Gribat nomirt no smiekliem? Mans jaunais instruktors Konstantīns vienkārši neatbrauca un ignorēja manus telefona zvanus. Es jau gara acīm redzēju sevi pie stūres ar jauku un smaidīgu jaunu cilvēku skolotāja sēdeklī, bet zvaigznēm es laikam šobrīd nepatīku, tāpēc tās sakārtojas ačgārni.
Rezultātā es šoka stāvoklī un autopilotā pārnācu ar kājām pār akmens tiltu, jo aizdomājos, kā iešu un izārdīšu visu autoskolas administrācijas kabinetu.
Kā lai cilvēks iemācās braukt????
P.S. Ak, kungs, man tikko zvanīja Severīns, bet es nepacēlu…vai nu viņš ir izlasījis manu blogu vai arī panika par klienta zaudēšanu(????) Ak, kungs, zvana jau otro reizi. Izrādās uzstājīgs.
Par kādu autoskolu ir runa? Varbūt ir jāiesaka beidzot kāds labs instruktors? 🙂
Dīvaini, it kā vajadzētu taču priecāties par katru klietu, bet te cilvēks neatnāk 😀 Un vēl viens šmaucas :DBēdīgi.
es zinu vienu traki labu instruktoru .. man iemācīja braukt, es ar pirmo reizi noliku, rr! traki patika 🙂
Manējais bija ideāls, miera iemiesojums, rāms kā jūra. Rupjākais, ko viņš pateica, bija – anābis :)) Vārdu neatceros, bet no Vanaga, ar tādu ķieģelsarkanu Audi A4 😉