LABS darbs BEZ augstākās izglītības – 3 pieredzes stāsti

Atceries, kā skolotāji un vecāki vienmēr uzsvēra, ka jāmācās, jo bez labas izglītības varēs tik vien kā grāvjus rakt, tomēr reālajā dzīvē izrādās mazliet citādi. Piemēram, klasesbiedrs Jānis, kas tālāk par 9. klases izlaidumu tā arī netika, tagad braukā ar glaunu auto un vada 30 cilvēku kolektīvu. Kā tas nākas?

LABAM DARBAM VAJAGOT LABU IZGLĪTĪBU
Kas ir labs darbs? Katram no mums tas noteikti nozīmēs kaut ko mazliet citu, tomēr jāpiekrīt, ka visi savu darba vietu izvērtējam pēc vairākiem līdzīgiem kritērijiem:

  • alga – vienam laba alga būs tūkstotis eiro mēnesī, citam ar to būs par maz, tāpēc alga ir ļoti individuāls kritērijs. Laba alga ir tāda, kas spēj nodrošināt indivīda individuālās vēlmes un vajadzības tā, lai vismaz pārdesmit eiro atliktu arī krājkontam;
  • amats – būsim godīgi un atzīsim, ka pat cilvēks ar vismazākajām ambīcijām negribēs visu mūžu strādāt zemākajā pozīcijā. Protams, ir iespējami paaugstinājumi arī bez augstākās izglītības, tomēr valstī ir noteikti amati, kuros strādāt iespējams tikai ar iegūtu bakalaura vai pat maģistra grādu;
  • darba vide – tā kā darbā pavadām lielu dzīves daļu, vide ir ļoti svarīgs faktors. Vidi veido uzņēmuma vadības attieksme pret darbiniekiem un kolēģu savstarpējā saskarsme. Šeit lielāka nozīme būs emocionālajai inteliģencei, nevis iegūtajiem zinātņu grādiem, tomēr dzīves pieredze rāda, ka prasme komunicēt un izglītības pakāpe ir tieši proporcionāli saistītas;
  • prestižs – tu vari būt grāmatvede vietēja mēroga nevienam nezināmā uzņēmumā, kurā bez tevis strādā vēl tikai šefs, bet vari būt arī galvenā grāmatvede starptautiski pazīstamā koncernā. Šeit gan lielu lomu spēlēs iegūtā izglītība – tā spēj vairāk nekā labas pazīšanās.

BET DZĪVĒ – NEDAUDZ CITĀDĀK
Savs bizness. Dvīņu mammas Beātes pieredze ir īsts veiksmes stāsts: „Iesākto izglītību neizdevās pabeigt, jo iestājās grūtniecība. Tā kā man piedzima dvīņi, atmetu domu studēt līdztekus bērnu audzināšanai, tomēr līdzko mazie bija paaugušies arvien vairāk nodevos savai sirdslietai rokdarbiem. Apguvu jaunas tehnikas, sekoju līdzi dizainu jaunumiem, ieviesu arvien jaunus produktus, ko piedāvāt līdz privātā tirgošanās internetā kļuva par mazu biznesu. Šobrīd pat nedomāju par izglītības turpināšanu, jo tam vienkārši neatliktu laika. Arvien mazāk laika atliek arī pašai darboties praktiski, jo manā uzņēmumā strādā 2 prasmīgas rokdarbnieces, bet es pati strādāju kā vadītāja un grāmatvede, meklēju jaunas sadarbības iespējas, klientus un piesaistu dažādus finanšu avotus. Biznesa vadības zināšanas, protams, būtu manu ceļu krietni atvieglojušas, tomēr, ja ir uzņēmīgs raksturs, nekas nav par grūtu.”

Fizisks darbs. „Augstāko izglītību neesmu ieguvis, tomēr uzskatu, ka strādāju labā darbā. Protams, neesmu vadītājs, bet nopelnu pietiekoši, strādāju lielā starptautiskā uzņēmumā. Jā, neeju uz darbu uzvalkā, strādāju fizisku darbu, tomēr interesantu, iegūstu jaunas praktiskas zināšanas un uzņēmums ir pretimnākošs dažādās dzīves situācijās. Izglītība ne vienmēr ir noteicošais,” stāsta automašīnu pulētājs Andris.

Pieredze ne izglītība. „Pēc vidusskolas es vienlaikus uzsāku darbu kā pārdevēja un iestājos augstskolā, kas saistīta ar mākslas jomu. Ir pagājuši septiņi gadi un esmu kļuvusi par veikala vadītāju trešajā lielākajā savas firmas veikalā. Es to paveicu ar savu pieredzi un kvalitatīvi padarīto darbu. Protams, ar augstāko izglītību tas būtu nācis ātrāk, tomēr diez vai iesāktā izglītība sniegtu man tādu gandarījumu kā šis darbs. Uzskatu, ka šī dzīves skola ir bijusi mana augstskola, tomēr šobrīd domāju, ka ir pienācis arī īstais laiks studijām. Tiesa gan ne vairs mākslas jomā, bet drīzāk kādā sfērā, kas man palīdzētu karjerā virzīties arvien tālāk,” stāsta Amanda.

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.