Kura gan negribētu pavest katoļu priesteri?

Labdien, te atkal jūsu mīļais un pretīgais Otomārs.

Es šeit negribu jums piedāvāt kaut kādu šādu tādu sačākstējušu mācītāju, bet gan… nu, apmēram, tādas miņkas, kas uz bildēm redzami.
Kā viņu sakoļīt, lai viņš jūs novērtētu kā Dievam  paklausīgu, bet velnišķīgu grēcinieci, kurai ir nepieciešama īpaša grēku atlaižu terapija? Tas ir sarež??ts jautājums, un šeit stulbai koķetēšanai būs vajadzīga intelekta piegarša.
Davai, mīļās manas, nesāksim ar stulbām pamācībām, kā katoļu mācītāja vīlīti intelektuāli aiz vaiga paņemt, šo gudrību jums vairāk vai mazāk Dievs šūpulī ir iemetis, bet gan ar vienkāršu sarunu par viņam tuvām tēmām. Kā teikt, lai jūs neiekristu pašas uz savu stulbumu.

Kas tas ir „ Svētais vakar?diens”?

Daudzas no jums man tūlīt b?aus:- da pošol tu na…. mācās mani te džekus koļit! Mana atbilde būs vienkārša un visiem tik rūgti saprotama. Vārdus, ko pirms br?ža teica Kristus (sk. fresku) ir vārdi, kas atklāj augstāko cilvēku attiecību tra??diju- Nodevību! Jā, jā… tā ir tā pati nodevība, kuru jūs uz savas ādas esat izbaudījušas un arī dzen devušam to citam izgaršot.

Milānā atrodas Santa Maria delle Grazie baznīca, kurā no 1497. gada ir apskatāms Leonardo da Vinči roku veidotā freska ar nosaukumu „ Svētais vakar?diens”

… bet no kā viss s?k?s? Tajā laikā Milānā valdīja hercogs Lodoviko Moro, kurš dzīvoja visnotaļ izlaidīgu dzīvi. Kāpēc tāds vārds… visnota?? īsāk runājot hercogs bija normāls vecis, kuram patika sievietes.  Tā dzīvojot viņam palaimējās iemīlēties vienā skaistā meitenē Beatričē, kuru viņš dievināja un uzskatīja par savu sargeņģeli. Protams, ka arī pēc laulībām viņam bija šādi tādi romāniņi, bet Beatriče viņam bija kaut kas vairāk par parastu gultas biedreni. Bet te hercogu piemeklēja liela nelaime… pēkšņi nomira viņa mīlestība. Vecis konkrēti pazaudēja dzīvei jēgu… salauza savu zobenu un piecpadsmit dienas nosēdēja viens pats noslēgtā telpā. Viņš sajutīs viens un pamests… ne jautrās kompānijas, ne svešu sieviešu glāsti nespēja atdzīvināt hercoga zaudēto jautrību. Kad beidzot viņš parādījās sabiedrībā, hercogs apkampa Leonardo da Vinči, kurš arī sēroja par Beatričes nāvi, un traģisko notiku iespaidā Leonardo dzima ideja, kas vēlāk kļuva par vienu no lielākajiem pasaules šedevriem – „ Svētais vakar?diens”

Pēc Beatričes nāves hercogs pateica – Nē! tusiņiem un sievietēm, un pievērsās neinteresantai dzīvei, bet da Vinči jau strādāja pie savas freskas. Par galveno tēmu mākslinieks izvēlējās to brīdi, kad Kristus pievēršas saviem mācekļiem „ Patiesi es jums saku, viens no jums mani nodos”. Kristus vārdus katrs no mācekļiem uztvēra personīgi… vieni aizdomājās, otrus tie aizkāra, bet citiem lika diskutēt, bet tikai Jūda labajā rokā tur maisiņu ar naudu.

Leonardo vispirms vārdos uzrakstīja savu gleznu, un tā skanēja t?:
„ Viens ir izdzēris, liek nost glāzi un pagriež galvu pret runātāju. Cits, rokas lauzot un pieri grumbās savilcis pagriežas pret savu kaimiņu. Kaimiņš brīnīdamies izplēš rokas, rāda plaukstas, uzrauj plecus un atver muti. Kāds čukst kaimiņam ausi, tas pagriežas, turēdams nazi vienā rokā un pusnogrieztu maizi otr?”

Kad dzīvajā redzēsiet šo mākslas darbu, jūs ievērosiet cik daudz un než?l?gi ir cietis šis darbs, kurā tik daudz laika un mīlestības kādreiz bija ielicis da Vinčī. Runā, ka mākslinieks ne no šā ne no tā ir meties uz baznīcu un pielabojis tikai vienu detaļu. Viņš ir strādājis no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet bija dienas, kad mākslinieks vispār nepieskārās krāsām, bet cauru dienu tikai stāvējis un skatījies uz puspabeigto fresku. Tāda neko nedarīšana krita uz nerviem domenikāņu baznīcas prioram, kurš uzstāja, ka da Vinči otu nedrīkst nolikt tāpat kā zemnieks arklu apstrādājot lauku. Priors, netiekot galā ar mākslinieku, aizgāja un sūdzējās pašām hercogam, ka redz, da Vinči haltūrē… nestrādā, uz ko hercogs atbildēja, ka māksliniekam ir pilnīga taisnība, jo vispirms tam galvā top glezna, bet tikai vēlāk uz sienas.

Leonardo cītīgi meklēja modeļus, kas vēlāk kļuva par apustuļu sejām. Viņš devās uz pašiem nabadzīgākajiem Milānas rajoniem un tur satikās ar cilvēkiem, viņš sēdēja krogos, kur cilvēkiem stāstīja jaukus, smieklīgus un skumjus stāstus… viņš vēroja to reakciju, kustības un sejas grimases, bet par savu vislielāko uzdevumu viņš uzskatīja, ka ir jāatrod Jūdas seja, kurai ir jābūt tādai, lai nerastos jautājumi par to, ka tieši tas ir tas maita.

Tostarp uz nerviem krītošais baznīcnieks kliedza, ārdījās un ž?loj?s hercogam par Leonardo lēno darbu. Māksliniekam tas vienreiz bija līdz kaklam, un viņš tam kretīnam teica apmēram šādus vārdus „ Tu b….! Ja es neatradīšu Jūdas galvu… un ja tu mani steidzināsi… Tava galva  kļūs par Jūdas seju!”

Leonardo da Vinči radīja pasaules brīnumu, kuram liktenis piespēlēja daudz pārbaudījumi. Pēc dažiem gadiem uz freskas parādījās mitruma plakumi un sāka lobīties nost krāsa. Vēlāk mūki sienā izdauzīja durvis… tādā veidā Kristus un daži apustuļi palika bez kājām, bet virs Kristus galvas piesita ģerboni. Tas vēl bija tikai sākums! Nākošie ar savu „gudr?bu” izcēlās austriešu un franču karavīri, kuri 18. gs. beig?s  tur ierīkoja zirgu stalli. Jūs, dārgās manas, lasītājas varat iedomāties kādi garaiņi cēlās no zirgu āboliem!ī Freska aplipa ar biezu putekļu un pelējuma kārtu, kuru ik pa laikam notrausa karavīru mestie akmeņi…
Ja jūs papildināsiet viņa stāstu ar savām zin?šan?m- viņam būs iemesls aizdomāties vai celibāts ir pats labākais kam viņš savu dzīvi un uz āru virmojošo spēku var veltīt…

Pagaidām attā,
Vienmēr jūsu, Otomārs

Saistītie raksti

19 komentāri
  1. Katrā ziņā prieks palasīt arī šādus gabalus. Ne tikai interesanti, bet arī liek aizdomāties par dažādām lietām. Kaut gan ievads nepasaka neko par saturu…

  2. Formidable: Kaapeec negribeetu? Vai tie zeeni, kas uz bildes… nav Tavaa gaumee…?:) Varbuut par jaunu…:)?

  3. vīrieši bildēs tiešām pievilcīgi, bet es piemēram nespētu dzīvot kopā vai būt attiecībās ar kādu, kas ir tik religisks, ka iet uz baznīcu katru nedēļu.
    nepārprotiet mani, esmu kristīta, būšu svētīta un reiz arī precēšos baznīcā, taču es neesmu no tām, kam ir iekšā celties katru svētdienas rītu un iet tur sēdēt. 😀
    anyway, katoļu mācītāji nemaz nedrīkst uz sievietēm skatīties. luterāņu un baptistu gan.

    P.S. foršs raksts.

  4. Skyline: Vai tad ar vinju ir jaadziivo? Panjem vinju, papriecājies un palaid pa veejam, lai taksh vinjsh tajaa celle paardomaa savu dziivi, kas labaak… bazniica vai sieviete?:)))

  5. … nu tak…kā lai aizliegtais auglis nebūtu krdinošs, ja par to smukuļu sakoļīšanu … 🙂 bet ja par tēmu – liekas mazdrusciņ …aizd..sies… 🙂 , bet tas nu tā… un celebāts =celebāts, tā pat kā tava vajadzība d..st tīklā …noteikti ir pamatota tavā nespējā citur… vabūt… , tās tādas …pēc raksta izlasīsānas tādas refleksijas…
    Un par ideju kā tādu… par celebātu un koļīšanu … kas ir neviena tevi nekoļī? apsver iespēju iestāties mācītājos? :D:D 😀
    nābadzīnš….. 😀

  6. Nē, Otomār, puiši bildē visticamāk ir pozējoši modeļi, nevis īsti priesteri, bet nav jau arī svarīgi. Ja reiz vīrietis ir izlēmis pieķerties Dievam, tad.. nu es nez, man tas liekas cēli. Es apbrīnoju tādus vīriešus, kas Dievu mīl vairāk par sievietēm. Mani kā sievieti tas neaizvaino 🙂 Es arī tā gribētu patiesībā… mīlēt Dievu tik ļoti. (Te nav sarkasma – vari nemeklēt 😉

  7. Otomaar, kkā parasti man tā papriecāšanās beidzās ar papriecāšanos, lielākajai daļai Viņu gan liekas, ka tas jāturpina..un ko tad, ja šis ar sadomās pēkšņi, ka starp mums lielā mīla var uzplaukt un viņš ir Mr.Lieliskais??
    haha ha :D!!

  8. Manupraat, religjija ir aarkaartiigi neseksiiga. Un kaada jeega taadu sveeto uz gultu vilk – ne vinjsh zinaatu, ko tur ar mani dariit ne kaa.
    Bet raksts, protams, ne par to.

  9. Otomārs aplauzaas – izraadaas nevienu neinteresee priesteri! Nu mani arii ne. Ja cilveeks ir izveeleejies savu celju, man nav ne mazaakaas veeleeshanaas vinju no taa novest, kaut kaadu savu iegribu/izpriecu deelj!
    Bet vispār, man prieks par Otomāra zināšanām dažādās jomās.

  10. Nu, man tas sanāca- tā pavešana. nekas īpašs nebija..čiks, piks un viss. Un pēc tam, protams, no viņa dzirdēju, ka tas viss ir bijis briesmīgākais, ko viņš jebkad piedzīvojis. Puisis no semināra izstājās, bet mani vainas apziņa nemocīja, jo vismaz viens cilvēks pasaulē vairāk, kas turpinās savu dzimtu, precēsies un mīlēs, nevis ticēs pasakām. Nu tā! 🙂

  11. Jebkura vīrieša sapnis – sieviete, kura var papildināt viņa stāstu (lasi: dzīvi) ar savām zināšanām un … prasmēm.

  12. Visu cieņu autoram par interesantiem diskusiju topikiem, vismaz nav visu laiku gaudas jālasa 🙂

  13. tas pirmais džeks bildē gadījumā nav no seriāla “Bafija pret vampīriem” vai kaut kā tada? 😀

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.