Kuršu kāpa – netālu un vējaini

Kuršu kāpē ir visvairāk saulaino dienu Baltijā. Jājautā, vai kāds zina, kā tur ir tad, kad vairs nav tūristu pārpilns, kad ir auksts, pūš ļoooti stiprs vējš un snieg slapjš sniegs? Izl?kbrauciens kādā nedēļas nogalē ar vienas dienas ekskursiju ārpus Latvijas, bet svētdienas vakarā jau esam atpakaļ galvaspilsētā.

Kas īsti ir Kuršu kāpa
Tā ir šaura (dažviet 400 m) un gara pussala, uz kuras klejo kāpas. Lai jūra un vējš tās neapr?tu, cilvēki to cenšas saglābt ar daž?diem žogiem un koku st?d?šanu. Pussalas sākums ir Krievijā, Ka?i?ingradas apgabalā, bet tās gals pieder Lietuvai. Uz kontinentu ved tikai jūras šaurums bez tilta, tur kursā kuģīši. Jāpiebilst, ka tie ir ļoti skaisti dabas skati, turklāt tuvu Latvijai (apmēram 50 km no Liepājas).

Kuršu kāpē pēdējās sezonās tūristu pieplūdums ir tik liels, ka, neraugoties uz ļoti iev?rojam?m  cenām par gandrīz neko, ceļotāju ir arvien vairāk un vairāk. Vides aizstāvji pamatoti satraucas, ka šis UNESCO pasaules kultūras mantojuma objekts jau tuvākajā nākotnē var tikt noplicin?ts. Piebilstams, ka britu medijs The Guardian šovasar apkopotaj? Eiropas pludmaļu topā Kuršu kāpu ierindojis 2. vietā. Vēsturnieki uzskata Kuršu kāpu par seno balto cilšu apmet?u vietu, tās (pr?ši, arī kurši) tur dzīvojušas pirms daudziem tūkstošiem gadu. 

Brīvdienu maršruts caur Kurzemi uz Kuršu kāpu

Ir pārbaudīts šāds Baltijas jūras krasta apskates apvienotais maršruts. Ja pieņem, ka ceļojums sākas Rīgā, tad pirmais apskates objekts ir Engures ezera dabas parka savvaļas zirgi un govis (ja palaimējas satikt, ziemā pinkaini un apsniguši, izskatās ž?lojami). Tālāk v?jainais un izskalotiem kokiem p?rpilnais Kolkas rags; tradicionālā bild?šan?s pie Ventspils ostas promenādes govīm, Pāvilostas mols (kurš ziemā ir pārāk slidens, lai būtu drošs) un pusdienas krodziņā āža gals, tad Jūrkalnes st?vkrast? var sadedzināt nupat uzņemtās kalorijas, un līdz ar vakaru arī esam galapunktā Liep?jī. Tur jāieplāno nakšņošana. Nākamā diena būs jāvelta Kuršu k?pai, launagam Klaip?d? un m?jupce?am.

Nakšņošana Liepājā jau vien izvēršas par piedzīvojumu – tur ir daudz romantisku un oriģinālu viesn?ci?u ar savu pipariņu (piemēram, lauku romantika Kalēja mājā, Ezera mājā vai antikvari?ta cienīgais Fontaine) vai lej?k no Liepājas, pie Bern?tiem ir mākslinieku kotedžtipa viesum?ja Chill Inn; visās cenas ir adekvātas gūtajiem iespaidiem (ap 20–30–40 latu par divvietīgu numuriņu, dažviet gan brokastis un gultasveļa ir par papildu maksu, vidēji vēl seši lati). Smuki sabild?ts tas viss apl?kojams arī viesnīcu mājaslapās – izp?tiet paši, kas šķiet tīkamāks.

Skat?mlietas Kuršu kāpē

Tā kā šoreiz mērķis ir tieši kāpa ziemā, bet dienas gaišā daļa vēl diezgan īsa, Klaip?das un Palangas apskate jāatstāj citai reizei. Klaip?d? uzreiz ar prāmi 10 minūšu brauciens līdz Nidai. Tālākā Lietuvai piederoš? pilsētiņa kāpē reiz bijis mazs zvejnieku ciemati?š, bet nu ir Lietuvas kūrortu pērle, līdzīgi kā mums Jūrmala. Nid? var apmeklēt Etnogr?fisko muzeju, lai paraudz?tos, kā reiz dzīvojuši vārnu kod?ji, un uzr?pties Saules pulkstenī. Nesezon? daudzas naktsmītnes, veikaliņi un daž?du slavu ieguvušie krodziņi tiek slēgti (tāpēc pusdienu un launaga tiesu vēlams paņemt līdzi).

Teju vai visi pasaules dzintara krājumi (apl?sts, ka 90%) atrodas bijušās Austrumpr?sijas teritorijā. īpaši bagāts bijis tolaik tā sauktais Dzintara lācis, kas atrodas pie Jodkrantes. Tur pagājušā gadsimta 30. gados iegūts 3000 tonnu saules akmens. Priedes asaru izstrādājumi nav lēti, īpaši, ja tajos iemitin?jies kāds kukain?tis. Nid? apskatāma neliela, bet īpaša dzintaru kolekcija ar reto sarkano un zilo dzintaru.

Juodkrant? ievērības vērts ir Raganu kalns ar koka skulpt?ri??m (kaut kas līdzīgs Tērvetes dabas parkam).

Turpat netālu arī Mirušais jeb Spoku mežs, pliks un nokaltis, baiss skats. 2006. gada vasarā tur pilnībā izdega kāpu priedul?js 230 hektāru platībā. Arī putnu (vārnu, pelēko g?r?u un  j?raskrauk?u) koloniju  dēļ mežs ir miris – lido?i kokus tā ap??zot, ka tie vairs nespēj izdzīt jaunas atvases. Lielākajā daļā uguns skarto vietu priežu stumbe?us izcirta, sast?d?ja jaunas audzes, atstājot vien 10 hekt?rus neskartus liec?bai par uguns postu. Tur arī zinātnieki plānojuši novērot, kas notiek tad, ja cilvēks neiejaucas dabas norisēs. Š?s četras uguns posta dienas toreiz uzskatīja par nacionālo traģēdiju, kuras seku novēršana izmaksāja ap pusmiljonu latu.

Lietuvas robežas galā ir arī galamērķis – lielā Parnidžo kāpa, 60 m augsta. Skats, kura dēļ pār muguru skudriņas skrien. Vasarā tur brauc baudīt sauli, jo Kuršu kāpē esot visvairāk saulaino dienu Baltijā. Šoreiz gan nākas iztikt vienkārši ar skatu uz jūras lāci, izjust īstu vāju un vērot, kā pāri Krievijas kalnainaj? un mežainaj? daļā kustas sīki punktiņi – robežsargi dara savu darbiņu. Šo vietu mēdz saukt arī par Lietuvas Sah?ru. Pēdējos pārdesmit gados kāpa daž?du iemeslu dēļ pazemin?jusies par 15 metriem. Gaidāms, ka pāris gadsimtu laikā tā izzudīs pavisam, tādēļ, lai apturētu eroziju, kāpas nogāzes stiprina ar zaru pinumiem. Pārgājiens pa kāpām aizņem vismaz stundu.

Cilvēki, tikuši kāpas, šādas milzu smilšu kaudzes, galotn?, itin bieži sajūtas kā bērni un nodara k?pai neatgriezenisku ļaunumu. Proti, daudzi nevar atturēties, nenoš??cot lejup pa kāpu, taču katrs šāds brauciens līdzi paņem ap trīs tonnām smilšu. Š? paša iemesla dēļ, lai kāpu nenodeld?tu, ir aizliegts klai?ot ārpus norādītajām takām.

Ap?damlietas

Par ?dma??m. Iespējams, ka ceļmalās un arīdzan kādā krodziņā joprojām būs izslavētās kūpinātās zivis, taču noteikti ne tādos daudzumos kā vasarā, kad šie kārumi atrodami katrā piemājas kafejnīciņā. Riteņbraucēju maršrutos tagad tiešām vairs neviens neko netirgo. Cenas ir visdaž?d?k?s, no viena lita par smuku asarīti, līdz litiem desmit par izmēros tādu pašu, bet nebaud?mu, vairs arī ne svaigu. īsti cepel?ni tomēr jāmeklē Palang?, kādā ?damviet? uz galvenās ielas.

Šoferiem
Noteikti jāievēro ātruma ierobežojumi ne tikai uz Lietuvas lielce?iem, bet jo īpaši pussalas teritorijā. Ieteikts braukt vēl lēnāk, jo ceļš ir pārāk šaurs un l?kumains, lai droši izmain?tos divas mašīnas. Policija ir diezgan modra; arī daudz meža zvēru, kuri vairs nebaidās no cilvēkiem un var doties pāri ceļam jebkurā brīdī. Jāpiebilst, ka sodi par ātruma pārsniegšanu ir bargi (par 30 km/h 150 eiro), turklāt attiecību nok?rtošana nenotiek uz vietas. Policists atņem tiesības, un pēc tām jāierodas tikai nākamajā dienā policijas iecirkn?, kur incidentu izskata īpašs komis?rs. Taču pieredze rāda, ka arī ar turienes policistiem var vienoties par variantiem. 😉 Atpakaļceļš līdz Rīgai ir vidēji piecas stundas ilgs un ap 280 km garš.

Izdevumi
Viens Lietuvas lits ir apmēram 20 santīmu. Latvijā mainīt naudu nav izdevīgi kaut vai laika ietaup?juma dēļ, pie litiem tiksi bankom?tos Palang? un Klaip?d?. Izmaksās būs prāmja p?rcelšanas cena un iebraukšanas nodoklis dabas parkā. Pārcelšana joprojām notiek vidēji divas reizes stundā (mājaslapās doti arī infocentru kontakti). Iebraukšana kāpas rezervātā nesezonas laikā maksā 10 litu, taču ir iespēja, ka no jums gribās paprasīt vairāk. Pusdienas vidēji izmaksā ap 30 litiem (diviem cilvēkiem); porcijas daž?d?s vietās ir daž?das un arī garš?gums ir atšķirīgs. Tāpat arī – degviela. Vēl jāpierēķina pusdienas Pāvilostā, nakšņošana un brokastošana Liepājā, līdzi pa?emtais pusdienām Kuršu kāpē.

Noderīgi
Oficiālā Neringas rajona mājaslapa ar aprakstiem un nakšņošanas vietām Kuršu pussal?: www.visitneringa.com, www.nerija.lt. Cita noderīga informācija http://www.kopos.lt, http://www.neringainfo.lt/eng_turizmas/turizmas_apgyv.html, par pr?mju cenām un p?rcelšanas laikiem http://www.keltas.lt/en/


Leģenda par Kuršu kāpas vārnu kod?jiem

Daudz ir teiku un romānu par turieniešu seno cilšu m?ž?go cīņu un tās zaudēšanu vējam un kāpām. Zināmas leģendas par kursenieku knapo iztikšanu vietā, kur zemē nekas neaug, bet zvejniec?ba nav paredzams pārtikas ieguves veids. Kad laiks zvejai nebija piemērots, ar tiem pašiem tīkliem ??ruši v?rnas. Putniem skaustus p?rkoda ar zobiem, jo nosistas v?rnas gaļa esot pārāk sīksta. V?rnas ķēra vecie cilvēki un bērni, tie bija viņu galvenie darbi. Ja bijusi laba diena, mājās pārnests pat 100 vārnu. Tās pagatavoja tūlīt un āda, pārdeva, s?l?ja, lai ziemā būtu pārtika, bet putnu spalvas izmantoja spilveniem.

4 komentāru
  1. Ja vēlas redzēt cūkas tuvumā, brauciet uz KK – komunikācija būs beigusies tikai tad kad visas līdzpaņemtas pusdienas ir izbarotas rukšķošajām nekauņām.

  2. Vieta brīnišķīga, bet salīdzināt to ar Jūrmalu ir vismaz nekorekti. Nida ir nesalīdzināmi pārāka par Jūrmalu – pilnīgi visā. Rakstītājai vēl daudz reižu jābrauc uz Nidu un pirms rakstīšanas jāizlasa kalns ar literatūru, lai vispār saprastu, kas tās tādas Kuršu kāpas jeb Kuršu nerija. Kāpēc cilvēkiem nemitīgi gribas tiražēt viduvēju info, kas salasīta tikpat viduvējos avotos? Vismaz Alberta Bela “Cilvēki laivās” jāizlasa, jo Bels rakstīja par to, ko bija izpētījis, nevis Copy – Paste ceļā ar savu vārdu pārrakstīja sagrābstītu info. Nevar, piemēram, latviešiem rakstīt Parnidžo kāpa – latviski tā ir Pārnidas kāpa – kāpa, kas paceļas pāri vecajai Nidai, kuru apbēra staigājošās smiltis. Tāpat par dzintara ieguvi – 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tā sen jau bija beigusies un skaitļi pavisam citi. Mazliet darba – par šo fantastisko vietu varēju uzrakstīt izcilu rakstu, bet iznākusi vien tukšu salmu kulšana….

Komentēt Migla Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.