Kas ir PĀRMĒRĪGS ŠOPINGS – vai man tas draud?

Šopings jeb, latviski runājot, iepirkšanās ir normāla modernās dzīves sastāvdaļa. Mēs pērkam pārtiku, kosmētiku, apģērbu un visas pārējās dzīvē un sadzīvē nepieciešamās lietas teju vai katru dienu. Parasti iepirkšanās tiek uzskatīta par nepieciešamību, jo bez dažādām lietām mūsdienās iztikt ir grūti. Tomēr arvien vairāk un vairāk iepirkšanās kļūst arī par prieku radošu un pat baudu sniedzošu nodarbi – daudzām no mums tas ir sava veida hobijs vai veids, kā pavadīt laiku un atpūsties. Tomēr – cik tālu tas tā var iet? Vai iepirkšanās var kļūt arī par atkarību? Un, ko darīt, ja tā notiek? Uz mūsu jautājumiem atbild medicīnas sabiedrības „ARS” sertificēta ārste-psihiatre Dr. Inga Zārde.

ŠOPOHOLISMS
jeb IEPIRKŠANĀS MĀNIJA – KAS TAS IR?
Kas ir „šopoholiķi”?
Tie ir cilvēki, kuriem piemīt iepirkšanās mānija, jeb nepārvarama tieksme iepirkties, tie ir „pārņemti” ar iepirkšanos un naudas tērēšanu. Šiem cilvēkiem ir grūti kontrolēt savu tieksmi iepirkties, viņi speciāli pakārto savu ikdienu iespējām iepirkties, nemitīgi uzmācīgā veidā domā par naudas tērēšanu, kā arī izjūt trauksmi, ja nespēj savu vēlmi apmierināt. Daži psihiatri-pētnieki šādus traucējumus pieskaita pie atkarības traucējumiem, daži pie obsesīvi (uzmācību) kompulsīviem traucējumiem, vēl citi – pie garastāvokļa traucējumiem.

Vai ar „šopoholismu” slimo tikai sievietes? 
Dažādu medicīnisku, klīnisku aptauju rezultāti parāda, ka apmēram 80 – 95 % (!) indivīdu, kuriem piemīt iepirkšanās mānija, ir sievietes. Taču daudzi pētnieki atzīst, ka šie dati varētu būt neprecīzi, jo sievietes daudz vieglāk atzīst savu vēlmi iepirkties. Vīrieši drīzāk uzver, ka nevis iepērkas, bet kolekcionē lietas. Iepirkšanās mānija parasti sāk izpausties divdesmit līdz trīsdesmit gadu vecumā, kad cilvēks pakāpeniski kļūst finansiāli neatkarīgs.

Kāpēc vispār sievietēm patīk iepirkties? Un kālab vīriešiem?
Evolūcijas pētnieki pie tā „vaino” gēnus. Senatnē vīrieši devās medībās. Ieraugot medījumu (lasi – kurpes, uzvalku, kreklu), viņi vēlas to ātrāk nomedīt, paņemt, pirms tas aizbēdzis. Savukārt sievietes rūpējušās par mājas pavardu, lasījušas ogas, zāļu tējas, izmeklējušas labāko no mežā pieejamām dabas veltēm (lasi – labāko no veikalā piedāvātajām kleitām, somiņām, blūzēm).

Kā izpaužas iepirkšanās mānija? 
Iepirkšanās mānijai ir raksturīga noteikta specifiska uzvedība, īpaša motivācija un emocijas, kas saistītas ar iepirkšanās procesu. Tai ir raksturīgas vairākas stadijas: Pirmā ir gaidu jeb nolūku stadija. Cilvēkam rodas uzmācīgas, nepārvaramas, „neatliekamas” domas par kādu priekšmetu, ko viņš vēlas iegādāties, uzmācīga vēlme to iegūt savā īpašumā. Otrā – gatavošanās stadija. Persona izplāno, uz kādām iepirkšanās vietām varētu doties, izpēta, cik naudas ir makā vai kontā, nolemj, vai doties vienatnē vai kopā ar draugu, vai cilvēku, kuram ir līdzīgas intereses. Trešā – iepirkšanās stadija, ko nereti indivīdi, kas sirgs ar iepirkšanās māniju, raksturo, kā ļoti baudpilnu, pozitīvi satraucošu procesu, ko nereti mēdz pielīdzināt pat seksuālai labsajūtai, daži atzīst, ka šajā stadijā zaudē kontroli pār savu rīcību, pār sevi. Ceturtā – naudas tērēšanas stadija, pēc kuras nereti cilvēkam rodas vainas sajūta un vilšanās pašam par sevi.

Kādi varētu būt „šopoholisma” saslimšanas cēloņi?
Iepirkšanās mānijas cēloņi nav zināmi. Pastāv hipotēzes, ka šī saslimšana ir saistīta ar galvas smadzeņu attīstības traucējumiem, neirobioloģiskām pārmaiņām, serotonīna, dopamīna un opioīdu receptoru disfunkciju, arī kultūras ietekmi, taču pierādījumu nevienai no hipotēzēm nav.
Attīstītajās valstīs iepirkšanās nereti ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem. Cilvēki reizēm izvēlas iepirkšanos kā veidu, lai mazinātu stresu, vilšanās sajūtu, dusmas, reizēm arī, lai „apbalvotu” sevi. Mūslaiku ļaudis mēdz iepirkties bieži un patiešām lielos daudzumos, piemēram, kad sākas Ziemassvētku laiks vai arī kad veikalos atklāj sezonas noslēgumu ar milzīgajām atlaidēm. Taču bieža iepirkšanās ne vienmēr ir skaidri definējama kā „šopoholisms”.

KO DARĪT LIETAS LABĀ?
Un tomēr – kā atšķirt parastu iepirkšanos no „šopoholisma”?
Iepirkšanās mānijai ir raksturīga specifiska uzvedība, motivācija, kādēļ konkrētais priekšmets tiek iegādāts, emocijas, kas saistītas ar iepirkšanos. „Šopoholiķis” iepērkas, lai gūtu baudu, pērk lietas, kuras visbiežāk nav vajadzīgas un izjūt vainas, nožēlas un kauna sajūtu pēc iepirkšanās. Sevis vainošana, attaisnošanās, kauna sajūta, apjukums ir raksturīga iepirkšanās mānijas pazīme. Bieži nopirktās lietas pat netiek izsaiņoti no iepakojuma, lietotas. Nereti pirkumi tiek pat slēpti no mājiniekiem.

Kā zināt, vai noskatītā lieta patiešām ir vajadzīga?
Mirkli mierīgi padomājiet, vai tā ir vajadzīga, lai jūs izdzīvotu ikdienā. Kā arī būtiska ir sociālā joma, respektīvi, vai lieta nepieciešama manu emocionālo vajadzību apmierināšanai? Varbūt izklausīsies pārāk sarežģīta pieeja, taču pamēģiniet izmantot „Septītnieka likumu”- ja kaut kas maksā dārgāk par 7 latiem, pagaidiet 7 dienas un apjautājieties 7 tuviem cilvēkiem, ko viņi domā par šīs lietas iegādi. Var garantēt, ka ar šāda principa ievērošanu, tu katru lietu nopirksi, rūpīgi apsvērdama tās nepieciešamību!
Vienkāršākais ir iepērkoties uzdot sev trīs pavisam vienkāršus, bet, tā teikt, būtību atklājošus jautājumus. Pirmkārt, vai es to varu atļauties? Otrkārt, vai es patiešām gribu? Un, treškārt, vai man to tiešām vajag, ja es visu savu līdzšinējo dzīvi esmu dzīvojusi bez tā? Galvenais ir būt kritiskam pašam pret sevi, kas, protams, ne vienmēr ir viegli…

Ko darīt, ja iepirkšanās ir kļuvusi par hobiju?
Jāmeklē cits hobijs! Apdomājiet, vai ir kāda lieta vai aktivitāte, kas jums vienmēr ir likusies interesanta, bet nekad neesat to īstenojis laika vai arī naudas trūkuma dēļ. Sāciet par to lasīt, pētīt, ievākt informāciju, pārrunāt ar savām paziņām vai draugiem. Reizēm iespēja īstenot savas ieceres vai intereses uzrodas visneiedomājamākajos veidos. Ja īsti nezināt, kas bez iepirkšanās jūs vēl varētu interesēt, apdomājiet, vai jums labāk patīk būt ārā vai telpās, kopā ar cilvēkiem vai vienatnē, darboties var praktiski vai izzināt lietas teorētiski. Internetā ir atrodamas dažādas jautājumu anketas, kuras aizpildot „izkristalizētos” jūsu personībai piemērotākais hobijs. Sastādiet patīkamo aktivitāšu sarakstu un sāciet darboties!

Kā sevi „izārstēt”? 
Galvenās „šopoholisma” ārstēšanas metodes ir kognitīvi-biheviorālā psihoterapija gan grupā, gan individuāli. Atsevišķos gadījumos tiek lietoti arī antidepresanti. Vieglākos gadījumos noderīgas var būt arī pašpalīdzības grāmatas, anonīmās pašpalīdzības grupas. Pašpalīdzības grupas varētu palīdzēt atzīt un plašāk ieraudzīt, ka iepirkšanās ir pārvērtusies par problēmu.
Daži padomi, lai kontrolētu uzmācīgu, nekontrolētu iepirkšanos – pirmkārt, nenēsājiet līdzi bankas kartes. Otrkārt, turiet makā pavisam nelielu daudzumu skaidras naudas. Treškārt, piespiediet sevi izvairīties no kārdinājumiem.

VAI ES ESMU ŠOPOHOLIĶE?
Daudzas no mums lasot šo rakstu domā par sevi un velk kādas paralēles – vai ieprikšanās ir arī mans hobijs? Protams, mūsu atspoguļotie jautājumi parāda, ka šāda – pārlieku lielas iepirkšanās problēma – pastāv, taču tas, ka tu jūties priecīga un jā, varbūt pat izjūti baudu, iegādājoties sen kārotos rudens pusszābaciņus, vēl nenozīmē, ka tev ir atkarība no iepirkšanās. Šī mūsu aplūkotā tēma drīzāk liek aizdomāties – vai visas lietas, kas mums ir apkārt un, ko ražotāji mums piedāvā, tiešām ir mums nepieciešamas? Labākais padoms – mācies būt kritiska! Un tajā pašā laikā – neaizmirsti, ka esi sieviete un sievietes vājība nereti ir un būs pucēšanās ar visām no šī procesa izrietošajām sekām…

8 komentāru
  1. Njamm, ar manu mazo algu (reiz), jebkurš pirkums tika pavadīts ar vainas apziņu, ka iztērēta vai puse algas un bēdīgākais bija tas, ka šī lieta nudien bija vajadzīga. Tiesa, jo mazāk naudas, jo vairāk liekas, ka visu ko vajag.

  2. Zinu kā ir sapirkties un pēc tam mājās domāt – nu kam man to vajadzēja? Vainas apziņa ir milzīga 🙁

  3. Labākais risinājums, kuru esmu atradusi: izveidot sarakstu ar to, ko vajag un kā nav, iebarikādēties un gaidīt atlaižu sezonu, kurā pirkt Tikai to, kas sarakstā.

  4. Ļoti kvalitatīvs raksts – nekad nebiju lasījusi par šo tēmu no psihiatres viedokļa! Interesanti!

  5. Raksts ir tiešām labs, patiess, sevišķi par tām stadijām. Tieši tā es arī rīkojos, par cik ienākumi ir samazinājušies, vēl jo rūpīgāk izplānoju katru pirkšanas “kampaņu”. Un lieliski sev iestāstu, ka man ši lieta ir patiešām GLOBĀLI nepieciešama. Bet jākonstatē, ka izrādās, mans šopaholisms turās rāmjos:) Jo man pēc rūpīgi plānotā pirkuma tomēr nav aprakstītās milzīgās vainas apziņas un kauna sajūtas. Bet varbūt tas liecina, ka ar maniir pavisam traki???

  6. Ļoti priecājos par šo rakstu. Jau sen gribēju uzzināt kaut ko vairāk par šopaholismu, šķita, ka draudzene ar to aizrāvusies pamatīgi. Ieguvu vērtīgas atbildes uz saviem jautājumiem. Paldies, autorītei!

Komentēt Mija Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.