Kultūru atšķirības darba vidē

    Šobr?d darba tirgus vide visā pasaulē kļūst arvien raibāka, pateicoties tieši darbinieku daž?d?bai gan tautības, gan kultūras ziņā. Arvien lielāki un ietekm?g?ki kļūst daž?di starptautiski uzņēmumi, kuros darbinieku sastāvs, pēc būtības, nevar būt viendabīgs. Tā tas notiek arī Latvijā. Turklāt, arī paši latvieši dodas jaunas darba pieredzes gūšanā uz ārzemēm, kur tiem nākas saskarties ar kultūru atšķirībām, kas īpaši labi jūtamas darba vidū. Šoreiz espati.lv apzin?ja sievietes, kuras ikdienā strādā kopā ar cittautiešiem gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs.

Ne tikai kolēģis – cittautietis
    Taču arī tad, ja attiecīgajā uzņēmumā nav neviens darbinieks – cittautietis, nereti vienalga gadās nokļūt atšķirīgu kultūru vidū, piemēram, sastr?d?joties ar sadarbības partneriem ārzemēs. Un pat tad, ja šā sadarbība notiek caur internetu, ir iespējamas nesaprašanās un pārpratumi, kuru iemesls var būt meklējams arī atš?ir?gaj?s kultūrās, kas cilvēkiem liek skatīties uz vienu un to pašu lietu stipri atšķirīgi.
Espati.lv apzin?ja trīs sievietes, kas strādā Latvijā un ārzemēs, un kuru ikdiena ir tiešā veidā saistīta ar kolēģiem – cittautiešiem. Vēlējāmies uzzināt, cik ļoti jūtamas ir šīs kultūras atšķirības ikdienas darba procesā, un kā ar tām tikt galā – cīnīties vai sadzīvot un piel?goties?
Mūsu šā stāsta varones ir Marta, 25 gadi, strādā starptautiskā aviokomp?nij? Latvijā, Anda, 27 gadi, strādā lielā un redzamā reklāmas aģentūrā, arī, tepat, Latvijā un Vita, 23 gadi, strādā reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrā Šanhaj?, ??n?

Daž?die uzskati par darbu
    Runājot par kultūras atšķirībām darba vidū, tiek izdalītas sešas pamatlietas, kuras daž?du tautību un kultūru cilvēki uztver daž?di. Tās ir š?das:
Atšķirīgi un daž?di saziņas stili – piemēram, ļoti skaļa vai klusa runāšana, neverbālā valoda un žesti, kuri daž?s kultūrās var būt ļoti uzkrītoši lietoti un pat traucējoši u.c.
Atšķirīga attieksme pret konfliktiem – daž?s kultūrās konflikti tiek uzskatīti par pozitīvu un izaugsmi radošu parādību, taču citās tos uztver kā trauc?jošus un nov?ršamus. Ja satiekas divi kolēģi ar šādiem pretējiem uzskatiem par konfliktu, tad, varētu teikt, ka konflikts ir neizbēgams!
Daž?das pieejas uzdevumu pabeigšanai – vienas kultūras cilvēki būs tendēti uzdevumus veikt un pabeigt kopā, citi, savukārt, vēlēsies to darīt pēc iespējas individu?l?k, nevienu kolēģi neiesaistot, un var apvainoties, ja kāds vēlas iesaistīties, jo to uztvers kā neuzticību paša spēkiem.
Daž?di lēmumu pieņemšanas stili – ir kultūras, kurām raksturīga kopīga lēmumu pieņemšana, iesaistoties visiem kolēģiem, un ir arī tādas kultūras, kurās pieņemts lēmumu pieņemšanu uzticēt tikai, piemēram, vadītājam.
Atšķirīga attieksme pret emociju paušanu – daž?s kultūrās jebkāda emociju paušana darba vietā ir nepie?emema, savukārt, citās kultūrās ir uzskats, ka emocijas ir j?pauž, piemēram, emocionāli piesātināti konflikti virza uz izaugsmi.
Daž?das pieejas jaunu zināšanu ieguvei – ir kultūras, kurās par svarīgākām zināšanām uzskata tās, kas gūtas praktiskā ceļā, kamēr citās kultūrās teorētiskās zināšanas ir tās, kas tiek vērtētas augstāk.

Reālu sieviešu pieredze

    Marta: „Es strādāju vienā no lielākajām aviokomp?nij?m, tepat, Rīgas lidostā. Protams, kā jau starptautiskā kompānijā, arī manā darba vietā strādā pietiekoši daudz darbinieku, kuri ir cittautieši. Tas arī bija noteicošais faktors tam, ka pretend?jot uz šo savu amatu, manām angļu valodas zināšanām bija jābūt ļoti labā līmenī, lai ikdienā varētu sazināties un produktīvi sastrādāties ar kolēģiem – cittautiešiem. Taču, ja jau tikai valodā vien būtu tā sāls! Man personīgi nākas ļoti cieši sastrādāties ar kolēģi, kas pēc tautības ir gruzīns. Un ticiet man – sākums šai sadarbībai nebūt nebija viegls. Problēma slēpās tajā, ka viņš sākotnēji vienkārši neuzskatīja, ka sievietei var uzticēt kādus nozīmīgus pienākumus! Tā viņš esot audzināts un viss! Viņš visu vēlējās darīt pats, piedāvājās padarīt arī manu darbu daļu. Man nācās ilgi un dikti sevi pierādīt caur daž?diem darbiem un projektiem, līdz pārliecināju viņu, ka esmu viņam un vīriešiem kā tādiem, vienlīdzīga un, ka spēju paveikt uzdevumus tikpat labi, ja ne vēl labāk kā viņs! Tagad jau vairākus gadus strādājam kopā un viņš ir atzinis, ka ir mainījis savus uzskatus par sievietēm un to spēju paveikt nopietnus darbus.”
   
    Anda: „Mans stāsts ir par kolēģi – itāli. Mūs abi strādājam lielā reklāmas aģentūrā Rīgā. Viņš uz Latviju ir pārvācies pirms pāris gadiem, tieši darba dēļ. Dzimis Itālijā, bet dz?vojies vēl pa Spāniju un kur tik vēl ne! Sākumā jau viss bija ļoti labi – attiecības mums veidojās ļoti draudzīgas un jaukas, jo, kā jau itālis, šis kolēģis bija ļoti komunikabls un dzīvespriecīgs. Taču problēmas rd?s brīdī, kad priekšniecība uzticēja mums abiem kopīgi izveidot kādu projektu. Es pamazām sāku saprast, ka mans itāļu kolēģis ir darba spējīgs tikai agrās rīta stundās, kad es vēl neēsmu īsti pamodusies, bet ap dienas vidu, kad man ir īstais darba spara laiks, viņam sākas tāda kā slinkošana, izvairīšanās no darbiem un aizbildināšanās ar citām, it kā svarīgām, lietām. Mani pamazām sāka m?kt dusmas, līdz nolēmu ar viņu nopietni runāt! Un izrādījās, ka viņš vienkārši bija radis visu savu m?žu pie siestas laika dienas vidū, kad nav jāstrādā, bet var atpūsties, kā tas ir pieņemts viņa dzimtenē un citās siltajās zemēs! Un skaidrs, ka pierast pie Latvijas darba dienas ritma, viņam bija vairāk, kā sarež??ti! Taču ar laiku mūs šo problēmu atrisin?j?m – ja citādi nevarēja, tad devāmies darbus darīt uz kafejnīcu! Un ziniet – esmu sapratusi, ka arī tā var strādāt un gala rezultāts no tā it nemaz necieš! ”
   
    Vita: „Uz ??nu esmu devusies jaunas darba pieredzes gūšanā. Dzīve šādu iespēju piedāvāja un es nolēmu to izmantot. Protams, ??na ir visās ziņās pilnīgi atšķirīga no Latvijas, arī darba kultūras ziņā. Pirmā lieta ir tā, ka šeit valdošs ir uzskats, ka tikai gados veci cilvēki ir gudri un tikai viņiem var piešķirt nopietnus un atbildīgus amatus. Kamēr esi jauns, tev nekādi atbildīgie amati nespīd, tev sevi jāpierāda un dzīves laikā j?uzkalpojas līdz nozīmīgam amatam. Vispār jau, it kā, pareizi, taču no otras puses, lai cik spīdošas tev būtu idejas, tevi te neņems nopietni vien tādēļ, ka esi par jaunu, vari vien visu m?žu gaidīt, kamēr būsi pietiekoši vecs! Un otra lieta, kas man šobrīd ir iekritusi acīs ir ķīniešu šausm?gais haotisms. Viņi skrien un bļauj un visu dara reizē. Mani tas vienkārši tracina. Br?žiem šķiet, ka nav vērts mēģināt ar viņiem sastrādāties, jo viņi nav uz to spējīgi. Taču, protams, pie visa var un vajag pielāgoties, arī es to mēģināšu, jo šobrīd te, ??n?, rit tikai mani pirmie darba mēneši! ”

Kā sadzīvot un piel?goties?

    Ir skaidrs, ka cīnīties pret kultūras atšķirībām ir muļķīgi, jo cilvēki ir daž?di, dzīvo daž?d?s valstīs, runā daž?d?s valodās un nav brīnums, ka to uzskatu uz to, vai citu lietu var būt atšķirīgi. Būtībā tas taču ir pat interesanti un nereti no sava kolēģa – cittautieša mūs varam daudz ko iemācīties! Tomēr reālajā ikdienā un darba vidū ar šīm atšķirībām, lai cik tās nebūtu amizantas un interesantas, nākas sadzīvot, pielāgoties tām, citādi produktīva sadarbība nav iespējama. Kā to pan?kt? Šeit savus padomus sniedz daž?di kultūras un biznesa eksperti:
Pilnveido savu angļu valodu cik vien tas ir tavos spēkos. Protams, pastāv iespēja, ka tu sazinies ar saviem kolēģiem – cittautiešiem arī kādā citā valodā, tomēr visticamākais variants ir tas, ka savas darba karjeras laikā tev visbiež?k nāksies izmantot tieši angļu valodu, kura skaitās populārākā „biznesa valoda” pasaulē. Un skaidrs, ka nepilnīgas valodas zināšanas var pasliktināt sadarbību, vēl pirms tajā ir parādījušās kultūras atšķirības!
Pieklājības ievērošana un saglabāšana visu sadarbības laiku ir pati par sevi, it kā, tik saprotama, taču tajā pašā laikā ļoti būtiska nepieciešamība. Lai no kuras valsts tavs sadarbības partneris vai kolēģis būtu, viņš novērtēs šo pieklājību un tas tikai stiprinās jūsu kontaktu! Respektē un cieni sadarbības partnera vai kolēģa nacionalit?ti un kultūru, un to pašu sagaidīsi pretīm.
Vienkārša valoda – nekādu radošu teikumu, metaforu un citu valodas izskaistin?šanas līdzekļu! Labākajā gadījumā kolēģis – cittautietis var šos izteikumus nesaprast, sliktākajā gadījumā stipri pārprast, kam sekas var būt neparedzamas.
Ja gadījumā kaut kas nav skaidrs tajā, ko kolēģis vai sadarbības partneris tev saka, vai no tevis sagaida, visdrošākais veids, kā to saprast, ir p?rpras?t to viņam vēlreiz! Un no tā nav jākaunas, jo tā tu tikai parādi, ka tev tik tiešām interesē produktīva un kvalitatīva sadarbība bez pārpratumiem un domstarpībām to dēļ.
Pirms uzsākt sadarbību ar kādu kolēģi vai sadarbības partneri no citas valsts un kultūras, vislabākais veids, kā rast pirmo priekšstatu par šo cilvēku, ir ievākt informāciju par viņa valsti, kultūru, tradīcijām. Jāizprot, kas varētu būt tas atšķirīgais, kas kopīgais. Š?da rīcība tikai palīdzēs turpmākajā sadarbībā!
Rodi kontaktu ar savu sadarbības partneri vai kolēģi – nekautrējies viņam pajautāt sev interesējošus jautājumus par viņa kultūru un darba lomu tajā un arī pati stāsti par savu kultūru un to, kā pieņemts strādāt tajā. Arī šādas sarunas var palīdzēt pielāgoties un rast kompromisus visdaž?d?kaj?s situācijās!
   

9 komentāru
  1. Tad kad sāku strādāt ar vāciešiem, bija brīdis, kad MAN vajadzēja mācīties būt pieklājīgai, jo kā latvietei likās pārākā uzbāšanās, apjautāties kā sokas un kas labs noticis Tev šodien, bet nu ar laiku pieradu.

  2. Straadaaju aarpus LV globaalaa kompaanijaa. Gruuti iedomaaties, ar kaadas tautiibas paarstaavjiem veel nav straadaats. Kaut vai paarlaizhot skatu apkaart pa staavu tepat vinji visi ir – anglji, amerikaanji, dienvidafrikaanji, indieshi, kjiinieshi, japaanji, austraalieshi, krievi, ir pa paarstaavim no Korejas, Lietuvas, Argentiinas, Polijas, Nigeerijas un Zimbabves, paaris griekju..
    Ja esi tolerants un proti paskatiities mazliet taalaak par savu degungalu, tad sastraadaaties nav probleemu. Lai gan vienmeer buus izaicinaajumi. Visgruutaak, peec manas pieredzes, ar Indijas indieshiem, kas shausmiigi iecikleejas uz instrukcijaam un noteikumiem, un ar japaanjiem, kuri nekad nesaka, ko domaa.

  3. Man ir darīšana ar indiešiem, pakistāņiem un norvēģiem. Jāsaka, ka, protams, norvēģi ir vissakarīgākie un parunāties ar viņiem var labāk nekā ar karsto zemju kultūrām, bet ja jāizvēlas starp komunikāciju vai nu ar indiešiem vai pakistāņiem, tad sakarīgāki un labāk runā pakistāņi. Gan valodas ziņā, gan arī sakarīguma ziņā. Indietis var piezvanīt tikai lai konfirmētu to, kas jau vienreiz ir uzrakstīts e-pastā, viņam vajag to sarunu, pakistāņi turpretī nedara to, ko liek. Viņi var runāt par kaut ko citu un aizplūst no vienas tēmas uz citu, bet neatbildēs tieši un konkrēti uz uzdoto jautājumu. Ja tieši to pašu uzdod otro reizi, tad atbildi saņemsi. Turpretī indiešiem otro reizi jautājumu uzdot nevajag – viņi paliek nikni, ja uzskata, ka viņi pirmajā reizē nav pietiekoši labi atbildējuši.

  4. …dzivoju un stradaju Norvegija! nu latviesiem un norvegiem ir pilnigi divas dazadas darba psihologijas!!! viniem normali ir ik pec stundas apsesties,iedzert kafiju,paklacoties,lidz gala rezultata,no 8darba dienas stundam,sita nosez kadas 3 stundas!nu pilnigi nekads darba razigums, ne efektivitate!bet galvenais iemesls jau tam visam ir atskiriga pieeja darba attiecibam,seit atlaist no darba kadu ir gandriz neiespejamki,pat iearasanas darba alkahola reibuba,nevar but par iemeslu atlaisanai! ja atkaidisi tadu alkaholiki,vel dabusi vinam visu muzu maksat atlaisanas pabalstu, jo redz,tu ka darba devejs neesi vinam palidzejis gruta bridi,bet vnk atlaidis, ka rezultata vins sacis dzert vel vairak un nonacis bezspejnieka statusa! nu murgs! tas pieminetais alkaholikis ir amns reals draba biedrs un sobrid mums japacies vina regularas dusmu lekmes, spihosana, jo vins apmekle anonimo alkaholoku seansus un lieto tabletes pret dzersanu, logiski,ka viss vinam ir katastrofa…taka norge galvenais ir human rights! nekas cits!

  5. Es stradaju Londonaa francu uznemumaa (ofisa),kur var sastapt tik daudz dazadu tautibu parstavjus ikdienaa – anglus, francus, australiesus, vaciesus, italus, spanus,afrikanus, portugalus,skotus,iriesus,polus, japaanus, ir ari 1 kolegis serbs & 1 lietuvietis..tik interesanti ir visam sim but pa vidu,man loti patik,ir liela atskiriba ka bija stradat Latvija tikai ar latviesiem & krieviem ofisaa… ne par ko nemainitu so multikulturalo vidi vairs ne pret ko.. var iepazit un uzlabot ari savu raksturu esot sim visam pa vidu un protams nostiprinat savas valodas zinasanas katru dienu.. novelu ikvienam pameginat pastradat sadaa videe! (var atklat daudz ko jaunu par sevi un citiem)

Komentēt kraa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.