KĀPĒC viņi KRĀPJ? 5 vīrieši atzīstas

Egdars (33): „Sānsolim padevos, kad ar draudzeni bijām kopā jau trīs gadus. Attiecības nebija spīdošas, jo, lai arī ko es darītu, nekas nebija labi – tad ziedi ne tādi uzdāvināti, tad māja ne tā sakārtota. Nemitīgi tiku kontrolēts, kur esmu un, ar ko kopā esmu. Jebkuram vīrietim vienā brīdī vienkārši paliktu par grūtu un smagu to visu klausīties. Tad kādā no nedēļas nogalēm devos atpūsties kopā ar draugiem. Iedzēru pāris kokteiļus, atslābu. Satiku meiteni un padevos kārdinājumam. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet pēc tā vakara es nejutu vainas apziņu. Man pat nebija sajūtas, ka vēlos savas attiecības glābt. Laikam jau jutu, ka neesmu kopā ar īsto meiteni. Pēc nedēļas no draudzenes izšķīros. Uzskatu, ka ja pāra sadzīvē viss ir kārtībā, tad krāpšana nenotiktu.”

Valts (21): „Neesmu radīts attiecībām. Vismaz ne pagaidām. Man patīk dažādība, arī ja runa ir par meitenēm. Man ik pa laikam bija kāda meitene, ar kuru kopā pavadīju vienu, divas diennaktis. Pēc laika sapratu, ka vēlos izmēģināt īstas attiecības. Bet, kad tādās biju, tad jutos kā cietumā, it kā man nebūtu ko elpot. Esot attiecībās, ļāvos izklaidēm ar citu meiteni. Tāds es vienkārši esmu. Diemžēl, to es sapratu, sāpinot ļoti jauku un sirsnīgu cilvēku.”

Igors (29): „Es savu draudzeni krāpu atriebības vadīts. Pirms laika uzzināju, ka viņai bijusi īslaicīga dēka ar citu vīrieti. Protams, biju nikns, aizkaitināts un dusmīgs. Tomēr, mēs izrunājāmies un es viņai piedevu. Kādā jaukā ballītē sapratu, ka pavisam no sirds un prāta es to aizmirst nespēju. Man uzmanību pievērsa ļoti simpātiska sieviete un tajā brīdī es visu laiku domāju tikai par to, kā mana draudzene varēja mani tā nodot. Gribēju, lai viņa sajūt to pašu, ko jutu es. Protams, pēc tam ar savu draudzeni izšķīros, jo attiecībām noteikti vairs nebija nākotnes.”

Kaspars (44): „Kad laulībā pavadīti daudzi gadi, gribot negribot, iestājas rutīna. Tā tas notika arī ar mani un manu sievu. Man bija vienas nakts romāns ar ārzemju sievieti laikā, kad ar kolēģiem devāmies komandējumā. Pēc tam jutu briesmīgu vainas apziņu. Sievai to izstāstīju, jo nespēju paturēt pie sevis. Biju gatavs, ka nāksies kārtot šķiršanās dokumentus. Apmēram pus gadu mūsu attiecības bija saspīlētas, tomēr mēs abi sapratām, ka negribam viens otru pazaudēt. Kopš tā laika mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai rutīna mūsu attiecības vairs nepiemeklētu. Laulība ir kaut kas īpašs un svēts. Diemžēl, to sapratu tikai pēc tam, kad biju izdarījis tās pārkāpumu. Ceru, ka sieva man ir piedevusi no sirds.”

Uģis (36): „Man ir ļoti svarīgi, kā izskatās sieviete, kura ir man blakus. Man ir bijušas divas nopietnas un ilgas attiecības. Abas attiecības beidzās, jo spēru sānsoli. Tomēr es neuzskatu, ka šādās situācijās vainīgs ir tikai tas, kurš krāpj. Abās attiecībās, kurās biju, sievietes pamatīgi palaidās sevis kopšanas ziņā. Nu un, ka esam kopā dienu un nakti. Vai tas nozīmē, ka es savu draudzeni vairs nekad neredzēšu ar uzkrāsotām acīm, gludām kājām un tīriem, koptiem matiem? Par to runāju, gan ar pirmo, gan otro meiteni. Abām bija laiks un līdzekļi, lai laiku veltītu sev un savai ārienei. Bet tas nenotika. Līdz ar to es, redzot skaistu meiteni, protams padevos kārdinājumam. Tā mums vīriešiem ir ieprogrammēts – gūt maksimālo iespējamo baudu.”