Kukarane mācās braukt. Beidzot ielās un pie stūres 4.daļa

Tātad…es te tikai izplūstu lielākos un mazākos aprakstos par autobraukšanas teorijas stundām, bet nu vakar sita tā stunda, kad bija jāizvēlas instruktors. Dabūju tādu mega garu sarakstu, kur principā arī uz duračku jāizvēlas, ar ko brauksi. Nav jau ne fotogrāfiju, ne dzīves gājuma apraksta, tā kā var uzrauties uz visu ko. Nu labi, paskatījos braucamrīkus, paskatījos cenas par stundu….un tad mans skatiens apstājās pie viena vienīga vārda…Severīns…
Tātad – izvēlējos instruktoru pēc vārda un…cietu totālu fiasko.  Kad pirmo reizi sastapos ar S.kungu, sapratu, ka nekādu sirsnīgo attiecību ar ziediem pēc eksāmena nokārtošanas te nebūs. Vīrietis no 55-60, ar vienu aci stipri pievērtu  (viņam bija arī otra acs!). Īsti nevarēju saprast, kur viņš skatās un ko domā. Darbības skaidroja aprauti un ātri, tā, ka es pat ar savu vervelēšanas un ātrrunāšanas talantu nespēju īsti sacītajā iedziļināties. Uz jautājumiem Severīns atbildēja tikai pēc piecu minūšu pauzes, kad principā biju jau aizmirsusi savu jautājumu un man jau sen bija vienalga, jo jau varonīgi biju iebraukusi pretējā joslā. "Kondišku" Severīns taupīja nezināmiem mērķiem, tāpēc visu braukšanas laiku cīnījos ar elpas trūkumu un tusnīju kā mopsis. Pēc pirmās reizes es tā kā vēl gluži nesašutu. Bija ļaudis, kas man teica, ka braukšana nav nekāds plezīrs. Ar instruktoru garās, patīkamās sarunās nav jāielaižas, nekādām savstarpējām simpātijām nav jārodas, un galu galā jāmācās braukt, nevis jautri jāpavada laiks. Nu ok. Bet tad pienāca OTRĀ BRAUKŠANAS REIZE. Tagad Severīns (nevis es) bija gatavs "laist mani krustojumos". Mammīt mīļā, es vēl īsti pedāļus neatšķīru, kad man jau tika pārmests, ka es steidzos, nepareizi turu stūri un nelaižu vaļā sajūgu, kad tas nepieciešams (bet KAD tas nepieciešams?!!!!). Kad Severīns psihopātiski sāka manipulēt ar manām rokām uz stūres un vardarbīgi pārlikt tās vajadzīgajās pozīcijās, tās saskrāpējot ar savu pulksteni, es sapratu, ka man iestājusies panika. Pēkšņi sāka jukt labā un kreisā roka, ‘parādījās vēlēšanās izkāpt no braucoša transportlīdzekļa, iesist Severīnam utt. Kad mēģināju jautāt, kad tieši man jābremzē un vai man vispār šajā gadījumā jābremzē, saņēmu izsmeļošu atbildi: "Tagad mēs par bremzēm nerunājam. Tēma ir sajūgs." Paldies. Es visu sapratu. Beigu beigās izlēmu netuvināt kāju bremžu pedālim vispār, kā rezultātā Severīns veiksmīgi bremzēja pats, slavējot mani par labo bremzēšanu (kaut gan mēs tak "vēl šo tēmu nebijām ņēmuši"). Sāku jau domāt, ka esmu bezcerīgs variants un braukt visticamāk nav man lemts, jo Severīna izturēšnās bija manāmi nervoza…Kad aizbraucām galapunktā, es paskatījos pulkstenī. Pagājusi tāda knapa stundiņa (laikam vēl minūtes sešas pat pietrūka). Samaksāju savus 15 latiņus un trīcošiem locekļiem kāpu ārā. Pa ceļam uz mājām gribējās mazliet apraudāties, bet nospriedu, ka tā uz ielas nebūs smuki, un galu galā varbūt es tiešām tik ļoti slikti manipulēju ar auto, ka nabaga vecais vīrs dzers kādas drapes. Bet tad es aizdomājos par citu lietu – es nobraucu nepilnu stundu, bet autoskola laipni piedāvāja instruktoru sarakstu, kas vada 1.5 h nodarbību. Severīns mani abas reizes ir apkrāpis par pusstundu (naudā rēķinot – par 5 ls…..). Godīgi sakot, es apvainojos. Jā, esmu sieviete, jā, man labi nesanāk, jā, vīrietim sievietes stulbums var krist uz nerviem tāpat kā mums vīriešu neandertāliskie izgājieni, bet es maksāju. ES maksāju un ES uzsprāgu. Es kā sutināts brokolis sautējos Volviķa pārkarsušajā salonā par 15ls stundā?????? Paldies, Severīn, ka iemācīji mani pareizi turēt ātruma kloķi.
Šodien man braukšana notiek jau pie cita instruktora.
P.S. Atzīšos gan, ka nespēju Severīnam acīs (nu vispār jau pa telefonu) pateikt, ka nevēlos vairs ar viņu sadarboties. Sameloju, ka esmu pārdevēja un ka kolēģes atvaļinājuma dēļ visi maiņu grafiki aizgājuši pa pieskari, tā kā nākamā pusgada laikā nespēšu plānot savu dzīvi pat dienu uz priekšu un atteicu sarunāto braukšanu.

16 komentāri
  1. Bet kā vajadzēja Severinam tomer apskaidrot! uzdzen dusmas šādi tipi. Iespējams viņš vēl šobrīd nav sapratis savas zamaškas un turpina traumēt citas meitenes.

    Varbūt vēl kādam ir pieredze ar Severīnu – galu galā vārds tāds īpašs:)

  2. Shito rakstu vajag ielikt pirmajaa lapaa!!!, nenormaali labs materiaals netiek noveerteets, uzduuros netiishaam seerfojot pa lapaam.

  3. Kā man patīk tā bilde :D:D
    Bet runājot par braukšanu, man laikam palaimējās, ka mācījos braukt nevis Rīgā, bet mazākā pilsētā, līdz ar to no draugiem un paziņām varēju uzzināt, kurš ir vislabākais instruktors. Rezultātāar šo instruktoru kluvām par labiem draugiem, katra braukšana bija kā jauka satikšanās – jociņi, sarunas utt. Un pats galvenais – ļoti labi iemācīja braukt !! 🙂 Tā, kā ceru, ka Marta atradīs instruktoru ar kuru būs labāka saskaņa 😉

  4. kaut kā Severīna apraksts man liekas pazīstams… pie līdzīga onkulīša (vai pat pie šī paša) es mācījos pirms kādiem 3 gadiem un pēc kādas piektās nodarbības atmetu šim pasākumam ar roku… jo šitāds mācīšanās stils man galīgi nav piemērots… tagad pēc 3 gadu pārtraukuma mācos pie cita instruktora – kurš jau ir piešāvies – atbild uz visiem maniem jautājumiem, pat mulķīgajiem un nedusmojas, ja es samazinu ātrumu un ļauju klibam putniņam pāriet pāri ceļam, kaut gan apkārt visi “pieredzējušie” autovadītāji man pīkstina ar saviem pīkstuļiem…

  5. Nu nezinu, es nedomāju, ka iedomīgs cilvēks par sevi tādu neveiksmes stāstu rakstītu 😀 Redzēs, kā tad ies tālāk.

  6. Nē, nu Marta Tev tik tiešām ir talants!!! Tik patiess un jautrs raksts!!! 😀 Tik žēl, ka Tev tik jautri ar Severīnu viss negāja!…

  7. Katram ir sava pieeja un potenciāls. Arī es mācījos pie Severīna, lai gan vēlējos mazu jauku mašīnīti ar sieviešu kārtas instruktori. Liktenis bija lēmis savādāk un paldies! Attiecības veidojam mēs pašas. Severīns ne tikai paskaidros, bet arī uzzīmēs. Vajag mācēt klausīties 😉 Lieki piebilst, ka eksāmenu csdd noliku ar pirmo reizi, nesakrājot entos punktus. Tagad jūtots līdzvērtīga jebkuram normālām, sevis cienošam šoferim, neatļaujos tūļāties kā “daža laba” uz ieskrējiena joslas. Tā kā… visu cieņu un paldies Jums!

  8. Man, laikam, ir paveicies ar instruktoru vai arī instruktoriem, jo strādā vīrs ar sievu..nekādas bļaušanas.
    Tēma- krustojumi arī nāca, kad tai bija jānāk.
    Ja gadījumā neapmierina arī jaunais instruktors, varu ieteikt savu, tiešām labs :))

  9. Es arī pēc kādas otrās-trešās nodarbības gāju mājās ar asarām acīs, jo pat iepriekš pedāļus nezināju, bet tagad jau drīz būs 3 gadu stāžs, instruktors gan bija jauns, braukāju diezgan ilgi, bet noliku no pirmās reizes. Tā ka gan jau viss būs ok!

  10. Es mācos autoskolā, kur instruktorus var izvēlēties internetā, kur arī bildes klāt, un vēl kursantu atsauksmes.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.