraugi stāsta par modi katrā desmitgadē, par laikmeta radošo pacēlumu un aktuālo mākslas virzienu.

Modes māksliniece Asnāte Smeltere, uzkrājot Rīgas modeļu namā 25 gadus ilgu pieredzi, 1990. gadā dibināja „Salonu A” vēl Rīgas modeļu nama sastāvā un sadarbībā ar LR Mākslinieku savienību. Jau 1991. Gadā „Salons A” uzsāka savu neatkarīgu darbību. 1992. gadā Asnāte Smeltere izveido modes dizaina darbnīcu, laika gaitā to paplašinot, piesaistot Latvijas rotu māksliniekus un izveidojot mazsēriju apģērbu ražošanu. 2005. gadā „Salonā A” strādā 21 cilvēks, kā arī norit sadarbība vēl ar 23 cilvēkiem.

Šobrīd modes dizaineri veido jaunu modes telpu un jaunus darba principus. Viņi stādā savās darbnīcās pārsvarā ar individuāliem klientiem, sadarbojas ar nedaudzajiem nelielajiem modes saloniem un cenšas izrauties starptautiskajā arēnā.

Pēdējos gados modes mākslinieki ir kļuvuši daudz aktīvāki, piedaloties arvien vairāk starptautiskajās izstādēs, festivālos un modes nedēļās, līdz ar to, iegūstot jaunus klientus arī no ārvalstīm, gūstot iespēju pārdot savus tērpus labos ārvalstu veikalos. Tomēr, ja runa iet par modes mākslinieku individuāliem saloniem Latvijā, pieredze ir samērā rūgta. Gan viens no pirmajiem un stabilākajiem saloniem „Ateliers”, gan gadu ilgu mūžu izdzīvojušais "Dāvida Modes nams" un Bruno Birmaņa „BB studio” bija lemti latviešu auditorijas nepietiekošai mīlestībai pret Latvijas modes dizainu.

Viena no veiksmīgākām Latvijas jaunās modes dzīves radītājām viennozīmīgi ir Natālija Jansone. Viņas pirmā kolekcija „Cukurs” tika prezentēta  jau 1996.gadā. Šobrīd Natālijas Jansones prêt-a-porter tērpus ir iespējams iegādāties veikalos  Rīgā, Maskavā un Tokijā.  Vairāki dizaineri, tostarp arī Natālija Jansone,  savu darbību modes dizainā apvieno ar kostīmu mākslu, radot tērpus izrādēm. Piemēram, Natālija Jansone ir modelējusi tērpus Latvijas Nacionālai Operai, – D. Verdi "Un Ballo in Maschera",  Žanete Auziņa ir tērpu autore gan izrādēm, gan arī filmām, līdzīgi kā Elita Patmalniece, kura veidojusi tērpus arī TV raidījumiem.  

Žanete Auziņa  bija pirmā, kas radīja Latvijā starptautisko izstādi „Stils un Mode”, viņa ir arī modes fesivāla „Mode. Māksla. Mūzika”  autore. Savukārt Elita Patmalniece sākotnēji darbojusies r/a „Rīgas modes”, kopš 1992. sākusi  veidot tērpus skatuves māksliniekiem, deju lieluzvedumam Vispārējos dziesmu un deju svētkos, Nacionālās operas baleta un operetes izrādēm „Korsārs” un „Sikspārnis”.

Viens no Latvijas veiksmīgākiem zīmoliem ir Anna Led tieši modes biznesa attīstības ziņā, kas savu darbību aizsāka 2002. gadā. Zīmola radītāja un modes dizainere Anna Ledskalniņa veido 2 līdz 3 pret-a-porter kolekcijas gadā, pārstāvot tās gan izstādēs, gan modes nedēļās, un šobrīd viņas zīmola Anna Led apģērbi ir nopērkami  gan Ltvijā, gan arī Krievijā, Japānā un ASV.  

Kaut arī gados jauni, bet ar lielu pieredzi un lieliem panākumiem Latvijas modes leģendu pulkam pieskaitāmi arī Mare Mastiņa un Rolands Pēterkops, pazīstami kā Mareunrol’s. Viņu kopizveidotā apvienība pastāv jau kopš 2001. gada, bet  pirmo kopīgo kolekciju Mare un Rolis radīja 2002. gadā. Viņu rokraksts ir spilgts un atpazīstams gan kolekcijās, gan  arī teātra izrādes tērpos. Pirms vairākiem gadiem, aizsākoties projektam  OMENT, tajā savu dalību ņēma arī Mare un Rolis. Tas ir viens no konceptuāli saistošākiem un kvalitatīvākiem pasākumiem modes jomā pēdējo gadu laikā.  Šis gads Mareunrol’s apvienībai ir īpaši veiksmīgs, saņemot divas godalgas prestižajā Starptautiskajā modes un fotogrāfijas festivālā, kas jau 24.gadu notiek Francijas pilsētā Jērā. Šobrīd tā ir lielākā starptautiskā atzinība, ko līdz šim ir saņēmis kāds no Latvijas modes dizaineriem.

10 komentārs
  1. Ak Tu debestinj, zurnals Rīgas Modes iznacis 220 000 liela tiraza, arprc, tad jau sodienas Santas un Unas ar saviem 30 un mazak tukstosiem var iet atpusties ;).

  2. Varbūt varētu arī kadu apskatu par leģendārajam latviešu pirmajām topmodelēm ? Bija tak tāds desmitnieks , uz kurām visi skatījās kā uz Dīvām . Un bija jau arī …

  3. jau gadiem esmu Salona A klienteun varu ar paarlieciibu teikt,ka darbu,ko veikusi Asnate Smeltere Latvijaa nav noveerteejushi… Par ko tik nerunaa modes nedeelaas…par visaadiem blefotaajiem un aakstiem… Bet Salon A straadaa klusi un briiniskiigi,augstaa kvalitaatee rada patiesi labu un modiigu apgerbu. bravo salonam

  4. Kur paliek Ingrīda Drāzniece, Beatrise Dunska, Sintija Šustiņa, Sonita Pāvuliņa u.c. bijušā Rīgas modeļu nama, Baltijas modes ateljē, Rīgas modes ateljē, trikotāžas fabrikas “Māra”u.c.uzņēmumu profesionāļi? Viņi strādā bez liekas ažiotāžas ap savu personību, un strādā sakmīgi. Viņi apzinās savu vērtību.

  5. Vēlos papildināt, ka vēl joprojām turpina darboties Beatrises Dunskas un Ingrīdas Drāznieces modes saloni, joprojām apkalpojot savus uzticīgos, pastāvīgos klientus un veicot korporatīvos mazsēriju pasūtījumus Latvijā un aiz tās robežām. Beatrise Dunska vēl padomju laikos nodibināja pirmo modes salonu Rīgā. Ingrīda Drāzniece savu salonu atvēra 90.-to gadu sākumā, līdztekus aktīvi piedaloties visos modes pasākumos Rīgā. Bez viņu darbības atzīmēšanas un analīzes modes aina Latvijā nav pilnīga, jo tieši viņas ir augsti izglītotas un profesionālas modes dizaineres. Vēl jāmin salons “Klasika”, kas arī turpina savu darbību kopš padomju laikiem. Ir nobriedusi situācija kādam modes vēsturniekam izpētīt un apkopot visus Latvijā darbojošos dizainerus, viņu specializāciju, darbības virzienus un sasniegumus. Šeit minētie ir pirmie, kas ienāca prātā.

  6. Un kur tad palika Ingrīda Pumpure, Ingrīda Drāzniese, Gunta Vīcupe un citi modes mākslinieki, kas strādāja Rīgas Modeļu namā? Modeļu nams nebija Asnātes Smelteres dibināts. Viņa bija tikai modele. Vēlētos tomēr daudz precīzāku info, ja atļaujaties to publicēt!
    Cieņā, Iveta Daugule

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.