Kāpēc sievietes pelna mazāk nekā vīrieši?

Lai gan par diskriminācijas izskaušanu un vienlīdzību darba vietā ir runāts gadiem ilgi, tomēr tā vēl nav panākta un visticamāk, netiks panākta vēl diezgan ilgi, jo joprojām pastāv vīriešu, sieviešu darbi, joprojām tiek uzskatīts, ka ir sfēras, kurās sievietēm nav jājaucas.

Kāpēc pastāv sieviešu – vīriešu algu nevienlīdzība?
Tas, ka sievietēm alga ir mazāka nekā vīriešiem, ir saistīts ar gadsimtiem ilgušo sieviešu apspiestību. Gadsimtiem ilgi sievietes uzskatīja tikai par vīrieša piedēkli – bērnu dzemdētāju, audzinātāju, mājsaimnieci. Sieviete ne tikai nedrīkstēja strādāt, bet bija pilnībā beztiesiska. Sievietēm nebija ne balss tiesību, ne tiesības uz izglītību. Tagad tas viss šķiet diezgan pārsteidzoši, bet viduslaikos un arī jaunajos laikos tas bija pilnīgi normāli. Tika uzskatīts, ka izglītība sievietes var tikai sabojāt, ka tas laupa viņas sievišķību un traucē viņas patības realizēšanā. Ar patību ir jāsaprot dzīvesbiedra atrašanu, bērnu dzemdēšanu, ģimenes pavarda sargāšanu. Par patību runāts jau diezgan sen, tai pieskāries pat viens no lielākajiem 20. gadsimta filozofiem – Mišels Fuko.
Ieskatījāmies vēsturē, jo tai ir tiešs sakars ar mūsdienām. Sievietes tā reāli par savām tiesībām sāka cīnīties jau 16.-17. gadsimtā, kad radās feministu kustības. Visā Eiropā sievietes ieguva tiesības strādāt un vēlēt tikai 20. gadsimta sākumā, kas saistīts ar abiem Pasaules kariem, kad bija vajadzīgas darba rokas gan rūpniecības uzņēmumos, gan citās nozarēs.
Bet tā kā sievietes darba tirgū, salīdzinot ar vīriešiem, ir nesen, tad arī pastāv šī zināmā diskriminācija, kuru šobrīd gan cenšas izskaust. Joprojām daudzi uzskata, ka sievietes vairāk tomēr paredzētas ģimenes dzīvei, nevis darba tirgum, lai gan pēdējie dati rāda, ka izglītības ziņā esam apsteigušas spēcīgo dzimumu.

Vaina arī sieviešu attieksmē
Daļēju vainu par to, ka vīrieši pelna vairāk, ir jāuzņemas arī pašām dāmām. Protams, ne jau visām, bet nereti no vīrieša – dzīvesdrauga, tiek prasīts vairāk kā no sievietes pašas. Lai gan mūsdienās jau pastāv kopīgie maki, kā arī maksājam visu uz pusēm, tomēr joprojām lielā daļā sabiedrības valda priekšstats, ka vīrietim ir jāpelna vairāk, pamatā ir jāuztur sava ģimene, sava sieviete, tādēļ arī tiek pieprasīts lielāks atalgojums no vīriešu puses. Ar šādu viedokli – vīrietis, ģimenes apgādātājs, sastapos vairākos Latvijas forumos, kur par šo tēmu ir plašas diskusijas. Šāds viedoklis neatskanēja tikai no vīriešu puses, bet arī no sieviešu. Tā kā neviens oficiāls pētījums nav veikts, šo viedokli gan nevar vispārināt, bet par to der aizdomāties – vai arī pašas reizēm neprasām no vīriešiem vairāk kā no sievietēm?

Statistika Latvijā
Diemžēl statistika par 2009.gadu Latvijā vēl nav pieejam, jo gads ir tikai pusē, bet prognozes jau tagad ir diezgan drūmas. 2009. gads ir iezīmējies ar jaunu tendenci – vīrieši par bezdarbniekiem ir reģistrējušies vairāk nekā sievietes. Vienmēr iepriekšējos gados reģistrējušās bija vairāk sievietes Šī tendence saistīta ar to, ka daudzi vīrieši bija nodarbināti tā saucamajos vīrieša darbos – celtniecībā, transporta pakalpojumos, rūpniecībā. Tagad daudzi uzņēmumi, kas nodarbojas ar šāda tipa darbiem ir vai nu slēgti, vai darbinieku skaits uzņēmumā ir stipri samazināts. Tādēļ arī daudzi vīrieši ir palikuši bez darba.
Latvijā tīri teorētiski dzimuma diskriminācijas darba vietās nav. Tomēr pārsteidzošs ir fakts, ka nozarēs, kur darbs ir fiziski smags, sieviešu un vīriešu atalgojums neatšķiras, bet algu atšķirība pieaug nozarēs, kurās sievietes un vīrieši var strādāt līdzvērtīgi. Tā, piemēram, finanšu nozarē 2008.gadā vidējā alga vīriešiem bija 1557 lati, bet sievietēm – 873 lati.
2008. gadā Latvijā sieviešu vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī bija 419 lati, kas ir 85,5% no vidējās vīriešu bruto darba samaksas šā gada sākumā, informē Centrālā statistiskas pārvalde (CSP). Saskaņā ar CSP datiem vīriešu mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 490 latus.
ES valstīs 2006.gadā sieviešu darba samaksa veidoja 85% no vīriešu darba samaksas, Latvijā attiecīgajā periodā 82,4%. Pēc CSP domām, viens no iemesliem, kādēļ veidojas šāda atšķirība ir tas, ka sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur darba samaksa ir zemāka.
2008.gada 1.ceturksnī vislielākā mēneša bruto darba samaksas starpība bija finanšu starpniecības nozarē – sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 873 lati, bet vīriešu – 1557 lati.
Dati par 2009. gadu visticamāk gan būs stipri savādāki, jo ir mainījušās gan algas, gan nodarbināto skaits. Visticamāk, krīzes iespaidā sieviešu algas būs cietušas vairāk kā vīriešu algas, jo algu samazinājums, kas noticis lielākajā daļā Latvijas uzņēmumu skar gan sievietes, gan vīriešus, tātad atšķirība starp sieviešu un vīriešu algām tiek saglabāta.

Sievietes valsts pārvaldē un valsts struktūrās Latvijā
Valsts pārvaldē atšķirība starp vidējo darba samaksu pēc dzimuma praktiski nepastāv. Savukārt, ļoti atšķiras nodarbināto skaits pa dzimumiem valsts pārvaldē. Valsts sektorā izteikta sieviešu diskriminācija ir politiskās elites augšgalā. Starp pašvaldību deputātiem sieviešu īpatsvars ir 42,3%, bet Saeimā to ir vairs tikai 19%. Īpaši izteikta sieviešu diskriminācija ir diplomātiskajā dienestā. No 46 vēstniekiem tikai 9 ir sievietes, bet no 131 goda konsuliem tikai 13 ir sievietes.
Tieslietās dzimumu diskriminācija ir pat pretēja. Starp Latvijas advokātiem jau 51% ir sievietes. No Latvijas notāriem 90,5% ir sievietes. Sievietes ir vairākums prokuroru, izņemot tiesu apgabalu prokuratūru, un vairākums tiesnešu.
Dzimumu līdztiesība jau sasniegta zinātnes jomā. No visiem zinātņu doktoriem vecumā virs 44 gadiem vīrieši ir 57%, bet vecumā līdz 44 gadiem zinātņu doktoru sieviešu skaits jau ir lielāks nekā zinātņu doktoru vīriešu. Tomēr zinātnē vērojama izteikta nozaru disproporcija. Inženierzinātnēs tikai katrs piektais doktors ir sieviete, bet sociālajās zinātnēs sieviešu ir divas trešdaļas doktoru skaita.

Par skaitļiem runājot..
Algu patiesos apmērus mēs varam uzzināt tikai valsts aparātā strādājošajiem, jo tā ir valstiska informācija, kas pieejama visiem Latvijas pilsoņiem. Bet, runājot par privāto sektoru, atliek tikai izteikt aptuvenus minējumus par to, cik kurš pelna.
Lai parādītu, kāda atšķirība joprojām pastāv starp vīriešu un sieviešu algām, ņemsim kaut vai Latvijas talantīgākos sportistus. Latvijas septiņu pelnošāko basketbolistu vidū tikai divas ir sievietes. Piemēram, ja vīrieši basketbolisti saņem algas, kas rakstāmas ar sešiem cipariem, apmēram, 6 770 000 eur vai 1 800 000 eur, tad talantīgā Agnese Jēkabsone saņem apmēram 450 000 eur par sezonu. Protams, šeit nav runa par Latvijas sportu vai Latvijas algām, šis jau ir basketbols Amerikā ar mūsējo līdzdalību, bet šie skaitļi skaidri norāda tendenci, ka talantīgi vīrieši gan prasa, gan saņem vairāk kā sievietes ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.

12 komentārs
  1. Jaa diemzheel tas taa ir. Manaa bijushajaa darbaa peec reorganizaacijas vieni vechi palika, Sievietes atlaida 🙁 Nu nekas varbuut kads no tiem teevainjiem vismaz straadaat iemaaciisies. Jo reaali jau visus darbus dariija chaklaas klusaas skudrinjas (sievietes)..

  2. Ļoti daudz sieviešu jūtas ārkārtīgi komfortabli, ka ir iespēja ģimenes apgādnieka lomu uzvelt vīrietim. Tā tomēr ir liela atbildība, kā arī nereti apgādniekam ir jāpilda daudz pienākumu, par kuriem maksā, nevis kuri sagādā gandarījumu. Protams, bērni, kas, gribi to vai ne, bet tomēr izrauj sievieti no karjeras cikla, ir pamatīgs arguments. Un arī bērna audzināšanu negribas uzticēt svešiem cilvēkiem.. Šī ir tāda nebeidzamā tēma, par kuru droši vien vēl gadsimtiem tiks diskutēts.

  3. Man patīk pelnīt, patīk, ka esmu patstāvīga, tomēr man patīk arī kad vīrietis mani palutina utt., tam arī vajag naudu. ehh.. gribas jau pelnīt vienlīdzīgi, bet nu nez, tas tiešām ir ļoti diskutabls jautājums.

  4. Ja jau tie vīrieši tiešām mūsdienās arī uzturētu ģimenes, tad jau sievietēm nevajadzētu nemaz strādāt algotu darbu, bet – diemžēl tas tā nav un arī sievietēm ir jāpelna, lai nodrošinātu ģimeni ar iztiku un ne tikai. Un bērni nekad nav traucēklis veidot karjeru, bet drīzāk kā pamudinājums turpmāk attīstīties un augt! Un kurš ir teicis, ka būt “tikai par vīrieša piedēkli – bērnu dzemdētāju, audzinātāju, mājsaimnieci” sagādā gandarījumu??? Tikai vīrieši paši šādas sievietes – vīrieša piedēkļus ne īsti ciena, ne īsti mīl… Diskutēt par to tiešām var ilgi. Bet diskriminācija tikmēr turpina pastāvēt

  5. Manā darbavietā bija pāris – dienesta romāns izauga par laulībām. Viņš noliktavas darbinieks, viņa – grāmatvede ar augstāko izglītību. Kad pirms pāris gadiem pieteicās bēbis, skaidrs, ka māmiņu algu uzrakstīja uz jaunā tēva – atliek minēt, kuram un kāpēc bija krietni lielāka alga???

  6. Par Basketbolu runājot sievišu basketbols nav tik skatāms kā vīriešu. Es būt gatavs maksāt par vīriešu basketbola spēli lielāku naudu par biļeti nekā par sieviešu. Tur arī rodas šī algu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem sportā.

  7. Ir viena liela pretruna!!!!S
    Sievietes grib, lai vīrietis pelna vairāk un vienlaicīgi, lai algas b;utuvien’das,kā tas iet kopā?
    P.S.Tie gaiši zilie burti rakstot komentāru ie NECIEŠAMI, un gandrīz neredzami, tāpēc atvainojiet par kļūdām.

  8. Kad lasu visus šos pētījumus par sieviešu diskrimināciju darba tirgū un mazākām algām, nereti ir vēlme pajautāt, kādā veidā ir izdarīti šādi secinājumi. Ja tikai palūkojoties CSP atskaitēs, tad atļaušos teikt, ka tā ir ļoti virspusīga analīze un tikpat virspusīgi secinājumi. Nez kāpēc šie pētnieki parasti nepiemin divus būtiskus faktorus, kas ietekmē šo statistiski vidējo darba algu:
    1) sieviešu/vīriešu īpatsvaru noteiktās tautsaimniecības nozarēs un atalgojuma līmeni šajās nozarēs (piem. skolotāju algas, celtnieku algas utt.)
    2) sieviešu/vīriešu īpatsvaru darba kolektīvā un amatus, ko ieņem sievietes/vīrieši.
    Attiecībā uz otro punktu un statistiku, pašam gadījās pieredzēt, kā rodas statistiskās “sieviešu” un “vīriešu” vidējās algas. Strādāju vienā bankas filiālē par grāmatvedi. Kasieres, klientu apkalpošanas darbinieces, grāmatvedes – visas sievietes. Vadītājs un kredītu speciālists – vīrieši. Vadītājam un “kredītniekam” algas, protams, augstākas kā pārējiem darbiniekiem, t.sk. grāmatvežiem. Un, lūk – tad, kad tiek gatavota atskaite CSP, tad sarēķina visu trīs vīriešu – manis, bosa un kredītu speciālista, vidējo algu, kas ir augstāka kā vidējā filiāles sieviešu alga. Tā nu sanāk, ka es saņēmu vairāk par savām kolēģēm, kaut gan mums visiem bija vienādas algas. Lūk atbilde uz rakstā minēto “Tā, piemēram, finanšu nozarē 2008.gadā vidējā alga vīriešiem bija 1557 lati, bet sievietēm – 873 lati.”

  9. bet tur jau tā problēma arī rodas – bosi un atbildgie ir vīrieši, arī algas tādēļ sievietēm mazākas. Sievietes jau nav dumjākas, kādēļ gan sievietei būtu jāsež pie klientu apkalpošanas? Atbildēt laikam varu pati – jo boss arī ir vecis un uzskata, ka vēl viens “bikšainais” naudas lietas pārzin labāk un paaugstina vēl vienu “savējo”, bet dāma, kas ir tikpat spējīga paliek bez paaugstinājuma. Tā luk. Tur rodas atšķirība un diskriminācija.

  10. Zinu ne mazumu boseņu tās pašas bankas citās filiālēs, tādēļ runas, ka vīrieša dzimuma vadītājs ir pierādījums dzimumu diskriminācijai ir nedaudz demagoģiski.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.