Putriņu un biezenīšu laiks jau aiz muguras, tomēr bērniņš vēl ir tik mazs. Tas, ko viņš ēd, ir ļoti svarīgi jaunā cilvēka attīstībai un veselībai nākotnē. Tāpēc brīdī, kad pusdienu galdam pievienojas jaunākais ģimenes loceklis, svarīgi pārdomāt, lai kopējās maltītes būtu veselīgas.
Daudz runāts par to, kā bēbīti sākt piebarot, kādus biezenīšus vārīt un kādas putriņas dot. Bet, kad pienāk mistiskais gads un mazulis sēžas pie kopējā pusdienu galda, sākas zili zaļi brīnumi. Lai gan gadu, divus vai pat trīs vecs bērns ir gana liels, lai ēstu pieaugušo pārtiku, mazā ēdienkartē joprojām nevajadzētu parādīties cīsiņiem, gataviem salātiņiem, pelmeņiem vai citiem viegli pagatavojamiem, bet neveselīgiem (ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem) ēdieniem.
Ideāli, ja iespējams ievērot principu – pēc iespējas dabiskāks un mazāk samocīts ēdiens. Vispiemērotākās maltītes šim laikam ir vienkārši ēdieni – kā no vecmāmiņas virtuves klasikas. Tikai atceries, ka bērna ēdienam jāpievieno mazāk sāls un pikantu garšvielu.
Kas ir veselīgs?
Lai gan bērnam nepieciešamas papildu kalorijas, kopumā maza bērna uztura piramīda ir visai līdzīga pieaugušo.
Jārēķinās, ka mazais šai laikā strauji aug, tāpēc nereti viņam nepietiek ar četrām pamatmaltītēm dienā. Starplaikos nepieciešamas vēl dažas vieglas un veselīgas uzkodas – pilngraudu siermaizītes, pašcepti auzu cepumiņi vai svaigi augļi un dārzeņi. Tomēr ēdelīgais vecums drīz pāries, aptuveni divu gadu vecumā bērniņa straujā augšana mazina savu tempu, līdz ar to apetīte kļūst krietni mērenāka, nereti rūpīgiem vecākiem sagādājot galvassāpes. Tomēr uztraukumam nav pamata. Ja vien bērniņš vismaz kaut ko apēd, ir dzīvespriecīgs un nezaudē svaru – viss kārtībā. Tomēr atceries, ka arī ar to mazumiņu, ko mazais apēd, viņam būtu jācenšas iedot pēc iespējas vairāk vērtīgu uzturvielu un vitamīnu.
Atšķirīgais ēdienkartē – vairāk taukvielu, mazāk šķiedrvielu
Vairākums pieaugušo cītīgi samazina taukvielu daudzumu savā uzturā un vēlas to ierobežot arī mazuļa ēdienkartē – tā darīt nav pareizi. Taukvielas ir ļoti nozīmīgs, koncentrēts enerģijas avots un piedalās smadzeņu un nervu sistēmas attīstībā. Tāpēc speciālisti iesaka bērniem līdz divu gadu vecumam neierobežot to lietošanu (nebaidies no treknā piena, krējuma un sviesta, ko pievieno zupai, biezenim vai putrai). Un arī divus līdz piecus gadus vecam bērnam joprojām taukvielas nepieciešamas daudz vairāk nekā pieaugušajiem. Liesāki produkti piemēroti vien bērniem, sākot no aptuveni piecu gadu vecuma.
Ja baidies, ka bērniņš kļūs pārāk apaļīgs, izvērtē, vai viņa ēdienkartē nav pārāk daudz nevērtīgu ogļhidrātu – baltmaizes, smalkmaizīšu, konfekšu un saldinātu limonāžu. Lai gan vecākiem bieži vien gribas bērnu palutināt ar šiem gardumiem, to ēšana bērna veselībai un labsajūtai neko labu nedod. Ja pieradināsi mazo našķēties ar paštaisītiem cepumiem, augļu šķēlītēm un piena kokteili, bērns veikala kārumu trakumu nemaz neizjutīs.
Savukārt šķiedrvielas, kas tik ļoti tiek slavētas pieaugušo ēdienkartē, bērna uzturā nedrīkst būt pārāk daudz. Ēdieni, kas bagātīgi ar šķiedrvielām, parasti ir kalorijām nabadzīgi, turklāt tiem piemīt īpašība vēderā uzbriest. Tādējādi mazajam vēderiņš ir pilns, bet enerģijas resursu straujajai attīstībai nepietiek.
Nereti vecāki sūdzas, ka bērniņš neko neēd, tomēr ēšanas starplaikos piedāvā mazajam augļu sulas un pat limonādes. Atceries, ka jebkurš dzēriens, izņemot ūdeni vai nesaldinātu tēju, uzskatāms par ēdienkartes sastāvdaļu. Tāpēc sulas dzeršanu atliec uz maltītes beigām, bet limonādes labāk vispār mājās neturēt.
Joprojām aktuāli – piens
Lai gan aptuveni gada vecumā vairākums bērnu vairs netiek baroti ar krūti, piens joprojām ir vitāli nepieciešama mazā ēdāja uztura sastāvdaļa. Jā bērniņam nav alerģijas vai piena olbaltumvielu nepanesības, viņa ēdienkartē droši var iekļaut govs pienu un tā izstrādājumus.
Sākumā bērnam vēlams piedāvāt nevis tīru pienu, bet gan skābpiena produktus – piemēram, kefīru, paniņas vai jogurtu. To garšīgāku var padarīt, kefīru sablendējot ar svaigiem augļiem vai gatavojot auksto zupu.
Daudziem bērniem patīk ēdienu ņemt ar rokām. Tad nu labs veids, kā iemānīt jogurtu, pienu vai kefīru ar ogām, ir pagatavot no tiem želeju.
Nevajadzētu aizmirst arī par sieru, kas ir lielisks kalcija avots kauliem un zobiem. Sieru bērns var baudīt gan vienkārši sagrieztu, gan pārkaisītu ēdienam vai izkausētu mērcē vai zupā.
Savukārt saldajā pienu var piedāvāt kā piena ķīseli vai piedevu uzpūtenim, augļu ķīselim, svaigām zemenēm, mellenēm vai vēl kam citam. Bērni ļoti priecājas arī par piena – augļu kokteili. Lielākiem kārumniekiem var piedāvāt arī piena saldējuma kokteiļus.
Jo vairāk, jo labāk – dārzeņi un augļi
Lai gan visi zinām, cik svarīgi uzturā ir dārzeņi un augļi, tikai retās ģimenes ēdienkartē to ir pietiekami.
Tāpēc, kad mazais pievienojas ģimenes maltītēm, jāpadomā, lai arī jūsu uzturā dārzeņu un augļu būtu vairāk.
Viens no dietologu padomiem, izvēloties dārzeņus un augļus bērnam, skan – jo dažādāki, jo labāk. Atšķirīgu krāsu dārzeņi satur dažādas uzturvielas, tādējādi padarot ēdienkarti pilnvērtīgāku un bagātāku ar plašāka spektra minerālvielām un vitamīniem.
Šo dārzeņu un augļu īpašību var izmantot arī mazā ēdāja ieinteresēšanai maltītē – no krāsainiem dārzeņiem var pagatavot luksoforu, mazas bildītes ar auto vai smieklīgām sejiņām.
Ja bērns atsakās ēst dārzeņu sautējumus, pagatavo tos zupā, mērcē vai sacepumā. Gandrīz visi bērni ēd makaronus, tāpēc lielisks veids, kā pasniegt dārzeņus, ir mērces vai, piemēram, dārzeņu lazanja.
Izvēlīgu ēdāju var ieinteresēt arī risoto, ķīniešu sautējums ar sojas mērci vai plovs.
Iespējams, ka iemānīt dārzeņus bērnam vari, pagatavojot viņam uzkodas no burkāniem, kāpostu lapām, paprikas šķēlītēm, puķkāposta rozītēm utt. Neuzkrītoši noliec šķīvi ar sagatavotajām uzkodām netālu no bērna, kad viņš krāso grāmatiņu vai skatās multenīti, un tu pamanīsi, ka nemanot tiks nograuzta liela daļa no piedāvātā.
Ēšanas likumi un kopības izjūta
Tā kā bērns, ēdot pie kopīga galda, mācās no vecāku un brāļu vai māsu piemēra, svarīga ir arī maltītes norise. Šī ir lieliska iespēja, kad visai ģimenei sasēsties pie galda un pavadīt laiku kopīgi. Bērns ļoti ietekmējas no lielo piemēra – ja kāds atklāti izrāda, ka ēdiens negaršo vai salāti nepatīk, visdrīzāk, mazais pievienosies šim viedoklim.
Labs triks, ko daudzas māmiņas izmanto, lai piedabūtu bērnu ēst salātus, ir iesaistīt mazo to gatavošanā.
Mazās rociņas ir lieliski piemērotas, lai plucinātu salātu lapas vai samaisītu mērci. Palīdzēt var, arī gatavojot sacepumu vai vārot zupu, kad bērniņš var ēdienam piebērt mammas sagatavotās sastāvdaļas. Bet paša gatavots vienmēr garšo daudz labāk.
Turklāt laiks, kad mazais pievienojas lielo galdam, ir lieliska iespēja uzlabot visas ģimenes ēšanas paradumus. Lai izdodas.
paldies par rakstu