Kāzas. Tikai mums abiem

Tu vēl svaigi atceries, kad jūsu acis pirmo reizi sastapās pa īstam un tu sajuti to mirkli, to mazo klik, kas skaidri vēstīja – nekad uz šo vīrieti tu vairs neskatīsies t?  kā līdz šim. Un atceries arī brīdi, kad skaidri ar visu savu būtību apzinājies – tu būsi šeit, viņam, lai notiktu, kas notikdams. Tā sajūta bija tik īsta, ka nebija pat vajadzības to izteikt vārdos. Nu jau jūs esat vienu soli pirms laulāto dzīves, taču kopš mirkļa, kad aizkustin?ti viens otram sol?j?ties, neviļus sākusies ikdiena, kam maz sakara ar tajā brīdī izjusto.

Tagad jūs runājat par to, kur s?din?siet ne pārāk labi satiekošos radus, kas ir labāk – cūkgaļa vai vista, rozes vai lilijas, kāpēc tev nepatīk tā baznīca un vai tiešām kāzu frizūra jātaisa pašā d?rg?kaj? salonā. Kopš jāvārda teikšanas sākusies skriešana, plānošana, organizēšana, diskut?šana… Kur palika trauslā, netveramā, tīras mīlestības gandrīz sāpīgā saj?ta?

Kāzas ir divu cilvēku attiecību svinēšana. Jā uz m?žu jūs sakāt tikai viens otram un ar parakstu un piederību arī apliecināt tikai viens otram. Taču kaut kā sagad?s, ka šis rituāls pārvēršas par ballīti ar brīviem dzērieniem draugiem, saietu radiem un milzīgu ambr?žu kopumā, kam maz sakara ar jums un jūsu mīlestību. Vēl ļaunāk – laimīgais pāris dažbr?d jūtas kā klauni un viesu izklaid?t?ji, no kuriem pamazām tiek izs?kta pēdējā enerģija… un arī pēdējais santīms.

Arvien vairāk jauno pāru laulības izvēlas noslēgt divatā. Tas ir ievērojami lētāk un rada daudz mazāk stresa. Nav arī viesu saraksta moc?bu – nav jāuztraucas par to, ka vīrieša otrās pakāpes māsīca varētu apvainoties, jo nav tikusi ieaicin?ta, un ka labākās draudzenes vīrietim pasākums varētu nebūt gana šiks. Tāpat vari aizmirst par viesu nodarbināšanu un izklaid?šanu. Š? diena būs jūsu, tikai jūsu.

Protams, tas diez ko neattaisno mazās meitenes sapņus par balto kleitu ar plīvuru līdz zemei, 500 cilvēku pīli un viesībām pilī, kur tieši uz tavām kāzām ieradusies pati Vitnija Hjūstone un pie viņas izpildītā I will always love you jūs dejojat savu pirmo deju… Bet, ja tā padomē, toreiz bērnībā galvenais taču bija kādreiz atrast to īsto, vienīgo, izbaudīt to pacil?jošo sajūtu, ka kāds ar tevi vēlas būt vienmēr… Un tad jau, ja tas ir izdevies, liela ballīte vairs nav tik būtiska.

Lāsma apprecējusies tieši tā – ar savu mīļoto kopā viņi bijuši vairākus gadus, ģimenē jau piedzimis bērniņš un uz draugu un vecāku jautājumiem par precībām parasti atbildējuši – kad pienāks laiks, kad sagrib?sim. Sagrib?juši patiešām negaidīti – 18. novembrī, krastmalā, svecīšu ielenkumā viņš viņu pēkšņi bildinājis. Brīdis bija tik aizkustinošs, ka asaras birušas abiem un tajā pašā mirklī ticis nolemts – mūs to darīsim divatā, tikai sev. Tā kā pēc likuma vajadzīgi divi liecinieki, par tiem uzaicināti līgavaiņa brālis un līgavas bērnības draudzene.  Lai izvairītos no nesapratnes un aizvainojuma, citiem par kāzām neteikts ne pušpl?sta vārdiņa.

Lai arī ceremonija notikusi dzimtsarakstu nodaļā, netr?cis ne smieklu, ne asaru – dzimtsarakstu nodaļas procedūru dēļ izsmējušies līdz asarām, taču svar?gaj? mirklī asaras neesot izdevies apvaldīt nevienam – kāzas bijušas patiesas un emocion?las; nekāda teātra, tikai jūtas un sajūtas. Pēc ceremonijas četratā devušies uz fotosalonu un pēc tam – atzīmēt notikušo.

Kā atzīst jaunā sieva – šis notikums vēl īpašāks kļuvis tieši ar to, ka bijis neparasts.  Un tāpēc spēcīgi iespiedies atmiņā.
Uz jautājumu, kā tas paskaidrots tuviniekiem un vai tie  nav bijuši nikni un aizvainoti, laimīgais pāris stāsta, ka vec?ku  sākotnējo šoku un aizvainojumu tūliņ pat apdz?sušas prieka asaras. Lāsma jau to paredz?jusi: „K?zas ir mūsu diena, tas patiesībā attiecas tikai uz mums, un tas viņiem bija jāsaprot.”

Kopā ar kleitu, ziediem, gredzeniem, ceremoniju un fotosalonu, kāzas izmaks?jušas ap 600 latu.  Savu izvēli Lāsma nenož?lo – tas bijis sirsnīgi, ģimenes budžetam atbilstoši, turklāt visu varējuši laikus noorganiz?t  un jauno gadu sagaidīt jau kā vīrs un sieva.

To, ka sapņu kāzas iespējamas arī divatā, pierāda Elēnas stāsts. Viņi salaul?jušies… Karību jūrā, Tobago salā, palmu ēnā, basām kājām, vāju matos!

Pirms pašu kāzām Elīnai ar vīru gadījies pabūt vairākās laulību ceremonijās Latvijā, kur sapratuši, ka tas nav domāts viņiem. Viesi ēd, dzer, izklaidējas, bet jaunajam pārim nekā –  visu laiku jābūt uzmanības centrā un jāiesaistās aktivitātēs tikai tāpēc, ka tā vajag.  Pusnaktī, kad ballīte tikko iesilst, laul?tos noliek gulēt, lai nākamajā dienā atkal viss sāktos no gala..Nē, viņi sapratuši, ka to noteikti var darīt savādāk. K?? Zagsu nav gribējusi Elīna, baznīcu – viņas topošais vīrs. Tad nu kompromiss – pludmale! Mācītājs bijis melnādainais, to sameklējuši internetā,  ieradušies salā, uz labu laimi izvēlējušies pludmali un lieta darīta. Ceremonija ilgusi ne vairāk kā 20 minūtes, par lieciniekiem bijuši mācītāja ģimenes locekļi, pats viņš runājis dīvainā dialektā, no kā pusi neesot bijis iespējams saprast. Skanīgo „Yes, I do” gan pateikuši īstajā brīdī.

Kā saka Elīna, kāzas bijušas tieši tādas, kā abi vēlējušies, un, ja būtu iespēja atgriezties laikā un darīt to vēlreiz, viņa, acis nepamirkšķinot, rīkotos tieši tāpat. Tas esot notikums viņiem pašiem, nevis draugiem vai radiem. Tas, ka abi dodas turp divatā, visiem bijis vien jāpieņem, jo tas bijis arī medusmēnesis.

Ceremonija kopā ar divu nedēļu ilgu atpūtu martā +30 grādos izmaksājusi ap Ls 3000, taču tas bijis to vērts.

Par to, kad un kā teikt jāvārdu, protams, j?lemj jums pašiem. Ja patīk lielas kāzas un tradīcijas, tad tās noteikti jāizbauda. Taču, ja tu esi starp tām, kurām garas ceremonijas un pusdienošana pie U veida galda uzdzen šermuļus, ceram, ka šis raksts būs iedvesmojis un parādījis – tavas kāzas, tā patiesībā ir pilnīgi brīva izvēle un bezgalīgas iespējas. Bet, ja uzvārdu mainīt tev traucē tieši priekšā st?vošais murgs, tad zini – bažas nemaz nav tā vērtas. Ja esi gatava teikt uz m?žu, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko scenāriju un uz priekšu. Vēlam veiksmes!

38 komentāru
  1. Es arī gribētu tieši šādas kāzas. Mīlestības pasākums tikai mums diviem… un kā pienākas vedējiem. Ar patīkamu saviļņojumu un mieru… Super. Nu ja vēl siltumā un pie jūras… dievīgi! 🙂

  2. Mēs arī apprecējāmies sev, nevis viesiem. Vienīgi… vecāki uzstāja uz to, ka vēlas piedalīties, tad nu viņi sev klāja galdus viesu namā, bet mēs pēc ceremonijas devāmies prom. Tā bija mūsu diena, par mielastu, kuru izvēlējās radi, viņi paši arī maksāja, mēs pavadījām vakaru un nākamo dienu kopā ar vedējiem un izbaudījām šīs svinības no visas sirds.

  3. Laikam esmu traki emocionāla. Apraudājos lasot. Man tā gribētos apprecēties.

  4. Šādu “sev” pasākumu var taisīt pēc tam. Tam ir domāts medus mēnesis. Bet kāzas ir kāzas un zināmas elementāras pieklājības normas jāievēro.

  5. Nepiekrītu Gretai. Kāzas nav visu citu darīšana. Tas ir divu cilvēku ļoti personisks un intīms pasākums, kam nav nekāda sakara ar radiem un draugiem. Neesmu vēl precējusies, bet mēs ar draugu izsveram līdzīgu iespēju.

  6. Nu, ja esatabi aizmukuši prom no visiem uz citu zemi un tur appprecaties, tas ir zināms attaisnojums, bet te, to izdarīt no visiem slepus – kaut kā nezolīdi. Kas tad tas pāris kaut kādi bēgļi, kas dara kaut ko pretlikumīgu, kas no visiem jātur slepenībā?

  7. Man tomēr to balto kleitu un būšanu viesu uzmanības centrā ļoooti gribās. Pilnigi piekrītu, ka svētkus sev diviem var uzrīkot arī pēc kāzām.

  8. Izlasīju, arī gandrīz apraūdājos un atviegloti uzelpoju pie komentāriem – ne es viena tāda raudule. Mēs nesen izšķīrāmies ar vīru un šis raksts man atgādināja to laiku, kad plānojām savas kāzas. Bija gan visi radi, gan baltā kleita, bet tik un tā ts bija emocionāli un pa smuko.

  9. Nu nav vis tā, ka “arvien vairāk jaunu pāru” šādi precas! Man apkŗt visi precas pa vecam. Un ir tajā visā kaut kas tāds ļoti smuks. Bet katram, protams, savs. Ja nevar finansiāli pavilkt, bet gribas būt laulātiem, tad, protams, var arī zagsā, pa kluso ar divien lieciniekiem un pusdienām lidiņā.

  10. Kāpēc tu tik dzēlīga? Tavuprāt, var precēties tikai tie cilvēki, kas var atļauties 10 000Ls samaskāt par kāzu svinībām? Man tas nešķiet pārāk godīgi. Cilvēki taču precas, jo grib būt kopā un oficiāli to savstarpēji apstiprināt, nevis, lai citiem parādītu, cik daudz viņi var izgāzt par kāzām.

  11. Shis raksts tachu jau bijis publiceets kaadu laicinju atpakalj, vai tad nav vairs ko publiceet?

  12. Es gribētu kāzas divatā, meža vidū kaut kur Kurzemē, vīrs grib radu barus un tā brangi, lai visi redz, cik bagāti (neesam, bet tas nekas) un cik līgava smuka. :)) Galu galā vai nav vienalga, lai tikai kāds cits to visu organizē, un tad jau paskraidīt apkārt baltā kleitā un pasmaidīt tāds nieks vien būs. 🙂

  13. Bokas jaunkundzei
    Nu ja galvenais lielas kāzas, vēlams vēl kredītu tām paņemt un tad pēc pāris gadiem izšķirties… Ideāls scenārijs!

  14. Mans dēls arī apprecējās tikai divatā ar sievu un vedējiem.Man to paziņoja otrā dienā pēc kāzām.Es nedusmojos.Tā ir tikai divu cilvēku darīšana.Galvenais ,ka viņi laimīgi.

  15. Man gan liekas, ka tas drusku nesmuki pret saveejiem, ka vinjus neieaicina!
    Es par nespeeju iedomaaties kaa tas buutu , ka mana maasa vai braalis preceetos un mani neiluugtu!

  16. Mēs apprecējāmies Gibraltārā, eksotisku ziedu un palmu ēnā (Botāniskajā dārzā), par vedējiem ņemot dārza strādniekus šortiņos (drīzāk-mums piešķīra). Liels paldies maniem mīļajiem draugiem un radiem, kas nejutās aizvainoti. Bet puķes uz viesnīcu gan daudz sasūtīja. 🙂 Varbūt tā ir draugu un radu mīlestība? Atbalstīt Tavu lēmumu un priecāties līdzi, nepiedaloties. No sirds, visiem mīlētājiem iesaku aizbēgt divatā! Labāk apskatiet pasauli, nekā pabarojiet piektās pakāpes māsīcu! :))))))))))) Smuko sievu vai vīru vēlāk atrādīsiet.

  17. Man skiet, ka lielas kaazas ir tikai tada izradisanas. Nejausi gadijas dzirdet sarunu kafejnica, kur pie blakus galdina viena sieviete otrai statsija par kadas draudzenes kaazam, cik mazas bijusas. It ka no ta butu atkariga kopdzive…..
    Musu kaazas bija neliela gimenes pulka ar daziem draugiem un nenozeljam. Dazi gan bija apvainojusies, ka netika aicinati, bet sis notikums jau netika organizets viniem, bet mums. Esam nu jau laimigi precejusies 🙂

  18. Manuprāt, katrs izvēlas savas kāzas pēc jušanas. Visi scenāriji ir skaisti, ja vien dzīvo kopā laimīgi. Var izlikt lielu naudu un neko nenožēlot, var pavadīt dienu divatā un priecāties par klusā,jaukām kāzām! Radiniekiem vajadzētu saprast! Pati gribētu jautras kāzas, kurās visi priecājas, valda brīva atmosfēra un galvenais – mīlestība 🙂

  19. Arī es esmu no tām, kas izvēlējās intīmas laulības mazā baznīciņā tikai bērna un vedēju klātbūtnē. Un tas ne tāpēc, ka nevarējām atļauties, bet tādēļ, ka bijām pilnīgi paŗliecināti, ka vēlamies svētbrīdi savai mīlestībai. Tas bija emocionāli piesātināti un absolūti neatkārtojami!
    Nekad nepiekritišu, ka šāda izvēle ir necieņa pret kādu. Kurš par cieņas izpausmi deklarējis obligāto aicinājumu uz laulību ceremoniju un izēšanos pēc tam? Tā ir tikai katra paša uztvere..

  20. Mēs apprecējāmies 25 cilvēku klātbūtnē. Nebūt nebiju nogurusi no kaut kādiem sarakstiem, jo zināju, ka kāzās būs paši tuvākie – tikai tie, ko abi pazīstam. Mēs zinājām, ka savā kāzu naktī nevēlamies nekur aizmukt, bet gan dalīties priekā ar sev tuvākajiem cilvēkiem un galvenais- gribējām dejot visu nakti. To visu arī realizējām- gulē aizgājām tikai 6:00. Joprojām šo notikumu atceramies ar lielu prieku un nemainītu šajā notikumā pilnīgi neko.

  21. Es arī pilnībā atbalstu kāzas divatā- kāda velna pēc man būtu jāaicina viss pagasts uz saviem svētkiem?! Vienīgais iemels, kāpēc vēl neesam apprecējušies, ir tas, ka ne viens, ne otrs, īsti nevēlamies milzu pasākumu, bet divatā neesam līdz galam sadūšojušies, jo kā jau te komentāros daudzi min, tad tas redz esot aizvainojoši pret pārējiem, kaut gan man tā nemaz nešķiet- ja neviens netiek ielūgts, tad nevienam arī nav iemesla apvainoties! Un šeit nav runa par naudu, vienkārši nav vēlmes lielam pasākumam!

  22. Es arī gribētu kāzas diviem vien… tikai labprāt iztiktu arī vispār bez kāzām, ja sastaptu savu vīrīeti, at kuru ir labi, kurš vēlas būt ar mani un nebaidāš no tā….

  23. mums bija tikai paši tuvākie cilvēki, vecāki, brāļi un māsas, nekādu māsīcu un brālēnu nez kurā pakāpē. tas bija noteikums no mūsu puses, ka nebūs arī nekādas ākstīšanās ar mičošanu, lelles mazgāšanu, līgavas zagšanu utt. un vienalga bijām tā pārguruši pēc garās dienas, ka gulēt vien gribējās 🙂

  24. Mes ari apprecejamies bez lieliem teriniem,tikai 8 cilv.,vecaki,bralis un masa.Dzivojam ta jau 8.gadus,kopa esam 15g.Ja gatavotos lielam kaazam ,tad vel taisitos nezin cik.Mazaa pirtina ar savam kotletem.Tie kas taisa lielas kaazas biezi vien nenodzivo pat paris gadu,tikai izsviesta nauda,

  25. Man arī būs mazas kāzas. Mana mamma, viņa vecāki un brāļi,māsas..un diemžēl neviena drauga,jo man to ir tik daudz,ka saaicinot būs tradi ridi,bet ja kaadu neaicinaat,tad buus apvainošanās ne pa jokam… tāpē kaazas uz 10 cilveekiem ar svineeshanu kaadaa lauku seetaa itr tieshi laikaa..es negribu pliivuru,gribu gaishu kleitu un ziedus matos..viss.. 🙂

  26. Atvainojiet, bet galīgi nepiekrītu, ka kāzas attiecas tikai uz abiem “jaunajiem”. Tas, cik lielu “tusiņu” rīkot, protams, ir katra paša ziņā, bet kāzas ir publisks pasākums, kura jēga – paziņot apkārtējiem (radiem, draugiem u.t.t.), ka kopš šī brīža mēs esam ģimene, piederam tikai viens otram. Tas gan neizslēdz to, ka kāzas “jaunie” organizē pēc sava, no viesu sarkasta strīpojot visas tantes, ko topošā vīrammāte grib saaicināt u.tml.

  27. mes gribam apreceties bet vieni bez neviena 2 mums nau nekadu vedeji ne liecinieki esam vienigi paši.tad usklat galdinu majas un pasaukt tos milos kas
    ir un bus blakus, inga.

  28. Mēs apprecējāmies divatā,piedaloties tikai 2 lieciniekiem,kuru pienākumus pildīja mūsu divi labākie draugi (tā pilnīgi 2vatā jau nav iespējams nemaz būt,jo ir taču vajadzīgi liecinieki) mūsu gadījumā labākie draugi=vedēji=liecinieki,kas parūpējās pēc tam par pāris atrakcijām.Man bija princešu kleita,vīram smokings (nekur jau nav teikts,ka divatā jāprecas,atvainojiet,džinsās un T kreklā).Bijām sarīkojuši pēc fotografēšanās pie jūras u.tt,arī vakariņas un viesu namu,kurā palikām pa nakti.Izvairījos no viesu simtiem,zemas kvalitātes kotletēm un lētiem morsiem,jo viens ir uzrīkot banketu 4 cilvēkiem,kaut kas cits – 98. Patērējām naudiņu sev,par pārejo aizbraucām medusmēnesī uz Spāniju (bez kredīta).Ar tuvākajiem – vecākiem,radiem – nosvinējām kāzu faktu piknikā nedēļu pēc kāzām.Uzskatu – vienkārši ideāli

  29. Es taa ljoti gribeetu appreceeties ar draugu,bet vinjsh ir nelatieties un vinja gjimene,radi,draugi To nesaprastu… Es negribu leilas kaazas,gribu tikai mums abiem, – vinjsh nevar pateikt nee savaam tradiicijaam, – taa nu izveeleejos nepreceeties… Taapat jau kopaa ir labi. 🙂 Laiks raadiis..

  30. bet kāzas ir publisks pasākums -tad jau jebkursh var iet uz kaazaam? Tip – o,re ku viens paaris precaas, ieshu es ar uz ceremoiju un eeshanu, jo (peec taviem vaardiem) kaazas ir publisks pasaakums.
    He.

  31. Kad nolēmām apprecēties, bērni bija jau paaugušies, bija skaidrs, ka balto kāzu kleitu vilkt – kaut kā smieklīgi izskatītos. Man radu daudz (māsas, tēvs, māte, māsu ģimenes), vīram tikai attāli (tēvs un mamma miruši, nav ne māsu, ne brāļu). Tāpēc mums nebija viesu. Kaimiņi bija vedēji, viņiem arī 3 bērni. Izskatās jau interesantas bildes, četri pieaugušie stāv un kāzu viesi (6 bērņuki) sēž.:)))
    Pēc tam devāmies uz atpūtas namiņu pie Rāznas, kur bija arī pirts, kubuls, laiva, mūzika un gultas vietas…
    Kaimiņi pēc tam bija vedēji arī māsas meitai, kurai bija liels puncis, bet kāzas kā pienakas tradicionali lielas ar 150 viesiem.
    Nu kaimiņi bija pat viņiem teikuši – labāk taisiet mazas, atpūtīsaties paši… radi apvainošoties… nevar… galu gala līgavai tās bija vienas lielas mocības… toties mēs atceramies savas kāzas, kā brīnišķīgu atpūtu, kuru izbaudījām visi 10.
    Protams, katram sava situācija… Bet, pat, ja man nebūtu bērnu, es gribētu kāzas tikai sev un nevis radu saimei…

  32. Es arī biju sapņojusi par kāzām tikai divatā. Bet mans vīrs gribēja arī vecākus. Un izrādījās, ka arī liecinieki ir obligāti. Tā nu mēs vecākiem patiecām tik nedēļu iepriekš (ielūdzām), bija mute vaļā no pārsteiguma un nepaspēja uzspiest savu viedokli, ka vajag visus radus un radu radus aicināt. Galu galā bija BRĪNIŠĶīGAS kāzas baltā mazā baznīciņā (ko sen bijām noskatījuši patālu no dzīvesvietas) un vecāki ar lepni par mums. Lieciniekos draugi-arī pāris. Un pēc tam, pēc ceramonijas, fotografēšanās dabā ar profesionālu fotogrāfu. Ar vecākiem un lieciniekiem maza pasēdēšana un šampja saskandināšana, pēc tam atpūta un romantika viesu mājā pie ezera pēc karstas un dievīgas vasaras dieniņas. Mēreni izdevumi un laimīgas ģimenes sākums bez nekādām lielām problēmām! Tie, kas vēl šaubās-nebaidaties rīkot tieši šādu dienu tieši JUMS DIVIEM! Nevis kaudzei radu un draugu, kas jūsu kāzas tikai salīdzinās ar citu, kuram kas labāks. Radiem pateicām vēlāk, apsveica, samulsa, bet neviens nepārmeta, dažas draudzenes manējās gan uzmeta lūpu,ka neielūdzu, bet viss jau aizmirsies. 🙂

Komentēt Bokas jaunkundzei Kate Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.