Kukarane mācās braukt 8.daļa

Esmu bez piecām minūtēm šoferiene. Ok, bez divdesmit…teorijas eksāmens "lielajā mājā" piebeigts, un atlicis tik tāds nieks, kā izlaist ar inspektoru pelēkā jocīgā BMW mašīnītē ar zaļiem sāniem kādu riņķīti pa pilsētu. Jau tagad liekas, ka esmu izbridusi gan purvus, gan mežus. Atceroties savus braucienus sabiedriskajā transportā, kuru laikā nenogurstoši boksterēju ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņas likumus, man nudien rodas vēlme sasmalcināt šo vērtīgo literatūru kādā no tiem lielajiem, modernajiem papīra smalcinātājiem, ko rāda filmās. Un beidzot es to varu arī atļauties. Lai gan šis teorētiskais darba posms ir galā, manī vēl joprojām ir pārliecība, ka mana smadzeņu kapacitāte nav tik liela, lai uztvertu visus šī bezgalīgā ceļu kārtības ruļļa punktus un apakšpunktus. Tagad es piekrītu teicienam, ka visi ir gudri pēc kaujas. Tagad es esmu gudra – jā, un kā garlaicīga učene pirmās klases skolniekiem tiešām iesaku mācīties, lai nebūtu jāspēlē, pēc mana instruktora vārdiem, "latloto", kad ej uz labu laimi un, kā Sprīdītis mežā uguntiņas rakdams, mēģini izvilkt savu laimīgo biļeti. Mana kauja gan vēl nav beigusies, un grūtākais – braukšanas pārbaudījums, ko es pašlaik skatu tikai gara acīm kā sižetu no zinātniskās fantastikas, man vēl priekšā. Baidos pat no iespējas, ka instruktors mani izsviež no mašīnas tieši pie CSDD un aizdzen ar koku pēc tiesībām…(te ataust atmiņā gadījums no bērnības, kad flautas skolotāja man klasē nēsājās pakaļ ap galdu, lai piedabūtu aiziet uz aktu zāli un nospēlēt konkursa skaņdarbu komisijai).
Bet arī teorētiskai eksāmens dažiem labiem izrādās neizsakāmi smags pārbaudījums. Kad es biju piegājusi pie durvīm, cītīgi izlasījusi pāris uz piespraustās lapiņas uzdrukātos teikumus un paņēmusi kārtas numuriņu, pēkšni panikā no krēsliem lēca kājās un to pašu steidza darīt vai puse sēdošo pilsoņu, kas pirms tam garlaikoti sēdēja un vienaldzīgi blenza ārā pa logu. Kad stāvējām kārtīgā strīpiņā un rātni gaidījām izsaucam katrs savu kārtas numuriņu, kādai dāmai pie katra spēcīgā sirdspuksta redzami vibrēja matu saknes. Ka es jums saku!
Pirms testa visi izpildījām trīs kontroljautājumus. Sākt eksāmenu varējām tad, kad kontroli izgājuši visi censoņi, bet desmit minūtes pēc tam, kad visi ar pārbolītām acīm meklējām nejēgu, kurš velk mūsu dārgo laiku, atklājās, ka onkulītis, kurš nak pārlikt C kategoriju, pirmo reizi redz datora peli.
Kad ekrānos parādījās pirmais jautājums, man pretī pie galda notika dīvainas lietas. Kāda jauna būtne ar izkārtu mēli gluži kā pantera metās klikšķināt uz pareizajām atbildēm, kā rezultātā eksāmenu beidza piecās minūtēs un uzvaroši pētīja pārējos "atpalikošos", kas centās vismaz pāris reizes pārlasīt uzdoto jautājumu. Sākumā bija tā kā neērti, bet tad vēsā mierā turpināju katru jautājumu pārlasīt trīs reizes, jo zināju, ka C kategorijas onkulītis lasīs vismaz piecas reizes, un ātrāk par viņu mēs neviens no šejienes ārā netiksim.
Labi, ko te gari filozofēšu, eksāmenu noliku ar dažām pavisam nevainīgām kļūdiņām. Mazliet jau sita pa pašapziņu, ka neizeju no kabineta "tīra", bet galvenais, ka darbiņš paveikts.
P.S. Nākamreiz, ja liktenis būs vēlīgs, pastāstīšu, kā gatavojos lielajam notikumam. Eksāmena datumu jau zinu. Nevienam gan nesaku, klusēju kā partizānis…atklāšu detaļas, kad karš būs beidzies.

8 komentāru
  1. Sitas
    stāvējām kārtīgā strīpiņā un rātni gaidījām izsaucam katrs savu kārtas numuriņu, kādai dāmai pie katra spēcīgā sirdspuksta redzami vibrēja matu saknes. Ka es jums saku!
    bija geniali! 🙂 🙂 🙂

  2. es pati gatavojos iet likt tikai vel tiesibas,bet tavs stasts par so visu ir vnk izcils 😀 man vislabak patika ta pantera,kura uz fikso visu pildija 😀 vnm ir kads ,kursh saspiezh pa 1min un ir ticis cauri :@

  3. Chau, marta!!! man ruugta pieredze, esmu tikusi gala ar visu iznemot tas peicasd minuutes ko teici, man neveicas jau 2 reizes, izkritu un viss.. tgd tada panika nezinu ko dariit…. vai vel maciities. vai kaa… vnk nezinu kas notiek, braukt maaku, bet ka jaliek tests, ta kka neskatos vairs ziimes, nezinu kas notiek… 🙁

  4. Jāmācās brauk, kamēr iemācās, ko tur daudz spreidelēt. katram savs laiks vajadzīgs. Bet tā teorija piņķerīga lieta, 80% no autovadītājiem tā uz sitienu nemaz to vairs nevarētu nolikt.

  5. He, Marta, ja Tu būtu likusi teorijas eksāmenu februārī, tad noteikti, ka tā biju es, kas nokārtoja CSDD teoriju nepilnās piecās minūtēs un bez nevienas kļūdas… tad sēdēju un gaidīju, kad pārējie gliemeži nokārtos un beigās skatījs uz pretī sēdošo opi, kas nezināja kā apieties ar peli :D… tas gaidīšanas laiks ir pats trakākais gaidīšanas laiks, bet prieks, ka tās ir kabatā un varu rullēt pa bedrainajiem Latvjas ceļiem 🙂 Jā, un braukšanas eksis ir tīrais nieks 🙂 Nesatraucies 🙂

  6. “Onkulis, kas pirmo reizi redz datora peli” trapijas ari mana sacenshu grupa, izkalusas ka scenarijs vienmer viens! ;D

  7. Veiksmīgi beidzot tiku pie tiesībām. Vakar svinēju vienas nedēļas stāžu!:D
    Teoriju CSDD nokārtoju ar 1. reizi bez nevienas kļūdas. Likās ļoti viegls, jo māčijos pēc CSDD mājas lapā esošā testa. Eksāmens ir tieši tāds pats.
    Braukšanu nokārtoju ar 2. reizi. Pirmajā reizē izkritu figūrās. Otrajā reizē viss bija OK. Dzenāja mani gan ilgi, bet pa ļoti vienkāršu maršrutu. Tagad esmu sajūsmā – beidzot pilntiesīgi varu sēsties savai mašīnai pie stūres un braukt, braukt, braukt… Tas ir lieliski!

Komentēt kaža Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.