Latvijā sievietes tomēr pelna mazāk

Lai gan sieviete cenšas ieņemt un arī ieņem augstus amatus, sāk savu biznesu un apsteidz kolēģus vīriešus, viņai tik un tā neizdodas pelnīt līdzvērtīgi vīrietim.

Sievietēm par vienādu darbu bieži vien maksā mazāk nekā vīriešiem, jo sabiedrībā joprojām valda dzimumu stereotipi. Vairāki pētījumi Latvijas uzņēmumos liecina, ka sievietes, strādājot to pašu darbu ko vīrieši, mēdz saņemt zemāku atalgojumu. Vīrieši prasa lielāku atalgojumu par padarīto un to arī saņem.
 
Profesiju sadalījums
Sievietes Latvijā joprojām saņem vidēji par 17% zemāku atalgojumu nekā vīrieši. Tas galvenokārt saistīts ar darba tirgus dalījumu sieviešu un vīriešu profesijās. Lielākā atšķirība ir finanšu starpniecībā – tas būtu banku sektors, kur šī atšķirība ir līdz pat 50%. Pētījumi farmācijas, banku un IT sektorā liecina, ka Latvijas sievietēm vidējā un augstākā līmeņa amatos maksā aptuveni par 12% mazāk nekā vīriešiem. Visspilgtāk atšķirības darba samaksā vērojamas rūpniecības, transporta, izglītības un veselības nozarē.

Vīriešiem alga ir lielāka
Latvijā sievietes ir izglītotākas nekā vīrieši, tomēr pelna mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sieviešu vidējā mēneša darba alga pirms nodokļu samaksas 2008. gada pirmajā ceturksnī bija 419 latu un veidoja tikai 85,5% no vīriešu mēneša vidējās bruto darba samaksas. Vīriešu mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 490 latus.  Augstāks izglītības līmenis par pamatskolas izglītību bija 70,7% vīriešu un 76,7% sieviešu. Turklāt sieviešu skaits, kurām bija augstākā izglītība, bija 1,6 reizes lielāks nekā vīriešu. 2008. gada pirmajā ceturksnī lielākā mēneša bruto darba samaksas starpība bija finanšu starpniecības nozarē – sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 873 lati, bet vīriešu – 1557 lati.
Latvijā tas nevis tāpēc, ka sievietes neizvēlas strādāt labi apmaksātus darbus, bet gan tāpēc, ka jomas, kurās biežāk strādā sievietes, ir slikti apmaksātas. Tas saistīts ar sabiedrībā pastāvošiem uzskatiem par sievietēm un vīriešiem jeb dzimumu stereotipiem. Pastāv arī uzskats, ka tikai vīrietis var būt labs vadītājs.

Samaksās atšķirība samazinās
ES valstīs 2006. gadā sieviešu darba samaksa veidoja 85% no vīriešu darba samaksas, Latvijā attiecīgajā periodā – 82,4%. Taču tajā pašā laikā Latvijā novērojama tendence, ka darba samaksas atšķirība ilgākā laika periodā samazinās. 1995. gadā sievietes saņēma 78% no vīriešu atalgojuma, bet 2008. gadā – jau 86% no vīriešu atalgojuma. Turklāt ir arī nozares, kurās sievietes saņem vairāk nekā vīrieši, piemēram, zvejniecības nozarē sievietes saņem par 9% vairāk nekā vīrieši, bet valsts pārvaldē un obligātās sociālās apdrošināšanas jomā – par 1% vairāk. Šo situāciju ietekmē darba tirgus horizontālā segregācija jeb darba tirgus dalījums tā sauktajās sieviešu un vīriešu profesijās, pastāvot tendencei, ka sieviešu profesijās ir zemāks atalgojums. Šī parādība negatīvi ietekmē ekonomiku, jo samazina darbaspēka elastīgumu jeb gatavību pielāgoties ekonomikas izmaiņām, tai skaitā iespējai, ka darbs jāmeklē savam dzimumam it kā netipiskā nozarē. Pastāv arī darba tirgus vertikālā segregācija jeb parādība, ka augstākos amatus pārsvarā ieņem vīrieši, bet zemākos – sievietes. Šai parādībai ir arī objektīvi iemesli, tomēr vismaz dažās nozarēs Latvijā nav izskaidrojuma, kāpēc šī atšķirība ir tik liela.

Situācija uzlabojas
Latvijā, līdzīgi kā vairākumā ES valstu, nabadzības risks sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem, īpaši pēc 65 gadu vecuma, jo sievietēm vidējie ienākumi ir zemāki nekā vīriešiem. Tāpat sievietes biežāk nekā vīrieši strādā nepilnu darba laiku. No visiem nodarbinātajiem vīriešiem nepilnu darba laiku strādā 4,8%, salīdzinot ar 8% sieviešu vidū.
Dzimumu līdztiesības jomā Latvija ES valstu vidū būtu ierindojama aptuveni pa vidu, jo Latvijā ir jomas, kurās ir būtiski sasniegumi, piemēram, sieviešu nodarbinātības līmenis, sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadītāju vidū, sieviešu īpatsvars zinātnē un citur. Tāpat Latvijā likumdošanas līmenī neatkarīgi no dzimuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas uz darbu, uz pabalstiem un atvaļinājumiem. Tai pašā laikā ir jomas, kurās ir būtiskas problēmas, piemēram, sieviešu īpatsvars politikā, darba tirgus segregācija, vidējā atalgojuma atšķirības, vardarbība ģimenē, vīriešu mirstība no ārējiem un novēršamiem nāves cēloņiem un vīriešu faktiskā iesaistīšanās ģimenes dzīvē.

ES pieredze
Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs joprojām saglabājas tendence sievietēm maksāt zemāku darba algu. ES valstīs darba alga par stundu sievietēm vidēji ir par 15% zemāka nekā vīriešiem. Vācijā šī starpība ir 22%, Lielbritānijā – 20%, savukārt Francijā – 12%. Viszemākā algas starpība ir Maltā, tomēr šie dati nav ņemami vērā, jo šajā valstī sievietes algotu darbu praktiski neveic. Vecuma grupā līdz 30 gadiem algu starpība ir 7%, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem alga ir vidēji par 21% zemāka nekā vīriešiem. Ja sieviete pārtrauc darbu uz vienu diviem gadiem, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas turpmākās profesionālās darbības atalgojums tiek negatīvi ietekmēts. Pēc divu trīs gadu pārtraukuma atgriežoties darbā, sievietēm būtu jāsaņem tikpat, cik viņu kolēģiem, kuri nav pārtraukuši savu profesionālo darbību. Pētījumā atspoguļojas arī negatīvais lomu sadalījums. Vīrieši mājsaimniecības jautājumiem nedēļā velta vidēji septiņas stundas, savukārt sievietēm šis rādītājs ir ievērojami augstāks – 24 stundas nedēļā. Sievietes, kuras strādā nepilnu darba dienu, mājas rūpēm velta vairāk laika –  35 stundas nedēļā. Tieši šā iemesla dēļ daudzām sievietēm nepietiek laika, ko veltīt profesionālajai attīstībai, un viņas parasti meklē tādas darba vietas, kurās ir zemākas prasības pret darbinieku un attiecīgi arī zemāks atalgojums.