Latviešu sieviešu ģērbšanās paradumu iezīmes

Šoreiz stāsts būs par latviešu sieviešu ģērbšanās paradumiem, skatoties uz to no visdaž?d?kajiem skatpunktiem. Katrai šīs planētas lielpilsētai ir savi untumi, tādi ir arī mūsu dārgajai Rīgai. Tos var saukt par ieradumiem, tradīcijām, iedzimtību vai vienkārši mūsu ģeogrāfiskajām vai klimata īpatnībām. Taču ir dažas iezīmes, ko īpaši vērts izcelt.

Augstpap?žu kults

Ja salīdzinām kādu no lielajām Eiropas pilsētām, piemēram, modes pilsētu Parīzi, Londonu vai Milānu, būsim pārsteigti par samērā mazo augstpap?žu nēsātāju skaitu ielās. Mazs, bet samērā nemainīgs, jo bieži vien sievietei to prasa amats. Ar Rīgu ir citādi, jo arī trolejbusos, autobusos, tramvajos, vilcienos, lielveikalos, it visur sievietes, spītēdamas ērtumam, izvēlas augstpap?žu apavus. Jāprasa, kādēļ t?? Varbūt vaina ir vēl joprojām esošajā apziņā, ka smukas lietas, īpaši jau labas kvalitātes augstpap?žu kurpes, kādreiz bija deficīts, par ko deviņdesmito gadu sākumā jebkura sieviete bija gatava atdot visu savu algu. ārzemju modes preces kļuva pieejamas, tādējādi tika pirktas un valkātas vienmēr un visur. Š?iet, ka šobrīd nekas nav mainījies, varbūt vienīgi tas, ka ir vēl grūtāk izvēlēties, jo piedāvājums kļuvis plašāks. Protams, šā cilvēku daļa tik drīz neizzudīs, drīzāk pretēji, nostiprinās pozīcijas, izveidojot kaut ko līdzīgu stila virzienam.
Ir vēl kāds iemesls – sieviešu skaitliskais pārsvars pār vīriešu dzimumu. Apziņā valda konkurences dzinulis, kas liek pakāpties augstāk un izcelties, demonstrēt savu sievišķību. Tomēr, lai kā mūs katra sevi postu un koptu, pirmām kārtām tas tiek darīts, lai gūtu labu pašsajūtu un pārliecību.

„K?ds laimīgs atradums! Cik daudz valdzinājuma nepazina tie vīrieši, kuri dzīvoja tajā laikā, kad sievietes vēl nenēsāja augstpap?žu kurpes.”
                                                                                               J. Laganovskis

Darbdienas glamūrs

Tā varētu dēvēt šo Rīgai raksturīgo stila virzienu. Šaj? komplektā ietilpst jau minētās augstpap?žu kurpes vai zābaki, spīdīga materiāla plecu soma, pieguloši džinsi ar pazeminātu jostas daļu, kā arī ne pārlieku apjomīga, nosedzoša apģērba augšdaļa. Esmu pārliecināta, šādi ietērptas sievietes esat manījuši ik dienas un it visur. Iespējams, tas ir kaut kas līdzīgs uniformai jaunkundzēm no 16 līdz 25 gadiem. Droši vien noslēpums meklējams kārdinājumā izskatīties gados vecākai, līdzīgai un tikpat pareizi kā pārējās desmit draudzenes. Atkal jājautā, kādēļ t?? Varbūt nav pagājis pietiekami ilgs laiks, un mūs joprojām baidāmies būt personības ar spilgtu individualit?ti? Šai kustībai ir vēl kāds pamats: luksusa preču parāde ar slaidu meiteņu lēnu defilē iepirkumu centros. Jāsaka, tas ir pārlieku tiešs glancēto modes žurn?lu atreferējums. To var nosaukt arī par centieniem izskatīties maksimāli dārgi par minimāliem līdzekļiem. Diemž?l rezultāts visbiež?k ir pretējs.

„Nav pasaulē nekā tik smieklīga, ko mode nespēj padarīt pieņemamu.”
                                                                                                     Onorē de Balzaks

 
Miermīlīgā bohēma

Šis populārais rīdzinieku ģērbšanās stila virziens ir unikāls ar savu patiesīgumu. Reizēm vienkāršs un pieticīgs, reizēm patiesi neizprotams. Kaut ko līdzīgu var manīt arī Berlīnes ielās. Cilvēki it kā ģērbti uniformās, ērti, pieticīgi, nereti apgērbu papildinot ar kaut ko gluži svešu, piemēram, dzeltenas krāsas auduma maisiņu vai spilgtu svītrainu šalli, ko rīta agruma skrējienā gadījies pirmo paķert līdzi. Tā laikam notiek ar cilvēkiem lielpilsētās, ilgstoši uzturoties stresa situācijās, m?ž?gi steidzoties no rītiem un vakaros. Cilvēks arvien mazāk sāk pievērt uzmanību tam, ko par viņu domā kāds cits attiecībā uz ģērbšanās paradumiem, nerunājot par modes tendencēm. Tomēr tieši šādi veidojas jaunās modes vēsmas – cilvēku radītajās un pārbaudītajās vērtībās. Jo patiesībā jau nekas cits neatliek, kā ģērbties ērtāk un omulīgāk, lai diena aizritētu patīkamāk. Tādēļ ļoti iemīļots ģērbšanās veids, izvēloties pārbaudītas un jau zināmas vērtības. teju vai katrā garderobē ir apģērbi un aksesuāri, kas atkārtoti tiek pirkti tādi paši kā iepriekšējie. Viennozīmīgi – tie ir džinsi un apavi, arī soma. ļoti raksturīgs fakts – nemainīgs izskats, tieši izejot ielās. Ja sievietei ir iepaticies pusgarais mētelis, viņa no šāda mēteļa modeļa, visticamāk, nešķirsies gadus piecus. Arī krāsu izvēle būs nemainīga.
Daudzi būs dzirdējuši par latviešu tik iemīļoto pelēko krāsu un pieklusinātajiem toņiem, skaidrojot to ar ģeogrāfisko novietojumu, pelēko ikdienu, gadā salīdzinoši reti sastopamo saulaino dienu dēļ. Iespējams, neliela daļa patiesības tajā ir, tomēr svarīgāka loma mīlestībai pret pelēko krāsu slēpjas vēsturē un kultūrā. Kaut vai pavērojot latviešu glezniecības meistardarbus, bērnībā redzētās filmas un multfilmas. Spilgtu un sulīgu krāsu paleti tur nesastapt. Š? mīlestība pret pieklusinātajām krāsām – tā ir mūsu tradīcija, jo mantota no paaudzes paaudzē.

„Ap??rbs ir pats vienkāršākais personības atklāsmes veids.”
                                                                                                              Sofija Lorāna

Revolucionāres

Latvijas sieviešu stiprā puse ir patstāvība un spēja ļoti daudz paveikt, ieskaitot sevis sakopšanu un reizēm arī lutināšanu. Š?ds dzīvesveids izpaužas arī ģērbšanās paradumos. Elegances un labu manieru pārstāves, kuras savā garderobē tiecas ieviest vienīgi savu izdomāto kārtību, kaut arī visbiež?k tā veidota pēc klasiskā stila paraugiem. To nosaka tieksme pēc individualitātes, atrodot sev kādu veiksmīgu garderobes akcentu – odziņu. Visbiež?k šis akcents ir kāds aksesuārs – apavi, soma, brilles, kā arī rotaslietas. Žēl, bet ļoti retos gadījumos tā ir eleganta cepure vai interesanta šalle, cimdi. Vēl jo vairāk ž?l, jo mūsu laikapstākļi tam ir īpaši piemēroti un iespēja izpausties nebūtu īslaicīga.
Jāsecina, ka īpaši raksturīga cepuru atraidīšana dāmām līdz 35 gadu vecumam. Arī svinīga rakstura pasākumos reti var manīt kādu sievieti, savu tērpu papildinot ar galvas rotu. Varbūt vaina ir piedāvājumā, kurš šajā ziņā nav dāsns.

Labs izskats, protams, sniedz papildu pārliecību un labu garastāvokli, kas savukārt palīdz ikdienas rutīnā. Ideālās dzīves formulas meklētājas vienmēr pievērsās lielu lomu tam, ko vilks mugurā, ejot uz svarīgu tikšanos, tiekoties ar draugiem piektdienas vakara pasākumā, ejot uz teātri, vai braucot pastaigā pie jūras.

„Ja jūs satrieca kāds sievietes skaistums, bet jūs nespējat atcerēties, kas viņai bija uzvilkts, tas nozīmē, ka viņa bija ģērbusies ideāli.”
                                                                                                          Emanuels Ungaro
7 komentāru
  1. Njā! Tiesa gan mani nepameta sajūta, ka raksta nosaukumam vajadzēja drīzāk skanēt kā “Rīdzinieces izvēlas”, jo tik maz te bija no lauku un mazpilsētas reālisma.
    P.S. Es arī ietilpstu augstpapēžu nēsātāju klubiņā. Jo man liekas, ka tad ne tikai manas kājas, bet arī pati izskatos slaidāka. … dabiskās izlases vārdā….

  2. No savas puses varu piebilst tikai to, ka liela loma (vismaz man personīgi) ir mūsu klimatiskajiem laika apstākļiem, kuri liedz izpausties tā, kā gribētos… skumji 🙁 Katru dienu nākas meklēt kompromisu starp vēlamo garderobi un iespējamo… Cepures ir superīgs aksesuārs, taisnība! bet, man tās sagādā problēmas, jo mani plāni matiņi, kurus mazgāju un cītīgi veidoju katru rītu, nokļūstot zem jebkādas galvassegas zaudē savu daiļumu… Jā, un augstpapēži arī ir dažādi! Tie var būt pavisam banāli, pārspīlēti, vai arī stilīgi, glamūrīgi, interesanti. Papēža forma (esmu par to pārliecināta) cik lai tas stulbi neizklausītos veido kopējo sievietes tēlu! Salīdziniet: spics metāla 10 cm papēdis, vai vidēji augsts stabils, bet elegants, piemērām, koka papēdis. Pietiek klāt uz rokas vienkāršu koka rokassprādzi un Tu esi elegances paraugs! :))

  3. Par cepurēm runājot – dievinu šo aksesuāru, bet, jāsaka godīgi, piedāvājums tiešām ir ļoti trūcīgs, varētu pat teikt, tāda nav. Tikko pabijām Vācijā – ir no kā izvēlēties.
    Pie tam, cilvēkos cepures nēsāšana svinīgo pasākumos izraisa izbrīnu. Atceros, ka kāzās ierados ar cepuri, brīnījās un vēlāk pat prasīja piemērīt un nofotografēties ar to… 😀 😀

    Augstapēdenes nav man, esmu sieviete rikšotāja, kurai svarīgāk ikdienā ir ērtums un spēja ātri pārvietoties 😉 uz svētkiem – no problem, patīk un velku!

  4. Man tomēr šķiet, ka šeit ir ļoti klišejisks apraksts par to, kā sievietes ģērbjas. Nav arī pamatojumu (kaut vai par tiem pašiem toņiem), un konkrētu atsauču. Trūkst arī bilžu ar piemēriem.

  5. Lūk var redzēt kā ģērbjās latviešu jaunieši – http://stylewish.lv/ , ar konkrētām fotogrāfijām un personām. Ir nedaudz pelēki, bet tomēr ir krāsas un gaume – vairāku fotogrāfijās.

  6. Un kur paliek bohēma? Man stils. Daudz romantisma, balerīnas, tunikas, krāsainas šallītes, un soma – taša. Mierīgi var doties uz kādu neformālu party, iepirkties, uz lekcijām.
    Ā, un ja kas – auduma kedas it īpaši košā krāsā ir superīgs aksesuārs. šai rakstā varētu vēl ļoti daudz papildināt.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.