Pirmais piebarojums, putra un dārzeņu biezenīši – aiz muguras. Tev šķiet, ka bērns jau pieaudzis, jo beidzot jūs visi kopīgi ieturaties pie viena galda. Tomēr mazajam joprojām nepieciešams savs ēšanas rež?ms.
Lai gan šķiet, ka divgadnieks, trīsgadnieks vai pat piecgadnieks ir teju vai liels cilvēks, viņa gremošanas sistēma un pārējie orgāni joprojām attīstās. Tāpēc tas, kā un ko viņš ēd, joprojām ir ļoti svarīgi.
Protams, bērns var ēst visu to pašu ko pieaugušie – tikai ievērojot vienu noteikumu. Ja pieaugušie ēd veselīgi. Bet cik gan daudzi no mums to iev?ro? ātrās uzkodas, pusfabrikāti, pārāk maz dārzeņu un daudz saldumu, limonādes un sausie buljoni pie zupām… To visu nobrieduša cilvēka organisms pat nemanīs vai, pareizāk, manās, bet spēs pārdzīvot, taču mazulim šāda pārtika var sabojāt veselību.
Turklāt bērnam ir svarīga ne tikai veselīga pārtika, bet arī regulāras ēdienreizes.
Cik ?dienreižu dienā
Lai gan pieaugušie bieži vien iztiek ar divām, trim ēdienreizēm dienā, bērnam šāds rež?ms neder.
Mazo cilvēku vielmaiņa ir daudz ātrāka nekā pieaugušajiem, tāpēc arī ēdienreizēm jābūt biež?k?m. Pediatri iesaka bērniem līdz skolas vecumam ieturēt vismaz četras ēdienreizes dienā. Turklāt jālūkojas, lai starp maltītēm būtu trīsarpus līdz četras stundas garas pauzes. Tas ir laiks, kas bērnam nepieciešams, lai pārstrādātu pārtiku.
Ideāls ēdināšanas rež?ms mazulim izskatītos š?di:
brokastis – ap pulksten 8 vai 9 no r?ta;
pusdienas – no 12 līdz 13;
launags – no 16 līdz 17;
vakariņas – no 19 līdz 20.
Turklāt dienas pārtiku vēlams sadalīt tā, lai brokastīs bērns apēstu aptuveni 25% kaloriju, pusdienās 40%, launagā 10% un vakariņās atkal 25%.
Dažreiz starplaikos starp ēdienreizēm mazajam ļoti kārojas panašķoties. Šo iespēju nevajadzētu liegt, vienīgi vecākiem vai auklītei vēlams jau laikus sagatavot veselīgas un kalorijām mazbagātas uzkodas, kas pēcāk nenomāc apetīti. Tie varētu būt āboli, greipfrūti vai kādi citi augļi.
Ja bērns ēst nevēlas
Gandrīz ikviena mamma laiku pa laikam pārdzīvo, ka viņas bērns atsakās no ēdiena. Kādus tik trikus un spēles vecāki un auklītes izdomā, lai piedabūtu mazo neēdāju iebāzt mutē kaut pāris karotes zupas vai sautējuma… Labākā gadījumā bērns ir ar mieru izēst zupas bļodiņu, lai ieraudzītu tās dibenā uzzīmēto lācīti vai zaķīti. Bet ir ģimenes, kur, lai pierunātu atvasi paēst, tiek izmantotas daž?das rotaļas un balvu sistēma.
Tomēr bērnu dietologi šādas metodes izmantot neiesaka. Drīzāk jāmeklē iemesli, kāpēc bērnam apetītes pazudusi.
Dažreiz bērnam vienkārši nevajag tik daudz pārtikas, kā iedomājas vecāki. Ne visi pieaugušie ēd vienādi daudz un gluži tāpat ir ar bērniem. Bet, barojot mazo ar varu, viņam vienkārši iemācīsim nepareizus ēšanas tikumus un visdrīzāk bērns iegūs lieko svaru vai citas ar to saistītas veselības problēmas.
Neēšanas iemesli
- Lai gan rež?ms ir ļoti ieteicams, ne visiem bērniem tam jābūt vienādam. Cieni sava gados jaunā ģimenes locekļa individualitāti. Varbūt apetītes iemesls ir tas, ka mazais nemaz nav izsalcis. Ja nepieciešams, pārcel ēdienreizi uz nedaudz vēlāku laiku un paskaties, kas notiks. Iespējams, tagad bērns iepriekš smādēto sakņu sautējumu apēd gardu muti?
- Vislabākā apetīte ir tad, kad esi fiziski pastrādājis. Tāpēc rūpējies, lai tavs bērns pirms ēšanas pietiekami izkustētos. Ideālā variantā mazajam pēc brokastīm līdz pat pusdienām būtu jāpastaigājas svaigā gaisā. Ja laika apstākļi to nepieļauj, parūpējies, lai bērns izkustētos mājās – pavingrojiet kopā, paspēlējiet futbolu vai citu aktīvu spēli.
- Apetīte rodas, jau ēdienu apskatot. Tāpēc parūpējies, lai tas būtu skaisti noformēts. Iespējams, tas uzlabos bērna apetīti. Noformē kartupeļu putru kā zaķīti ar gurķu ausīm vai kalnu ar maltās gaļas izvirdumu.
- ļauj bērnam piedalīties ēdienkartes plānošanā – mazulim var ļoti daudz nozīmēt tas, ka uzklausi viņa viedokli. Un nedusmojies, ja mazais paziņo, ka kāpostu zupa viņam negaršo, tā vietā pagatavojiet sautējumu vai kāpostu karbonādes. Tikai nepaļaujies kaprīzēm, ja esat izlēmuši ēst kotletes, bet kad tās gatavas, bērns paziņo, ka vēlas pankūkas. Nepiekāpies! Lai gaida nākamo ēdienreizi.
- Ja apetītes zudums ir jau ilgstošs un bērns nejūtas labi, dodieties pie ārsta. ?stgribas trūkumu var izraisīt gremošanas sistēmas darbības traucējumi vai parazīti. Izārstējot problēmu, arī apetīte parādīsies.
- Un nejauc apetītes trūkumu ar mazēdāju. Ir bērni, kuriem nepieciešamas mazākas porcijas. Ja bērns jūtas labi, ir aktīvs un labā fiziskā formā, domājams, ka viņam pietiek ar to, ko viņš apēd. Lūkojies, lai maltīte būtu pēc iespējas kvalitatīvāka.
Kas bērnam jāzina pie galda
Apetīti rosina arī pareizas manieres pie galda. Tās mācīt bērnam nekad nav par agru. Sāc ar pašu vienkāršāko, un tu redzēsi, ka panākumi neizpaliks.
- Paskaidro bērnam, ka pie galda spēlēties nedrīkst. Ja mazais ļoti vēlas, pie galda var sēdēt arī iemīļotais lācis vai lelle, bet abiem būs jāuzvedas kārtīgi. Nedrīkst šūpoties, d?ž?ties un ķēpāties. Arī ēdienu apzināti cūkoties arī ne.
- Labs ieradums ir arī ēšana visiem kopā. Sanāciet visi pie galda un veltiet šo laiku tikai ēšanai un ģimenei. Izslēdziet televizoru, lai tas ēdājiem netraucētu. Un ievies par paradumu, ka no galda drīkst celties tikai tad, kad visi paēduši. Iespējams, ka gaidot, kamēr tētis notiesā ceturto karbonādi, arī mazais neēdējs nograuzīs kaut pāris salātu lapu.
- Māci bērnu izēst visu porciju. Lai tas nešķistu pārāk apgrūtinoši, piešķir bērnam mazāku šķīvīti un uzliec mazāk ēdiena, lai mazajam šis uzdevums nešķistu nepaveicams. Bet par papildu porcijas notiesāšanu piešķir bonusu – piemēram, pašceptu cepumu vai paštaisītu konfekti.