Katrīna Ošleja. Straujas pārmaiņas veicina mirstību jeb Glābsim vīrieti!

Britu zinātnieki atklājuši sakarību starp strauji veiktām ekonomiskajām pārmaiņām deviņdesmito gadu pirmajā pusē un milzīgu mirstības pieaugumu darbspējīgu vīriešu vidū. Šajos gados vīriešu mirstība pieauga par 12,8%, kas izpaudās 10 miljonu cilvēku pāragrā nāvē. Vai arī Latviju sagaida tas pats pēc šā gada drastiskajām ekonomiskajām intervencēm? Un ko sievietes Latvijā var darīt, lai glābtu mūsu vīriešus?

Pētnieki Deivids Staklers, Lorencs Kings un Martins Makkīns (David Stuckler, Lawrence King, Martin McKee. Mass privatisation and the post-communist mortality crisis: a cross-national analysis) apkopoja dzīves ilguma datus visās bijušajās Padomju Savienības vastīs un tajās Austrumeiropas valstīs, kas deviņdesmito gadu sākumā pieredzēja privatizācijas procesu un ekonomiskas pārmaiņas.

Viņi atklāja – jo straujākas bija pārmaiņas (jo īsākā laikā tika privatizēti lieli uzņēmumi), jo straujāk pieauga bezdarbs un paaugstinājās darbspējīgu vīriešu mirstība. Sevišķi kritiska situācija bija tieši Krievijā un Latvijā, kur atklājās visaugstākais mirstības rādītājs. Savukārt valstīs, kur pārmaiņas un privatizācija noritēja ļoti pakāpeniski (Slovēnijā, Polijā, Čehijā, Gruzijā), nepieauga bezdarbs un arī mirstība nepaaugstinājās.

Varam secināt, ka šābrīža straujās pārmaiņas mūsu valstī drīz vien nesīs līdzīgus rezultātus. Pieaugot bezdarbam, pieaug psihosociālais stress, kas veicina dažāda veida saslimšanas (sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmas saslimšanas u. c.), pieaug arī destruktīva uzvedība (alkohola lietošana, narkotikas, noziedzība, pašnāvības), kas noved pie pāragras nāves. Pie pašreizējās valdības politikas varam rēķināties, ka nākamo gadu laikā darbspējīgo latviešu vīriešu kļūs par 12,8% jeb 150 000 mazāk. Kritiskā medicīnas aprūpes situācija un zemā dzimstība šo stāvokli pasliktinās vēl vairāk.

Pārmaiņu valdība Godmaņa vadībā gan deviņdesmitajos, gan tagad ir pārāk drastiska, un minētais pētījums norāda uz šādas stratēģijas augsto efektivitāti cilvēku nogalināšanā.

Ko mēs varam darīt?

Pētījums norāda arī uz interesantu niansi. Valstīs (piem., Čehijā), kurās vairāk nekā 45% iedzīvotāju bija iesaistīti kādā sociālā organizācijā (baznīcas draudzē vai citā reliģiskā organizācijā, sporta vai interešu klubā, politiskā kustībā vai arodbiedrībā), straujās ekonomiskās pārmaiņas vairs nebija saistītas ar mirstības rādītāju. Krievijā tikai 10% un Latvijā 20% iedzīvotāju bija iesaistīti kādās sociālās organizācijās.

Savstarpējais atbalsts, cilvēka piederība kādai kopai nodrošināja, ka dažās valstīs cilvēki spēja pārdzīvot grūtības sekmīgāk. Domāju, ka būtu arī lieki pieminēt ciešo saistību starp cilvēka emocionālo stāvokli un viņa fizisko veselību. Tas nozīmē, ka bezdarba situācijā būtībā galvenais ļaunums ir vientulības, pamestības un izmisuma sajūta. Cilvēkiem vajadzētu būt atbalstošākiem, apvienoties grupās, dalīties savos priekos un bēdās. Tam nav vajadzīgi nekādi papildu līdzekļi, un tas ir pa spēkam ikvienam, kurš jūt sevī iniciatīvu.

Un vēl. Kāpēc mirst tieši vīrieši? Kas ļauj izdzīvot sievietēm? Atļaušos izteikt minējumu, ka sievietes daudz brīvāk pauž savas emocijas, meklē atbalstu un veido sociālā atbalsta tīklu caur draudzenēm un atklātām sarunām. Savukārt vīrieši uzskata, ka viņiem savas problēmas jāatrisina vieniem pašiem, viņi nedrīkst izrādīt savu bezspēcību, izmisumu un lūgt atbalstu. Pat draugu lokā viņi reti runā par emocionāli sāpīgām lietām. Tāda ir ģimenē iemācītā sociālā vīrieša loma, kas, iespējams, ir arī cēlonis tik augstam mirstības rādītājam tieši vīriešu vidū.

Iespējams, tieši šajā situācijā ir jārīkojas sievietēm. Sievietes var atbastīt, iedvesmot un stiprināt savus vīriešus. Sievietes labprāt iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs un spēj apvienoties. Tādēļ vēlos aicināt sievietes domāt par kādas sabiedriskas organizācijas dibināšanu, kas veidotu atbalsta tīklu cilvēkiem, kuri šobrīd nonāk izmisumā, un nepieļautu deviņdesmito gadu zaudējumu.

1 komentārs
  1. Ak, kungs, atkal nabaga vīriešiem kaut kas kait. Nu johaidī – kurš tad te ir stiprais dzimums, lolojami, sargājami, iedvesmojami…Visu mūžu mēs tā arī paliekam tikai un vienīgi mammas. Un nelaime jau tā, ka neskatoties uz visām socialajām lomām, vīrietis ir tas, kurš bieži vien var noloderēties, neuzturēt bērnus, pat nestrādāt, dzīvot ar vairākām utt.

Komentēt zemuudene Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.