Kas ir brīvā audzināšana?

Mēs visi vēlamies būt labi vecāki saviem bērniem un izvēlēties savai atvasei vispiemērotākās audzināšanas metodes. Pēdējā laikā sabiedrība tiek aktīvi aicināta bērnu audzināšanā neizmantot vardarbību, proti, senāk tik ierastais pēriens nu ir gandrīz vai tabu. Ir vecāki, kuri gājuši vēl tālāk un izvēlējušies savus bērnus audzināt brīvi. Saistībā ar brīvo audzināšanu dzirdēts arī nosaukums Montesori metode. Šajā rakstā uzzināsim, kas tad īsti ir brīvā audzināšana un kāds tai sakars ar Montesori metodi. To noskaidrot espati.lv devās uz Premium Medical klīniku pie sākumskolas skolotājas un Montesori pedagoģes Sandras Bērziņas.

Par brīvo audzināšanu mūs pamudināja ieinteresēties gadījums no dzīves, kad kāda māmiņa atteicās aizrādīt savam bērnelim par izdarīto palaidnību sabiedriskajā transportā, aizbildinoties, ka savu atvasi audzina brīvi. Pēc šāda paskaidrojuma mums radās pamatots jautājums – kā izpaužas brīvā audzināšana un cik tālu sniedzas šīs brīvības robežas. Uz to mums atbildi sniedza pedagoģe Sandra Bērziņa, kura ilgus gadus strādājusi sākumskolā un savu darbu uzskata par sirds aicinājumu. Pašlaik Sandra strādā privātajā klīnikā Premium Medical un vada nodarbības bērniem pēc Montesori audzināšanas metodes.

Ko nozīmē audzināt brīvi?

Komentējot espati.lv minēto gadījumu, Sandra Bērziņa apgalvo, ka tā nav brīvā audzināšana, to gluži vienkārši var nosaukt par visatļautību. Ļaujot savam bērnam neierobežotu brīvību, vecāki var nonākt strupceļā, un tad būs jāmeklē speciālista palīdzība, lai tomēr ieviestu kaut kādu kārtību šajā haosā. “Ir gadījumi, kad pie manis vecāki atved bērniņu, ar kuru paši vairs netiek galā, jo, gribēdami viņu brīvi audzināt, ļāvuši bērnam sev uzkāpt uz galvas,” saka Sandra. Domājot par brīvo audzināšanu, viņa lūgusi par to izteikt savas domas arī pašiem bērniem. “Tā kā es vēl joprojām strādāju arī par skolotāju skolā, pajautāju pašiem bērniem, kā viņi domā – kas ir brīvā audzināšana. Un, lūk, kādas atbildes es saņēmu no 4. klases skolēniem: tā ir brīvība ar noteikumiem; tas ir tad, kad bērnu audzina bez noteikumiem; bērnu audzina, kā vēlas; bērnam ļauj darīt, ko viņš grib; sanāk tā, ka bērns audzinās pats; bērnu audzina pēc saviem ieskatiem. Ļāvu bērniem izteikt arī savu viedokli jautājumā, vai viņi paši vēlētos, lai tiktu audzināti šādā garā.” Pārsteidzošā kārtā liela daļa bērnu tomēr atzinuši lielo brīvību par nevēlamu. Skolēni tomēr uzskata – lai gan noteikumi nav patīkami, tie tomēr ir vajadzīgi. “Patiesībā bērnam ir vajadzīgi noteikumi, jo pilnīgi bez tiem viņš apjūk. Ja bērns zina noteikumus, tad viņš jūtas drošībā, jo zina, ko no viņa gaida. Ja bērnam kaut kas tiek aizliegts, galvenais ir paskaidrot – kāpēc. Ļaujot bērnam augt bez jebkādiem norādījumiem vai noteikumiem, rodas haoss. Uzturoties Montesori vidē, kur katram materiālam ir sava vieta, bērns iemācās pieņemt noteikumus – paņemt materiālu, strādāt ar to, pēc tam sakārtot, nolikt vietā. Tikai tad bērns dodas pēc nākamā materiāla. Nereti vecāki stāsta, ka pēc nodarbību apmeklējuma šāda nepieciešamība pēc noteiktas lietu kārtības parādās arī mājas dzīvē.”

Kas ir Montesori metode?

Metodes izstrādātāja ir ievērojama itāliešu ārste, pedagoģe, filozofe, psiholoģe un reformpedagoģijas pārstāve Marija Montesori. Viņa uzskatīja, ka humānā pedagoģija ir iespējama tikai tad, ja bērnam tiek dota darbības brīvība, kas balstīta uz pašdisciplīnu. Metodes pamatprincips – palīdzi man to izdarīt pašam! Šajā metodē akcents tiek likts uz darbošanos, kas bērnam palīdz aptvert gan lietu kārtību, gan to, ka mācīšanās vajadzīga viņam pašam, nevis vecākiem. “Sākumā šī metode lietota tieši garīgi slimiem bērniem, tāpēc daudzi, dzirdot Montesori vārdu, atmet ar roku, domādami, kas tas der tikai bērniem ar problēmām, īpašām vajadzībām un uz veseliem bērniem neattiecas, bet tā nav tiesa. Marija Montesori bērnu attīstībā un augšanā saskatīja zināmu līdzību ar augu valsti. Līdzīgi kā augs sakopo sulas, aug, kā veidojas pumpurs, pēc tam zieds, arī bērns noteiktā savas attīstības periodā ir gatavs izzināt apkārtējo pasauli un iemācīties kaut ko jaunu. Ņemot vērā bērna attīstības iekšējos likumus, Marija Montesori izveidojusi materiālu, kas ir pārdomāts, estētiski skaists, ekoloģiski tīrs. Klīnikā Premium Medical ir iekārtota telpa, kurā bērniem ir iespēja strādāt ar klasisko Montesori materiālu. Bērns apzinās un izkopj savas maņas, iepazīst skaitļu un burtu pasauli, apgūst rēķināšanas gudrības un lasīšanas iemaņas, bagātina savu vārdu krājumu. Vislabāk bērns iemācās to, ko izlaidis caur sevi – caur savām rokām, sajūtām. Gūtie iespaidi paliek prātā.
Tāpēc arī šie dažādie materiāli,” skaidro Sandra Bērziņa. “Mēs strādājam gan ar dzirdi – mācāmies atšķirt skaņas, skaņu augstumu, gan tausti, gan ožu, apgūstam arī lasīšanas un rēķināšanas prasmi, izmantojot dažādas metodes un taustāmus materiālus. Vecākais bērns, kurš šeit bijis, ir 4. klases skolēns, kuram bija grūtības ar daļskaitļiem, bet jaunākajam ir gadiņš. Tas ir laiks, kad bērniņš sāk stāvēt uz savām kājām.” 

Kam vislabāk der Montesori metode?

„Montesori metode der visiem bērniņiem – gan veseliem, gan tādiem, kuriem ir kāda attīstības problēma. Slimiem bērniņiem šī metode ir kā glābšanas riņķis, veseliem kā septiņjūdžu zābaki. Daudzi vecāki, kuri zina par šo metodi un saprot, cik tā ir vērtīga bērna attīstībai, izvēlas apmeklēt šīs nodarbības paši. Mēs skatāmies pēc vajadzības un iesakām, cik bieži bērniņam būtu lietderīgi šīs nodarbības apmeklēt. Bet ir visādi. Pēdējā laikā ļoti bieži dzirdēts par hiperaktīviem bērniem, ar kuriem vecāki vairs netiek galā, mājās ir haoss, mantas iet pa gaisu. Tad šos bērniņus ved uz šejieni. Vajadzīgas vismaz desmit nodarbības, lai bērnam liktu saprast, ka var būt arī savādāk. Ir arī atšķirība – vai šī lieta parādās vienkārši no neaudzinātības vai arī tā ir veselības problēma. Ir bērniņi ar attīstības problēmām, piemēram, bērns četru gadu vecumā vēl nerunā. Tās bieži vien ir jauktās ģimenes, kur bērni dzird vairākas valodas. Tad logopēds var nosūtīt bērniņu arī pie mums, jo logopēds strādā ar citiem materiāliem. Uz šejieni nāk arī pirmās, otrās klasītes skolēni, ja ir problēmas ar lasīšanu vai iejušanos jaunajā vidē, piemēram, bērns ir nedrošs.” Jāpiebilst, ka šāda individuālā nodarbība nav lēts prieks, bet, ja ņem vērā, ka māmiņas mēdz sevi lutināt ar ūdens aerobikas abonementu vai masāžu, tad varētu to uzskatīt par līdzvērtīgu pasākumu gan cenas, gan ieguvuma ziņā, kas šoreiz pat būs krietni lielāks un nozīmīgāks. Sandra stāsta, ka ārzemēs šī metode ir ļoti izplatīta, bet arī tur ar to strādā privātās struktūras, jo materiāli ir dārgi. Tie gan ir ļoti kvalitatīvi un ekoloģiski.

Mūsdienās bērni apzinās savas tiesības, bet neapzinās pienākumus

Mūsdienās diemžēl izveidojusies situācija, kad bērni bieži vien apzinās savas tiesības, bet par pienākumiem nevēlas dzirdēt. Tiek pazemoti gan skolotāji, gan vienaudži. Jautājām Sandrai, kādēļ, viņasprāt, šāda situācija izveidojusies. Vai arī tas ir visatļautības rezultāts? “Bērni redz milzīgo masu mediju uzbrukumu, kas nāk no televīzijas, jo vecāki ir noguruši vai arī viņiem nav laika, un tāpēc vieglāk ir ieslēgt televizoru, lai mazais skatās. Visa šī informācija iesēžas zemapziņā. Mums šīs televīzijas pieredzes nebija. Vai tāpēc esam izauguši par sliktiem cilvēkiem? Ir vēl tāds termins kā akustiskais terors. Tā ir skaļā mūzika, visa tā informācija, kas plūst, un bērns pilnīgi neapzināti to uztver. Un tad arī rodas dažādās neprognozējamās reakcijas. Un, protams, sava loma ir pārprastajam jēdzienam brīvā audzināšana. Kaut vai pavērojot kādas nodarbības, piemēram, baseina, uzgaidāmajā telpā notiekošo, kad vecāki savā starpā netraucēti sarunājas, bet bērni gāž apkārt visu telpu, virinot durvis, lecot pa trepēm, skrienot virsū citiem cilvēkiem. Vecāki nejūt vajadzību paskaidrot, ka šāda rīcība ir nepatīkama citiem. Un te jau ir jāaudzina vecāki.”