Kāzu fotogrāfs, kura bildes runā pašas par sevi – Mārtiņš Plūme

Vasara ir ne tikai tas siltais un saulainais gadalaiks, kad metamies svaigā gaisā izbaudīt visus mātes dabas dāvātos labumus, bet arī laiks, kad kļūstam apcerīgāki un romantiskāki. Tieši vasaras mēnešos liela daļa pāru izlemj svinēt savus mīlestības svētkus un iestūrēt laulības ostā. Šis notikums ir īpašs ikvienai jaunajai ģimenei, bet diemžēl svinības mēdz aizlidot vēja spārniem, un tad vienīgā iespēja gremdēties atmiņās par grandiozo notikumu ir aplūkot kāzu fotogrāfijas. Lieki piebilst, ka iemūžināt kāzas ir ļoti atbildīgs darbiņš, jo šos svēkus nesvin katru gadu no jauna un kaut ko labot nebūs iespējams. espati.lv uz mazu sarunu aicināja kāzu fotogrāfu Mārtiņu Plūmi un ielūkojās viņa radītajās fotogrāfijās, kas, kā viņš pats saka, “runā pašas par sevi”. 

Mārtiņš ir fotogrāfs ar pieredzi. Viņš jau paspējis iemūžināt vairāk nekā simts kāzu, bet tieši cik, nav skaitījis. Savas pirmās kāzas Mārtiņš gan atceras ļoti skaidri. “Tas gan bija diezgan drūmi. Precējās kādas apsardzes firmas priekšnieks, un attiecīgi viesu vidū bija daudz apsargu un citu plikpaurainu, divmetrīgu vīru. Puse vīriešu kārtas pārstāvju bija ģērbušies džinsos. Mičošanas laikā viņi sēdēja ārpusē un dalījās pieredzē, kurā cietumā katrs sēdējis.”

Sākumā šī pieredze Mārtiņu mazliet sabiedējusi, bet pēc tam viņš pārliecinājies, ka mēdz būt arī patiešām jauki un baudāmi pasākumi. “Pēc pāris kāzām jau sāku saprast visu to kāzu fišku, izstrādājās sistēma, kā labāk to darbiņu izdarīt. Scenārijs  man jau galvā apmēram ir. Es zinu, kā kas notiks, tāpēc jau varu laikus reaģēt. Pats grūtākais ir uztaisīt patiešām labu kopbildi. Tajā brīdī, kad visi iznākuši no baznīcas, vēl nav tā jautrība un lustīgais svinēšanas gars. Visi viesi bieži vien nemaz savā starpā nav pazīstami vai vispār ieradušies pa vienam, tāpēc nav vēl atvērušies. Tad viņiem šķiet jocīgi, ka es tur pa priekšu ņemos, uzmundrinu, mēģinu izspiest no viņiem kaut ko. Kāds vēl stāv ar sejas izteiksmi – ko tas fotogrāfs vispār no manis grib!” Tāpat arī katrās kāzās esot savas prasības – citi kāzinieki vēlas, lai bildē visi ir līksmi, smejoši un lēkājoši, bet citreiz viss notiekot ļoti svinīgi. “Visvieglāk ir tad, kad svinētāji paši ir gatavi aktīvi līdzdarboties un piedāvā jau gatavus variantus un idejas, kurās visi pārējie ir gatavi iesaistīties.”

Atteikties no kāzu fotografēšanas Mārtiņam nācies tikai vienu reizi, jo tajā dienā kāzas svinējuši arī viņa draugi, un pašam ļoti gribējies šīs kāzas fotografēt, tāpēc piedāvājis savā vietā citu fotogrāfu. “Pēc draugu kāzām uzreiz saņēmu vēl kādus trīs piedāvājumus fotografēt,” saka Mārtiņš, bet vispār, ja tajā brīdī nav aizņemts, viņš nevienam pārim neatsaka. Kategorijās – pāris patīk vai nepatīk – Mārtiņš nemaz nedomā, bet ir gadījušās pāris kāzas, kurās bijis redzams – jaunlaulātie nav īsti laimīgi, un savstarpējā komunikācija nav diez ko silta un mīļa. “Tādās reizēs man bildes pašam ne sevišķi patīk, jo no vienaldzīgiem cilvēkiem kaut ko izspiest ir grūti.”

Runājot par komunikāciju ar jauno pāri, esot jāatzīst, ka sievietes radošajā procesā piedalās aktīvāk. “Līgavām parasti ir ļoti svarīgi, lai viss izdotos skaisti un būtu interesantāka pieeja. Parasti es ar pāri pirms kāzām izrunāju to, vai viņi ļausies manām idejām vai arī paši diktēs, kādas bildes vēlas. Piemēram, citi nevēlas pozēt, bet grib, lai es ķeru mirkļus, fotografēju it kā no malas.” Sievietes arī esot drosmīgākas. “Ir bijis tā, ka man ienāk prātā jauno pāri iedzīt ūdenī līdz ceļiem. Sākumā abi tielējas. Līgavainis vispār atmet ar roku, bet kad līgava, jau pacēlusi kleitu, iebrien upē un arī es jau tur stāvu, nekas cits neatliek arī jaunajam vīram. Pēc tam man saka lielu paldies par ideju un skaistajām bildēm.”

Parasti Mārtiņš paliek svinībās līdz kūkai, bet, ja jautras kāzas, ir gadījies uzkavēties arī ilgāk. “Ir bijis tā, ka es esmu tas, kurš aiziet gulēt pēdējais,” viņš smejas. “Bet, tā kā es jau desmit gadus nelietoju alkoholu, tad man tādās reizēs gandrīz vai sanāk visus pieskatīt.” Lielus kuriozus Mārtiņš savā darbā neatceras. Viņam esot īsa atmiņa un kaut ko atcerēties no vienām konkrētām kāzām varot, tikai aplūkojot kāzu fotogrāfijas. Reiz gan sanācis tā nejauši nozagt vedējmāti. “Bija riktīgi lustīgas kāzas ar kārtīgu tusiņu un, kad darbiņš bija padarīts, es paliku dancot – bija forša mūzika. Tā nemanot noballējos līdz rītam un izdomāju, ka jāiet gulēt. Atradu milzīgu telpu ar daudz gultām. Gandrīz jau biju aizmidzis, kad ienāca vedējmāte. Sākām pļāpāt. Pēc brīža pie mums ienāk tāda pamatīga kundzīte, noliekas vienā no gultām un sāk šausmīgi krākt. Tad izlēmām paņemt segas un iet gulēt ārā uz lapeni. Bet saulīte jau lēca un putniņi čivināja, nekāda gulēšana vairs nesanāca. Neatceros, kurš no mums ieminējās, ka varētu tagad uz Tūju pie jūras aizbraukt. Vedējmāte izdomāja, ka viņai mašīnā esot gan guļammaiss, gan telts. Tā arī aizbraucām. Kāzu rītā, kad jaunais pāris modās, tika konstatēts, ka nav ne vedējmātes, ne arī fotogrāfa.”

Mārtiņš stāsta, ka nu jau zina visas kāzu tradīcijas sīkumos – septiņi tilti, pirmais valsis, mičošana. “Tagad, kad esmu bijis tik daudzās tradicionālajās kāzās, zinu, ka manas kāzas noteikti būs citādākas, jo katram pārim tas tomēr ir kaut kas jauns, bet es katru nedēļu divas trīs reizes skatos vienu un to pašu scenāriju”. Mārtiņš savās kāzās gribētu braukt ar motorlaivu, visus viesus pārcelt pāri ezeram otrā pusē, un tad varētu lāpu gaismā ķert vēžus un gulēt teltīs vai kādā šķūnītī. “Bet kopumā esmu redzējis daudz labu kāzu un bez tradicionālajām izdarībām ir taču arī citas. Reiz visi viesi bija satērpušies 18.gs tērpos, tas bija ļoti skaisti. Man pašam ir stāstīts, ka reiz jaunā sieva ar vīru lēkuši ar izpletņiem.”

Mārtiņš apgalvo, ka nekādu ekonomisko krīzi pašlaik nejūtot. “Šovasar man pat ir vairāk darba nekā pagājušajā vasarā! Bet esmu dzirdējis, ka ir fotogrāfi, kas brīnās, kā es varu dabūt darbu. Nezinu, laikam tas atkarīgs no bildēm,” smaida Mārtiņš. Fotografēt gan sanākot ne tikai kāzās, Mārtiņš strādā arī ar cita profila bildēm (http://ipasi.espati.lv/index/view/id/253/Pasai-sava-fotosesija/) – dienā, kad ar Mārtiņu sarunājam tikšanos, viņš jau fotografējis trīs topošās māmiņas. Fotogrāfs izveidojis arī savu mājas lapu www.pluume.lv, kurā apskatāmi viņa labākie darbi. “Ir bijis tā, ka man ar klientiem nemaz nav jāsatiekas,” stāsta Mārtiņš. “Viņi saka: ”Brauc, mums jautājumu nav, jo tavas bildes runā pašas par sevi.””

22 komentāru
  1. man protams ļoti patīk Mārtiņa bildes jau sen, taču ir vēl ļoti daudz fotogrāfu, kuriem ir arī ļoti labas bildes! 🙂
    arī mūsu kāzu bildes ir vnk fantastiskas

  2. Burviigas fotograafijas, bet ir arii citi labi forograafi (kuri patiesham pedejo gadu laika ir sadradushies daudz), vieniigaie aspekti pec ka izveleties ir personiskais kontakts un cena!

  3. jā, Mārtiņam cepuri nost! 🙂 tiešām labas bildes 🙂
    bet piekrītu arī citiem, ka ir vēl daudz labi un profesionāli fotogrāfi, par kuriem ir vērts dzirdēt un redzēt viņu bildes :))

  4. mnjaa tiešam piekriitu pareejiem…..man arii dikti patika bildes pasai pat sagribeejaas driizaak preeceeties, lai manu albuumu vareetu papildinaat kkas taads skaists:)

  5. Pēdējā laikā esmu skatījusies vairāku fotogrāfu portfolio! Mārtiņš noteikti pretendē uz augstāko novērtējumu:)

  6. Mums kāzu fotogrāfs bij Mārcis Baltskars, skaistākās bildes ko jebkad bijām redzējuši. 🙂

  7. ES VARU LABAAK- BEZ PROFESIONAALAS PIEEJAS. SORRY, BET PLUUME NEUZSKATU KA VINSH IR PROFS-SAVAA JOMAA.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.