LABDARĪBA – ko es varu darīt?

„Ko tad es? Lai palīdz tie, kam ir daudz naudas!” šo frāzi bieži varam dzirdēt. Atļaujiet teikt – tās ir pilnīgas muļķības! Palīdzēt citiem var visi tie, kam ir, ko dot. Un ko dot ir mums katram! Labdarība ir sabiedrības kopējā atbildība. Bet kas tad veido sabiedrību? Mēs visi – gan es, gan tu. Tu varbūt iebildīsi, ka viens nav cīnītājs, tomēr atliek vienam piecelties, lai citi sekotu. Lai spētu palīdzēt apkārtējiem, vispirms jāpasniedz roka pašam sev – jāatrod spēku, ticību un talantu, kuru nodot tālāk. Bieži labākais ziedojums ir silts smaids drūmā pēcpusdienā un jauks „Labrīt!” kāpnēs satiktam kaimiņam. Šoreiz stāstīsim par iespējām darīt labu, neveidojot robu ģimenes budžetā. 

BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS.
Šajā labdarības veidā tu nudien vari izpausties, jo patiesībā kā brīvprātīgā vari darīt gandrīz jebko – palīdzēt dzīvnieku kopšanā patversmē, organizēt dažādus pasākumus, palīdzēt krīzes centru bērniem izpildīt mājasdarbus, piedalīties dažādās akcijās un uzrunāt līdzcilvēkus, veikt administratīvo darbu, utt. Piemēram, ja pēc izglītības esi mārketinga speciāliste, vari organizēt dažādu labdarības projektu reklāmas akcijas, bet ja esi lietvede – sakārtot dokumentus atbilstoši likumdošanai, juriste – konsultēt par brīvu juridiskajos jautājumos. Vienīgais nosacījums – tu nevari tikt noformēta kā brīvprātīgā, ja kāds cits šajā pašā uzņēmumā šos pašu pienākumus veicot saņem algu. Brīvprātīgā darba iespējas piedāvā gandrīz visas biedrības, piemēram, „Latvijas Samariešu apvienība” un „Alisbetas sirds”. Par šī darba veida iespējām un vakancēm vari uzzināt ļoti vienkārši – internetā, piemēram, portālā prakse.lv vai brivpratigais.lv, kā arī ierakstot atslēgas vārdus kādā no meklēšanas vietnēm. Daudzas organizācijas, kas piedāvā šo sadarbības formu, ar savu brīvprātīgo slēdz līgumu un, ja nepieciešams, var uzrakstīt rekomendāciju, kad vēlies stāties algotā darbā. Brīvprātīgā darbs neliedz tev paralēli strādāt vai mācīties, un arī ļoti labi izskatās tavā CV – daudziem darba devējiem ir svarīga gan potenciālā darbinieka pieredze, gan sociālā ieinteresētība. Pievienotā vērtība – pieredze, iespēja dalīties savās zināšanās un prasmēs, gandarījuma sajūta, iespēja satikt cilvēkus ar līdzīgām interesēm, kā arī saturīgs brīvā laika pavadīšanas veids! Vairāk par brīvprātīgā darba iespējām lasi arī rakstā Brīvprātīgais darbs – iespēja palīdzēt citiem!

MANTU ZIEDOŠANA
. Kur tu parasti liec drēbes, kas pēc rudens revīzijas nav izturējušas kritiku, un skapī vairs nenonāks? Un traukus vai mēbeles, kuru vietā iegādātas jaunas? Rotaļlietas, ar kurām tavs mazulis vairs nespēlējas? Protams, visvieglāk to visu ir vai nu sanest pagrabā, vai nolikt pie atkritumu konteinera, tikai… tad vairs nevienam no tā nebūs nekāda labuma. Kāpēc neļaut lietām dzīvot nākamo dzīvi un iepriecināt vēl kādu? Latvijā ir daudzas ģimenes, kurām tas, kas tev šķiet pašsaprotams, tāds nebūt neliekas, un tās nav nelabvēlīgas ģimenes, kam absolūti vienalga par labklājību. Visbiežāk tie ir cilvēki, kam notikusi kāda liela nelaime, piemēram, nodegusi māja. Ja negribi vai nevari ziedot arī savu laiku, un pati nogādāt šīs lietas adresātiem, atrodi organizācijas, kas ar to nodarbojas profesionāli. Lai dāvana būtu personiskāka, pieliec klāt kartīti ar laba vēlējumiem!

NAUDAS ZIEDOŠANA
. Lai ziedotu naudu, nav vajadzīgs lieks miljons! Nekur nav noteikta minimālā ziedojuma summa, un iespējas ir ļoti dažādas, piemēram, telefona zvans, ziedojumu kastītes veikalos pie kasēm, pārskaitījums uz kādu konkrētu bankas kontu vai iespēja ziedot, nopērkot kādu produktu. Piemēram, vari taču iegādāties veļas pulveri, no kura cenas daži procenti tiks ziedoti laba mērķa vārdā! Visu pasauli tāpat neizglābsi, tāpēc izpēti iespējas (skatoties reklāmas, internetā) un izvēlies to, kas visvairāk uzrunā tieši tevi!

LABDARĪBAS VEIDI UZŅĒMĒJĀM.
Palīdzēt vari ne tikai tu kā Ilze, Liene vai Luīze, bet arī tavs uzņēmums. Viens no jaukākajiem veidiem kā uzņēmuma darbinieki var palīdzēt, ir korporatīvais pasākums, kura rezultātā kaut kas tiek izveidots, piemēram, piepildītas projekta „Paēdušai Latvijai” pārtikas pakas kādā no „Maxima” lielveikaliem, vai pirms Ziemassvētkiem ceptas piparkūkas, kas vēlāk tiek dāvinātas veco ļaužu pansionāta iemītniekiem, apciemojot tos. Šis pasākums vienlaikus arī saliedēs kolēģus, turklāt darboties būs interesantāk, ja jau tapšanas gaitā domāsiet par cilvēkiem, kam ziedosiet prieku, un apzināsieties mērķi. Jauka alternatīva jau ierastajām Jaungada ballēm!
Ja pārstāvi lielu uzņēmumu, kas nes peļņu, vari ziedot daļu no gada ienākumiem. Tad jāatrod organizācija, kam ziedosiet un jāslēdz ziedojuma līgums (informāciju var atrast internetā vai vēršoties pie atbildīgajiem dienestiem). Šajā gadījumā ir vērts noskaidrot arī par iespējamajiem nodokļu atvieglojumiem, kas pienākas naudas līdzekļu ziedotājiem (vislabāk konsultēt spēs Valsts Ieņēmumu dienesta darbinieki). 

Ja esat ražošanas uzņēmums, nebūs lieki jālauza galva – varat ziedot savu produkciju, piemēram, iesaiņotu dāvanu paciņās. Ja ar sociālo tīklu palīdzību parūpēsies, lai par to uzzina plašāka sabiedrības daļa, tā vienlaikus būs lieliska reklāma! Klienti labprāt izvēlēsies to uzņēmumu, kas parādījis savu cilvēcisko pusi un padarījis uzņēmumu personiskāku.

Ir dzirdēts viedoklis, ka tie, kas sarosās ziedot tikai pa Ziemassvētkiem vai pirms vēlēšanām, patiesībā nemaz nav tik labi cilvēki, bet gan vēlas atpirkties no savas sirdsapziņas, vai spodrināt tēlu sabiedrībā. Jā, ļoti iespējams! Tomēr – vai nav vienalga, kad un kāpēc palīdzi, ja vien rezultāts tiek sasniegts un tie, kam paveicies mazāk, kļūst laimīgāki? Nekad nav par vēlu sākt, ir jāsper tikai pirmais solis!
 
7 komentāru
  1. Es esmu par palīdzēšanu ar savu laiku un darbiem! Konkrēti es reizi nedēļā vai divās dodos uz tuvāko dzīvnieku patversmi un staidzinu suņus! Vienmēr aizvedu arī ko garšīgu četrkājainajiem ķepaiņiem! Tās sajūts, ko sniedz šādas aktivitātes ir neaprakstāmi labas!

  2. Ļoti liela mūsu sabiedrības daļa vispār neaizdomājas par šādām lietām un viņu acis un sirdis atveras tikai tad, kad viņa paša mājā ienākusi nelaime.
    Citiem maldīgi liekas – ko tad es, lats, par to jau neko vairs pat nopirkt nevar! Bet cilvēkam, kuram nav šī lata – tā ir vēl viena dzīves diena kaut tikai ar maizi un pienu un kādam bērnam vienīgā iespēja iegūt tik ļoti kāroto saldumu.
    Es pirmo reizi par to aizdomājos pirms gadiem 15. Toreiz pie centrālā universālveikala Vecrīgā stāvēja kāds zēns un lūdza naudiņu maizītei. Naudiņu neiedevu, bet nopirku ēdamo gan. Tā puika acis es neaizmirsīšu nekad un to ar kādu kāri viņš ēda maizi…
    Atrodiet sevī kripatiņu līdzjūtības un vēlmi palīdzēt. Un varbūt tieši šajos Ziemassvētkos ieprieciniet vientuļo kaimiņieni uzdāvinot šokolādi vai pacienājot ar pirpakūkām, vai kā savādāk ieprieciniet kādu grūtdieni vai vientuļnieku un pie reizes arī sevi ar dot prieku.

  3. Bet tieši tādēļ jau ir jārunā un jārunā un nedrīkst domāt, ka citi kaut ko labu izdarīs tavā vietā! Pašam jāiet un jādara! Un par to cilvēkiem ir jāatgādina !!!

  4. Piekrītu Lailai – lielākā daļa cilvēku par šīm lietām aizdomājas tikai tad, kad pašiem slikti ! Es daru tā – vienmēr lielveikalos pie kasēm esošajās kastītēs “iztīru” savu maku – metu visas mazās, tā saucamās dzeltenās monētiņas ! Teiksiet – tas vien nieks ir? Bet ja mēs katrs šādi savu kaut vai latu noziedotu? Var šādu naudiņu mest cūciņā, un kad pilna, doties uz ziedojumu urnām un visu sabērt iekšā!

  5. Man bija sakrāta “melnie” santīmi, kādi 3 vai 4 lati kopā. Bija slinkums nest uz banku, aizgāju uz SuperNeto veikalu un sabēru ziedojumu kastītē.

Komentēt Laila Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.