Kukarane mācās braukt 7.daļa

Sākumā domāju, ka aprobežošos tikai ar gaudošanu pāris teikumos, cik man grūti iet pie stūres, bet ehhhh, tomēr gribu pastāstīt sīkāk, jo baidos, ka neticēsiet. Tātad – kad jau man likās, ka puslīdz pieklājīgi spēju čučināt pa veco labo un jau iebraukto maršrutu, tiku izdzīta pilnīgā gaļas maltuvē, kur nesapratu ne rītu, ne vakaru, kā arī kritu pilnigā panikā un izmisumā. Mans mikročips atteicās pārstrādāt informāciju, rezultātā veselais saprāts automātiski atslēdzās un kļuvu par dārzeni pie stūres. Instruktors jau mani kādu 47.reizi ir nosaucis par pasažieri, kas sēž aizmugurējā sēdeklī, nevis pie stūres, un nemitīgi lūdz "pārvākties uz priekšu". Kad kārtējo reizi dzirdu frāzi "Martiņ, tu guli!", liekas, ka padarīšu sev galu, iebraucot pretējā kustības joslā, jo kā vispār tādā stresā var pagulēt???!!!! Pie Radisona man pazūd gan ņuhs, gan čujs, gan poņa un pārvēršos par traku lapsu, kurai galvā pēkņi nodeg viss fails ar ceļu satiksmes noteikumiem, nerunājot jau par kāju, kas kā negudra sāk spārdīt sajūga pedāli (kā izrādās, protams, pilnīgi bez jebkadas vajadzības). Man traucē viss, zābaki, gadalaiks, nedēļas diena, garastāvoklis…jā, jā, es zinu par to baletdejotāju un pautiem.
Šī jau ir apmēram piektā reize, kad apsveru iespēju mest savu lielgabalu (nevis plinti) krūmos, un samierināties labākajā gadījumā ar velosipēdu. Liekas, arī instruktors kaut kur dziļi sevī ir tā kā mazliet sabrucis bezspēcībā, bet visu laiku acu priekšā mirgo cipars, kas jau iztērēts par šiem nelielajiem " izklaides braucieniem"…un te nāk prātā populārā latviešu popmūzikas dziedātāja Gunāra Kalniņa dziesmas vārdi: "Kā man būt…kā nepazust"…ehhhh

11 komentārs
  1. :DDD … par to lielgabalu labs … :DDD …. Kukarane palūdz kādam no paziņām (drauga, vīra, brāļa, utt … nav nozīmes) nedārgu auto (ieteicamie: žigulis, golfs, vecs opelis) un vienkārši kādā klusā Latvijas nostūrī (Tādu ir daudz) viena pati, kādu nedēļu pavizinies, lai sajustos pārliecinātāka pie stūres un lai kājas nejauktu pedāļus … un tas ir daudz reižu lētāk … Pēc tam pie instruktora tikai noslīpēsi atlikušos knifus (skats spogulī, skats pār plecu, utt)

  2. Njaa, traki Tev..
    Es ar mācos braukt, bet man šī nodarbe nereāli uzlabo garastāvokli, kaut gan vēl ir ko ņemties, lai tiktu pie tiesībām!! 🙂

    Lai gan – esmu pārliecināta – ne visiem vajag pie stūres sēdēt… 😉
    Galvenais saprast – kurā grupā esi un par naudu.. nesatraucies.. jo uzzināšana arī nav par velti.. 😉

  3. Martiņ,tā turēt!Man bij gluži līdzīgi-bij sajūta,ka braucu jau “diez gan”O.K.Bet kad ar paziņas mašīnu krustojumā noslāpu 4x, sapratu – ir vēl daudz ko darīt!Plānu ceru izpildīt līdz vasarai! 🙂

  4. a man tik atlicis viss bailigakais….csdd BRAUKSHANAS EKSAMENS! Braucu loti labi, tikai ne eksamenos 😉

  5. es zinu vienu instruktoru, kurš izceļ visus bezcerīgos – viņam tos piespēlē parējie kolēgas:))

  6. Tas nav nekas personīgs vai uz noteiktu personu adresēts, bet uzskatu, ka ne visi var but un ne visiem vajag būt par autovadītājiem. Esmu viena no tām, kas to labi apzinās un pieņem.

  7. Apbrīnoju Martas talantu rakstīt, tiešām smieklīgi un aizraujoši..prieks lasīt!!! BET!!! mani pārņem šausmas, kad iedomājos, ka “Kukarane, kas mācās braukt” trāpītos man pa ceļam. tā gan vairāk instruktora atbildība, jo es nekad tādu cilveku, kas šādi apraksta savas sajūtas un braukšanas prasmi, nelaistu uz ceļa. bet paldies, par izklaidējošu rakstu un LAI VEICAS!! 🙂

  8. Jā, braukšana ir kolosāla lieta! Es arī ļoti ļoti ļoti gribu tiesības, bet pagaidām nesanāk… Pagājušopiektdien izgāzos figūrās, līdz braukšanai nemaz netiku.
    Instruktors un citi, kas braukuši ar mani kopā – slavē! Kā iekāpju CSDD mašīnā, tā drebu kā apšu lapa un bail no visa kā… Bet kā gribas tiesības – mašīna tak jau ir…:(

Komentēt kraa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.