Kemperis – ceļo kopā ar māju

Ja šosezon jūti, ka nevarēsi atļauties ceļojumu visai ģimenei, pērkot aviobiļetes vai izmantojot tūrisma aģentūru pakalpojumus, saplāno savu ceļojumu pati – dodies kopā ar saviem mīļajiem uz jebkuru vietu Eiropā, ņemot līdzi māju! Kemperis – Rietumeiropā tik ļoti iecienītais ģimeņu ceļojumu transports – ir ērts un izdevīgs pārvietošanās līdzeklis, turklāt dod iespēju jūsu ģimenei būt pašiem noteicējiem pār savu dzīvošanu, ēšanu un maršrutu.

Pirmais jautājums, kas jāatrisina, ja ieplānots doties ceļojumā ar šādu braucošo māju, ir paša kempera izvēle. Izvēle pie mums, kā izrādās, ir liela un pieprasījums milzīgs; kempera nomas cenu nosaka mašīnas vecums un aprīkojums. Cenas ir atkarīgas arī no sezonas, skaidrs, ka vasarā tās ir visaugstākās. Nomas cenas visiem atšķiras pa mēnešiem. Ziemā tās par diennakti ir zemākas, bet vasarā augstākas, šosezon Ls 65–80 par diennakti.
•    Parasti nomas auto ir nofotografēts visdažādākajos rakursos, katram līdzās tabula ar tā parametriem un arī izmaksu saraksts. Ērti salīdzināt, kas vienam vai otram auto komplektācijā ir cenu atšķirības iemesls.
•    Dažviet uzskaitīts, ko var papildus izvēlēties bez maksas – traukus, riteņu turētāju u. tml, bet šosezon daudziem tas nāk līdzi par papildu samaksu, piemēram, lielāki galdiņi.
•    Tāpat papildu izmaksas kempera īrei būs GPS (globālās pozicionēšanas sistēma jeb satelīta ceļu karte), vidēji to piedāvā par Ls 5 diennaktī. Šeit jāpiebilst, ka izīrēt citur to būs lētāk, jo vidēji tas maksā Ls 1–2 par diennakti.

Automašīna jūsu rīcībā tiek nodota ar derīgu tehnisko apskati un izietu apkopi, komplektā arī ārpus Latvijas ceļošanai derīga OCTA un KASKO. Ārpus apdrošināšanas darbības zonas nedrīkst izbraukt bez iznomātāja pilnvaras un papildu apdrošināšanas. Pirms saņemsit mašīnu, parasti jāiemaksā drošības nauda Ls 300–500 apmērā, ko dabūsit atpakaļ pēc kārtīga un nebojāta auto nodošanas.

Lai varētu vadīt kemperi, šoferītim pie nomnieka jādodas ar personu apliecinošiem dokumentiem – pasi, B kategorijas starptautiski atzītu vadītāja apliecību, turklāt šofera stāžam jābūt vismaz trīs gadus ilgam, bet minimālajam vecumam 22 gadi (www.kemperauto.lv pieprasa pat 25 gadu vecumu). Tas attiecas arī uz visiem līdzbraucējiem, kuri ceļojuma laikā vadīs mašīnu.

Jābrīdina jau iepriekš, ka katrā vietā nomas līgumi un noteikumi var atšķirties un katram pašam atsevišķi jāiedziļinās sev neizdevīgajās niansēs, piemēram, ja nu gadās iekļūt avārijā, kā kopā ar saimnieku atrisināsit remonta un mājāstikšanas problēmas. Līgumā parasti noteikta nomnieka izraisīta negadījuma pašriska minimālā summa. Tāpat atsevišķas nomas ir paredzējušas pat Ls 200 naudas sodu gan par automašīnas dokumentu, gan atslēgu nozaudēšanu. Tāpat – nomniekam pašam būs jāsedz visi sodi par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri izdarīti  kempera lietošanas laikā.

Pat ļooooti apaļās summās ir sodi, ja nododot kemperis nav nomazgāts no ārpuses un iztīrīts no iekšpuses, tai skaitā, iztukšota tualetes tvertne. Iznomātajās automašīnās ir kategoriski aizliegts smēķēt un pārvadāt dzīvniekus. Jārēķinās, ka auto saņemšana, nodošana un dokumentu sakārtošana arī prasīs noteiktu laiku, vismaz stundu, kas jāņem vērā, lai nebūtu lieka stresa izbraukšanas brīdī.

Vidējās cenas par pāris gadus vecu un tehniski moderni aprīkotu kemperi šosezon atšķirībā no iepriekšējās ir līdzīgas. Jo ilgāku laiku nomāsit, jo lielākas atlaides dabūsit. Skaidrs arī, ka par cenu var vienoties.

www.kemperu-noma.lv

www.ripomaja.lv 
www.kemperi.lv
www.hymer-rent.lt
www.amberauto.lv
www.kemperauto.lv
www.campers.lv
www.gnomus.lv

Kempingos lētāk!

Ir plāns par galamērķi. Bet ir arī šaubas par to, kur pa ceļam svešā vietā palikt un nakšņot. Tad tagad ir risinājums – diezgan ērtais un interesantais Eiropas  kempingu tīkls. www.eurocampings.eu, www.acsi.eu – tas pilnībā attiecas uz visiem, kuri ceļo  motorizēti un ne tikai. Šis tīkls darbojas jau 45 gadus un nepārtraukti paplašinās.

Pirms ceļojuma vēlams ielūkoties šajās lapās, jo tās piedāvā iegādāties ne tikai šā tīkla karti CD formātā, bet arī kempingu atlaižu karti. Tā dod pat 50% atlaides šā tīkla atpūtas un nometņu vietās, turklāt ASCI uzsver kvalitāti, jo šīs vietas regulāri pārbaudot ap 300 dažādu inspektoru.

Mājaslapā 12 valodās aprakstīts ap 9000 oficiālo un populārāko kempingu vietu teju 30 Eiropas valstīs. Uzspiežot uz mērķa reģiona, karti var palielināt un samazināt. Turklāt par katru no tur esošajiem kempingiem ir neliels info – kad tas ir atvērts, kas tur ir, ko piedāvā papildus (laivu īri, pirtiņas u. tml.), dažiem klāt fotogrāfijas, dots tālrunis kontaktiem, atsauksmes, itin bieži arī norādīts, cik tas maksā (aizvadītajā vasarā šīs cenas par nakti svārstījās no 10 līdz 20 eiro).

www.eurocampings.eu
sadaļā Country/Regions ir iespēja aplūkot, cik katrā valstī ir šādu atpūtas vietu. Tas neattiecas tikai uz lielajām valstīm –  Itāliju, Franciju, Vāciju vai Spāniju; Eiropas kempingu tīklā iekļauta arī Turcija, Slovēnija, Čehija, Polija, Horvātija, pat Andora u. c.

Par Latvijas kempingu vietām diezgan detalizēta informācija atrodama arī www.vietas.lv sadaļā Naktsmītnes, Kempingi. Turklāt mūsu kemperu nomas lappusēs ir arī saites ar dažādu autoceļotājiem ļoti noderīgu informāciju – kartēm, galapunktiem, naktsmītēm u. tml.

Par gulēšanu ceļmalās. Tas atkarīgs no katras valsts likumiem. Daudzi izmanto iespēju atpūsties stāvlaukumos benzīntankā, pie kādām iestādēm, pie lielveikaliem u. c., taču jāskatās, kāda ir drošība konkrētajā vietā, turklāt noteikti nebūs iespējas izvilkt nojumi, grilu, galdiņu.

Uz atsevišķiem maksas ceļiem, piemēram, Austrijā, kemperiem ir paaugstināts tarifs, bet Polijā par maksas ceļu ir jāmaksā vairākkārt ik pēc kādiem pārsimt kilometriem, nevis tikai uzbraucot. Pilsētās kemperistiem savukārt problēmas ar parkošanos, jo gabarīti ir lielāki nekā parastam busiņam. Nedrīkst aizmirst par kempera augstumu un jāseko līdzi, lai neietriektos kādā zemākā tunelī. It sevišķi par to nākas domāt Prāgā, kur daudz ieliņu iet cauri tuneļiem. Viltība, izbraucot no maksas stāvvietām – zinātāji iesaka nebraukt ar savu lielo mašīnu pie kases automāta, bet doties norēķināties kājām, jo šad un tad par kemperi un busiņu naudu iekasē kā par autobusu.


Ceļo kopā ar bērnu un māju

Daudziem ceļojums ar mazu bērnu šķitīs kā izbojāts atvaļinājums. Un var jau saprast bažas, kā mazais pārdzīvos lidojumu, vai varēs nosēdēt parasta auto sēdeklī divas diennaktis, kā izturēs garās dienas dažādu pilsētu apskatēs vai arī saule nebūs pludmalē par karstu u. tml. Tātad – ko darīt, ja negribas bērnu atstāt mājās, bet gribas interesanti paceļot kopā un nav svarīgs pieczvaigžņu viesnīcas sniegtais komforts? Risinājums ir atpūta ar tā saukto kemperi – mašīnmāju.

To pērnvasar savā pirmajā ceļojumā ar trīsgadīgo meitu izmantoja Austrumu ģimene, kopā ar draugu pāri noīrējot šādu braucamo. Secinājums jau atgriešanās dienā – nākamgad jābrauc atkal!

Protams, šādas mājeles ietilpība ir tik liela, cik ir. Austrumu novērojumi ir tādi, ka ideāli, ja šai mašīnmājā ceļo četri pieaugušie un viens bērns. Ja vairāk – var sākties rīvēšanās. Vēl viens būtisks noteikums, ka arī otrs pārītis mīl bērnus, jo dzīvestelpa ceļojot ir diezgan ierobežota un trīsgadīgam bērnam var būt savi niķi un stiķi.

Par lietām, kas noteikti jāņem līdzi, lai bērns justos labi. Drēbes – katrai  dienai pa vienai kārtai + rezervītes. Kas labi, brauciena laikā nav jādzīvo pa somām – mašīnā ir skapis, kurā vietas saprātīgos apmēros pietiek visam. Medikamenti – tādi paši, kā braucot uz laukiem vai citu vietu, kaut ko vēderam – oglīti, smektu, plāksterus, klepus sīrupu (ja nu gadās apaukstēties).

Lai bērnam laiks īsāks, braucot garos gabalus, ļoooti svarīgi ir padomāt par mazā izklaidēm.
•    Mantas nevar būt ar sīkām detaļām. Piemēram, puzles vai klucīši mašīnā pazūd.
•    Vislabāk trīsgadīgajai meitenei noderējušas grāmatas un zīmējamās lietas ar resnajiem zīmuļiem. Tos ātri, ja pazuduši, varēja atrast.
•    Daudz laika meitenei aizņēmusi lelles ģērbšana.
•    Tā kā mājās bijis pierasts skatīties multenes, tad portatīvajā datorā tās ierakstītas  milzīgā skaitā. Tāpat multenes var ņemt diskos, jo kemperī ir televizors.

Tas arī ir viss – vecākiem braukšana bijusi mierīgāka par mierīgu, un Austurmu ģimene ir apmierināta, ka mazo paņēma līdzi. Ar bērnu darboties sanācis maz – ekskursijās mazais izskraidījies un mašīnā vai nu gulējis, vai knibinājies ar savām lietām.

Tā kā bērns jau ir tik liels, ka ēd to pašu, ko lielie cilvēki, braucienā ēst gatavošana bijusi vienkārša – mašīnā iebūvētajā ledusskapītī līdzi sava pārtika, makaroni, konservi, kartupeļu spainis bagāžas nodalījumā, panna, katls. Kemperī ir plīts, ārā ugunskurs – var gatavot pēc garastāvokļa. Ārpus mājām ceļotāji ēduši tikai, lai nobaudītu vietējo ēdienu. Bet meitas neomas brīžiem lieti noderējuši kādi cepumi un sūkājamās konfektes.

Kopumā deviņās dienās nobraukti 4000 kilometru, apskatītas Gruzijas kalnainās pierobežas vietas, izkāpelēts pa kalniem un nobraukts pa kalnu upēm, tāpat iepirkti šādi tādi suvenīri un tas viss kopā ar kempera īri ģimenei izmaksāja ap Ls 500, neko netaupot, bet no sirds atpūšoties.

Šāda mašīnmāja ir piemērota visam, arī nakšņošanai – guļvietas ērtas, gana platas abiem vecākiem pat kopā ar bērnu, bet īpaši mazajam paredzētajai guļvietai priekšā ir redelītes. Turklāt tualetes un dušas telpa, lai vai kā noteikti daudziem gribētos raukt degunu, ceļojuma laikā nevienu reizi nekādas nepatīkamas smakas nav izdalījusi. Lai noskalotos, ūdens pietiek četriem cilvēkiem un vēl neskaitāmām tualetes apmeklējuma reizēm.

Kas ir labi – šoferēšana notiek vienā telpā ar pārējiem. Nav tā, ka šoferis ir nosodītais, kuram jāsēž kabīnē, kamēr pārējie aizmugurē plēš jokus un tusē. ☺

Jau klāt vasara un atvaļinājumu laiks. Varbūt ir vērts padomāt par šādu aizraujošu braucienu? ☺

8 komentāru
  1. Esmu paceļojusi ar kemperi – jāsaka, ka necik ekonomiski un ērti jau nu tas nav…Autonomitāte ir tāds baigais mīts, jo ja piemēram nosēžas abi akumulatori (viens uz būdu, otrs uz motoru), tad viss ūdens iztek ārā, un tas ir pavisam reāli, jo ja kaut kur apstājas, taču nedarbināsi visu laiku mašīnu, lai tiktu lādēti akumulatori. Otrkārt, degvielu viņš rij ļoooti pamatīgi, ja brauc virs 100 km/h – un iedomājieties, kā tas ir uz, piemēram, Vācijas bāņa – tur visi “velk”, un gribot negribot jāiekļaujas plusmā, vai arī jāšēž fūrēm astē visu laiku..Manuprāt, ir lētāk aizlidot uz kaut kurieni, un tad izīrēt mašīnu…

  2. Nu nezinu, minkimon, tikko paziņa ar ģimeni un draugiem atgriezās no šāda ceļojuma, teica, ka ļoooti ekonomiski.

  3. Ok, es pieņemu, ka ir dažāda pieredze dažādiem cilvēkiem, bet tad var teikt, ka man un vēl 2 draugu bariņiem, kas ir braukuši ceļojumos ar kemperi pa dažādiem maršrutiem un dažādām valstīm nav tā paveicies…Un nav tā, ka bija kaut kādi baigie “čēpē” pa ceļam…

  4. Nezinu smalkāk teikt, bet bija aizbraukušas tādas trīs mājas (ģimenes) uz kādu no valstīm, kur Disnejlenda….laikam Franciju, bet varbūt kļūdos. Esot sanācis simts ar kapeikām latu, jo paiku pirka cilvēki Polijā un Vācijā.

  5. 1) Autonomitāte mīts? Nē, nav mīts. Mana pieredze ir tāda, ka mēs divi cilvēki kemperī varam dzīvot pilnīgi autonomi 5 dienas un tikai tad ir jāmeklē kempings, kur izliet/ieliet ūdeni un sakārtot tualeti. Tas nozīmē – normāli katru dienu dušojoties, bet pēc izdevības šad un tad atnesot no kāda benzīntanka pa 10l kanniņai ar ūdeni. Arī pavingrot vajag. Bez jebkāda 220v elektrības pieslēguma no malas, jo saules baterijas uz jumta ne tikai veiksmīgi uzlādē visus 3 kempera akumulātorus, bet arī bez problēmām nodrošina salona jumta kondicioniera nepārtrauktu darbību, neatkarīgi no tā, vai motora ģenerātors strādā vai nē. Un uz tualeti pa dienu, taču, var aiziet uz kādu publisko, kas gadās pa ceļam. Tātad, uz 15 dienu ceļojumu tikai 3 kempingi.
    2) Par degvielas patēriņu runājot – braucot uz 80-90 km/st un necenšoties sevišķi kādu apdzīt, manam kemperim patēriņš ir 9,00l/100km dīzeļa. Zinu, ka daudzām vieglājām mašīnām ar 2l benzīna motoru degvielas izmaksas sanāk lielākas.
    3) Te viens runā, ka Vācijā uz bāņa ar kemperi nevar iekļauties plūsmā. Nezinu, kas viņam bija pa motoru, bet es ar savējo pa Vācijas bāni turu 140-160 km/st. Tad nu gan patēriņš pieaug līdz 12,0 l/100km. Bet varbūt priekš 3499kg smaga dzīvokļa tas nemaz nav tik daudz? Bet pārējās valstīs, kur maksimālais ātrums ir 130km/st, sanāk diezgan viegli iekļauties vieglo mašīnu plūsmā. Bet tagad, pēc čiptjūninga iet vēl žiperīgāk. 🙂
    4) Mana neatrisinātā problēma – nav kur ieslēgt matu fēnu (ap 1500W). Būs jāuzstāda sprieguma pārveidotājs no 12v uz kādiem 2000W. Gan jau abi salona akumulātori izturēs tik ilgi, lai matus izžāvētu. Protams, ir cits variants – speciālie kemperu ģenerātori (benzīna, dīzeļa, gāzes), bet tie sver ap 100 kg un maksā, ja nekļūdos, ap 2000 Ls.
    5) Un vēl problēma – ceļojot ar kemperi sanāk par kādi 100 Ls lielāki izdevumi nekā tad, ja ceļo ar vieglo mašīnu un guļ viesnīcās/kempingos. Tas ir tapēc, ka braucot ar vieglo, vienmēr var izvēlēties tieši to viesnīcu vai kempingu, kur internets ir. Bet ar kemperi – nakšņojot dažādās ceļmalās, laukmalās, grāvjmalās – WIFI interneta nebūs gandrīz nekad. Vai kādam Latvijā ir uz kempera TV satelītantēna ar internetu? Žēl, manējā uztver tikai satelīta TV. Noskopojos 🙂
    6) Nesaprotu, kapēc te viena saka, ka iztek viss ūdens, ja nosēžas akumulātors? Manējam ar tīro ūdeni ir tā, ka tas automātiski pats iztek, ja temperatūra salonā noslīd zem kādiem +3 grādiem.

  6. Man smaidu un neizpratni rada daži te redzētie komentāri “Paķēru kemperi un aizbraucu”, “Iznomāju kemperi un devos ceļojumā” 🙂 Kemperis ir nesalīdzināmi kompilcētāks braucamrīks par parastu vieglo mašīnu. Man bija kādi 5 sīkie izmēģinājuma ceļojumi, līdz izdevās ar kemperi kaut cik iepazīties un katru reizi atklājās kaut kas jauns un iepriekš nezināms. Kurš gan būs tāds kemperu iznomātājs, kurš Jums pirms Jūsu lielā atvaļinājuma ceļojuma iedos kemperi uz pāris mazajiem “izmēģinājuma” ceļojumiem? 🙂 Neviens! 🙂 Un tapēc nav jābrīnās, ka itin bieži nākas dzirdēt, ka kāds iznomātājs tīrā ūdens tvertni jau pirmajā benzīntankā pielej pilnu ar dīzeļdegvielu. Un laikam tapēc nav arī jābrīnās, ka puse Latvijas apdrošināšanas sabiedrības atsakās pārdot Kasko polises kemperiem, bet otra puse ir uzskrūvējusi šo cenu gandrīz līdz 1000 Ls/gadā – tas šīs negatīvās pieredzes dēļ, ko radījusi šī kemperu nomāšanas sistēma.

  7. Gribu vēl padalīties ar dažām pārdomām. Vai ceļot ar kemperi ir lēti? Bieži lasu šādus jautājumus. Nekādā ziņā nav lēti! Ar īrētajiem vēl kaut kā, daudz maz, bet tad nāk klāt visas problēmas, kas ir saistītas ar īrētiem kemperiem. Par to tagad neminēšu. Bet ja kemperis ir savs, privāts, nopirkts pavisam jauns, ar ko ir paredzēts ceļot 2 reizes gadā pa 14-16 dienām (ja neskaita kādus 10-20 sīkos ceļojumus gada laikā ar vienu nakšņošanu), tad vienas ceļojuma dienas cena man sanāca 237 Ls 🙂 Fantastisks cipars, vai ne? Līdz ar to jautājums par degvielas patēriņu kemperim jau kļūst pavisam mazsvarīgs un noiet otrā, vai trešajā plānā. Primārs kļūst kas cits – maksimālā komforta un labsajūtas sajūta. Kemperis tas nav pārvietošanās līdzeklis no punkta A uz B. Ja Jums tas ir svarīgs, tad lidojiet ar lidmašīnu. Savs kemperis tā ir veča mīļmantiņa, rotaļlietiņa, hobijs, u.t.t. Nedomāju, ka kāds, kas pērk sev Harley Davidson moci sev uzdos jautājumu, vai ar viņu būs lētāk pārvietoties, nekā ar tramvaju. Noteikti nebūs. Tie, kas sev pērk jahtas, neuzdod sev jautājumu par to, ar ko būs lētāk tikt uz Stokholmu – ar Tallink prāmi vai ar savu jahtu, u.t.t. 🙂

  8. Sveiki!
    Vai kāds var ieteikt, kur Latvijā var izīrēt 5 vietīgu dzīvojamo treileri (piekabi), ne vecāku par 2000. gadu. Nekādi neidodās sameklēt!

Komentēt tapa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.