Kāpēc krāpjam MĒS, kāpēc VIŅI?

Krāpšana, kreisie soļi, laulības pārkāpšana ir veca kā pasaule, kaut gan vēl tagad ir valstis, kurās krāpšanu uzskata par nopietnu noziegumu. Bet ne pie mums. Par laimi vai diemžēl? Laikam jau par laimi, jo mēs, izrādās, esam diezgan lieli krāpnieki un krāpnieces, ko rādīja arī espati.lv izdarītā aptauja starp vīriešiem un sievietēm. Tikai viena no katrām desmit aptaujātajām sievietēm apgalvo, ka partnera nodevību nav piedzīvojusi, un tikai viena no katrām divdesmit nav krāpusi pati.
Par to, kas vispār ir krāpšana, viedokļi atšķiras. Vai skūpsts ir nodevība? Noteikti sastapsiet kadrus, kuri nekustina ne ausi tāda nieka dēļ un arī paši nejūtas vainīgi, skūpstoties, tā teikt, ar citu, bet būs arī tādi, kas gatavi otru saraut gabalos par šādu gājienu. Ir dzirdēts, ka dažs labs vīrietis orālo seksu vispār neuzskata par seksu, kur nu vēl krāpšanu. Bet ir sievietes, kuras apgalvo, ka krāpšana un nodevība jau sākas galvā – tad, kad par to otru sāc domāt un pēc viņa ilgoties.
Aptaujā tiek minēti dažādi iemesli:
Kad runa ir par krāpšanu, parasti lielākie pārmetumi birst pār vīriešu galvām. Vai tiešām vīrieši ir lielāki krāpnieki? Iespējams, tas atkal izskaidrojams ar stereotipiem, kuros tik bieži esam iestrēguši. Slavenais izdevums New York Times piedāvā savu versiju – sievietes vienkārši šajā ziņā vairāk melo, proti, neatzīst krāpšanas faktu pat pētniekiem un statistikas vācējiem. Antropoloģijas profesore Helēna Fišere izsaka viedokli, ka “vīrieši vēlas domāt, ka sievietes nekrāpj, un sievietes grib, lai vīrieši domā, ka viņas to nedara, tādēļ dzimumi viens ar otru spēlē tādu mazu psiholoģisku spēlīti”. Jums, iespējams, radīsies iespaids, ka tur nav nekādas loģikas – vīrieši to nemaz neslēpj, bet sievietes melo visiem, ieskaitot sevi pašu? Sava jēga tajā visā ir gan, jo vēl joprojām pastāv dubultstandarts, ka vīrietis krāpnieks ir īsts ērzelis, bet sieviete ir vienkārši palaistuve. Katrā ziņā sieviešu noslēpumainības dēļ mēs šo krāpšanas attiecību droši vien arī neuzzināsim.
Lai kā tur arī būtu, krāpšanas tēma bijusi aktuāla vienmēr, tāpēc šajā sakarā pasaulē ik pa laikam tiek veiktas dažādas aptaujas un pētījumi. Ir arī virmojušas runas par vīriešu krāpšanas gēnu. Pētījumā, ko veicis Karolinskas institūts Stokholmā, noskaidrojies, ka vīrieša gēniem varētu būt tiešs sakars ar uzticību un spēju savaldīties. Pastāv arī uzskats, ka vīrietis jau pašā saknē ir tendēts uz jaunu pēcnācēju ražošanu, tāpēc arī spēj  apaugļot kaut 100 mātīšu gadā, bet sievietei savs pēcnācējs jāiznēsā veselus deviņus mēnešus. 100 pēcnācējus gan vīrietis noteikti nevēlas, tomēr vairošanās instinkts ir saglabājies.
Atliek tikai minēt, kāds būtu attaisnojums mums…

30 komentāri
  1. Ne vienmēr sievietes krāpj atriebības dēļ!
    Kad paiet zināms laiks, kopš attiecību sākuma un rozā brilles ir nokritušas jau labu laiku atpakaļ, sievietei sāk pietrūkt vīrieša uzmanības, jūtu apliecinājumu, romantikas, iekāres utt. Lai kaut mazliet kompensētu šīs sajūtas, viņa atrod sev mīļāko….

  2. bet zin kā, man tad rodas pamatots jautājums – vai nav labāk nedzīvot kopā un atrast sev partneri tādai izklaidei, randiņiem? Vienam fiksajam, vai vienalga – romatiskai nedēļas nogalei? Jo kaut kā krīt uz nerviem – mājās nevar dabūt to, ko pie mīļākās, rutīna, garlaicība…Nu bļāviens, tad nevajag ne to rutīnu, ne to garlaicību. Un būs to otru katru reizi prieks satikt. Vai ne tā?

  3. Bet zin mēs tomēr esam sieviets un puenāks tāds laiks, kad gribēsies nomest enkuru vienā ostā – jes, no sākuma, jaunības dullumā var “meklēties”, skriet apkārt un domāt, kurš nu būs īstais, bet gribās ticēt, ka tas īstais arī atradīsies!
    Par to atriebību – daļēji varu piekrist, bet tikai daļēji, jo atceros, kad pirmo reizi savā mūžā nokrāpu nu jau bijušo draugu, tad Es to izdarīju pirmā un tikai pēc tam viņš – un tur jau gan, manuprāt, bija atriebība no Viņa puses! Kā Tu pret mani, tā Es pret Tevi!!! man lieks, ka krāpšanas fluīdi smadzenēs ar nav mūžīgi (vai tomēr ir?)! jāiziet cauri kkādai krāpšanas skolai un tad tikai saproti un novērtē, ka patiesibā tā nedrīkst – sāp pašam un otram arī sāp!
    Es par mīlošāku pasauli 🙂

  4. man liekas, ka ļoooti bieži nostrādā tā jaunkundzes tieksme pēc pašapliecināšanās.

    bet nu krāpt atriebības dēļ – mūžā neesmu sapratusi šito fišku. varētu padomāt, ka tikai otram tas kaut ko baigi ienes, a tev pašai? ja tik ļoti vajag to riebšanos, izdari to elegantāk, lai pašai prieks un gandarījums, nevis rūgta pēcgarša…

  5. Stirna, es arī biju domājusi – ja tevi velk pa kreisi, ja tu domā, ka tas atrisina problēmas, tad neesi domāts tām attiecībām, bet ja tevi velk noenkuroties, tad jau viss kārtībā. Nesaprotu, kāpēc vēl kaut kur plivinies, ka pats pēc savas vēlmes esi to enkuru izmetis, tā sacīt dzīvo ar kādu kopā.

  6. Mēs ļoti bieži kautko gaidam, bet aizmirstam, ka tajā pašā laikā mums ir arī jādod pretī.Uzdodam jautājumu, kāpēc gan mani krājp?Vai esam aizdomājušies, varbūt pie tā vainojami esam paši? Uzākot attiecības, protams viss ir skaisti un rozā krāsā, viss notiek itkā pats no sevis.Esam skaisti uzposušies ejot uz randiņiem, iepatīkamies, iemīlamies, viss ir burvīgi.Bet nekas nestāv uz vietas, cilvēks, sieviete vai vīrietis, pierod pie visa, un tas sāk palikt par ikdienu, par rutīnu.Un tad, jau arī sāk mākties virsū doma par to vai tas ir tas ko patiesībā vēlamies?!Piesārņojot savus prātus ar domām, ka, vot mans mīlotais man nepievērš tadu uzmanību kāda tā ir bijusi attiecibu sākumā. Viņš/Viņa mani noteikti krāpj ar kādu citu, un sākam dusmoties,skandalēties vai vēl sliktāka gadijumā sākam krāpt paši. Un ko gan tas maina?Vai nebūtu labāk, noskaidrot iemeslu, kas gan ir noticis ar mūsu attiecībām, ko varētu darīt , lai nenonāktu tik tālu?!!!Protams, ka vīriešu un sieviešu domāšana atšķiras, par to kam un kā būtu jauztur attiecības.
    Ja viens iedomājas, ka mīlestība un interese par otru cilvēku pastāv mūžigi, tad tie ir maldi,jo jebkuras attiecības ir jākopj, “jāparo”.
    Esam padomājušas kā mēs pavadam otru cilvēcinju no rīta uz darbu?!Halātā, izpūrušiem matiem, ar kafijas krūzīti rokās !!!Viss liekas normāli? Nedomāju.Kur palikusi romantika, iekārdināšana, vēlēšanās patikt otram?
    Pa ceļam uz darbu mēs redzam skaistu sakoptu, prātam un miesai noslēpumainu sievieti vai vīrieti, kāpēc gan neatskatīties?Kāpēc gan nevēlietis “iegūt šo objektu”, jo mājas jau patiesība ir tikai tas pats , kas vienmēr nekā jauna un interesanta!

  7. Gribu iebilst Anitai, ja cilvēks mīl otru, tad mīlēs un pieņems arī halātā, izpūrušiem matiem utt. Bet par krāpšanu… esmu piedzīvojusi smagu krāpšanu un viss ko varu pateikt, ka cilvēki jau pārsvarā sāk krāpt tāpēc, ka pazūd jūtas (mīlestība, aizraušanās, kaisle utt.), nejūtas vairs īsti pārliecināts vai iepatīkas kāds cits, viss patiesībā ir ļoti vienkārši… bet visirebīgākais kas seko līdzi krāpšanai ir ļoti lieli meli un tas ir pretīgi.

  8. Pilnigi noteikti piekritisu Anitai! Man patika,”ka patik atskatities uz citiem pievilcigiem cilvekiem uz ielas, lai gan majas jau ir viens pievilcigs cilveks!” Super! Pasu skar rutina attiecibas, BET!!! Viena pagale nedeg! Un man vienigajai liekas, ka musu attiecibas ir iegajusas tada rutina… Tapec man vienai ir gruti kko labot, ja otrs jutas labi un nesaprot kapec tagad vajadzetu kko savadak darit! Tapec es atlaujos, ja ne gluzi krapt, pargulet utt., bet kontaktejos ar citiem viriesiem diezgan ciesi un tas man palidz but jaukakai majas…

  9. Esmu piekrītu tam, ka, ja nonāk līdz krāpšanai ir vai nu gaisušas jūtas, vai arī ir kas tāds otrā cilvēkā, ko kompensēt var tikai mīļākais- vai tas ir izskats, augums, gultas prasmes, jo galu galā attiecību sākumā ar daudz ko nākas samierināties, vai arī daudzie trūkumi nespiež tik ļoti acīs, bet ar laiku tas apnīk, un, tad sāk šķist, ka vienmēr var labāk.
    p.s. nesaprotu kā var gulēt ar kādu pusi,mīļot viņu, tad atgrizties mājās un iegulties svam draugam pie saniem un tēlot, ka viss ir kārtībā. man ir sirdsapziņa un tas vienkārši nav saprotams.

  10. Ttikai pirms paris dienam uzzinaju ka virs mani ir piekrapis.Ludzas,raudaja,zvereja ka nozhelo,ka milot mani,bet..Varbut rikojos aplam nepareizi,bet zinu ka man bus vieglak tikai tad kad ari pati to izdarishu.Un nejau atriebibas del.bet gan sevis del,jo milu vinu un tikai ta vareshu to visu apslapet.Nebus ko parmest ne sev ne vinam,jo busim vienadi.Jutu ka tikai ta saglabsim gimeni un varesim dzivot(varbuut)

  11. savās pirmajās attiecībās, kas ilga 5gadus, piedevu…, bet…, ja tas notiek vienreiz notiks arī otru, trešo, ceturto un tā tas arī notika, līdz kamēr gribēju atriebties un arī sāku krāpt, attiecības pārvērtās par melu, aizvainojumu un pretīgu padarīšanu un protams mēs izšķīrāmies., nu bijām jauni un stulbi.

  12. Tad jau laikam sanak,ka nav verst piedot.Ja krapa vienu reizi,tad noteikti to dariis ari otru un tresho…?

  13. Arí mani bijusais vírs krápa ar…….vírieti,kad uzzináju,lúdzás un raudája,piedevu,bet aizmirst nespéju.Ká nedaudz kaut kur aizkavéjás,tá dazádas domas náca galvá un man bija taisníba.Izskírámies.

  14. Es arī romantiskā agrā jaunībā biju pārliecināta – es esmu no tām uzticīgajām, es neesmu spējīga uz sānu soli… bet dzīve pīerādīja man ko pilnīgi citu. Es netikai spēju, bet to aŗi izbaudu. Un laikam jau pareizi pāris simts gadus atpakaļ Gēte teica – mīlēt vienu sievieti visu mūžu vienu sievieti ir vislielākais varoņdarbs. Pārfrāzējot pretējā virzienā, es neesmu varone. Un masni tas galīgi nesatrauc. Es labāk izbaudu dzīvi un ja tas netraucē esošās attiecības…. vinētāji ir visi

  15. Es tik tā iedomājos – ja to dara gandrīz visi, tad vai nav labāk sarunāt, ka tā būs norma? Jo ja jau tu tā pati vai pats dari bez sirdsapziņas pārmetumiem un jau ilgu laiku, tad nebūs arī pretneziju, ka to dara otrs. Un visi dzīvo laimīgi, guļot ar diviem vai trijiem.

  16. zemuudene, nav jau runa par to, ka to dara pilnīgi visi, vai dara to sistemātiski. ok, gandrīz katram ir gadījies, piemēram, viens accidents, taču tas jau nenozīmē, ka tas būtu tagad jāpieņem tas kā norma un jānoraksta cilvēks kā nederīgs.

  17. ok, tad tik un tā sanāk, ka viens eksidents pa pieciem gadiem ir norma, bet paskaties, shambala, te taču cilvēki saka, ka gadiem satiekoties…nu jā, lai met akmeni, kas bez grēka.

  18. Chabulis:
    Taisni mans stāsts!
    Es ar biju nenormāli uzticīga un domāju tāda nomiršu…, bet kaut kā gadījās… Un saprotiet mīļie lielākais pārsteigums man bija pašai. Par to, ka es to izdarīju un par to, ka tas man Ļ O T I patika!
    Es biju sajūsmā par TO. Neticēsiet bet vēl dienas garumā man bija pāris orgasmu! To es ar savu vīru biju pat piemirsusi… Vienīgais mierinājums ir tas, ka skaidri pozicionēju to, ka tas ir tikai sex un nekas vairāk… Tiekamies vēl joprojām… Reti… 1x vai 2x mēnesī… Bet joprojām ir labi un katru reizi es izbaudu.
    Kā mājās. Mājās ir kā lielākajai daļai. Brilles nokritušas, rutīna iestājusies un viss pārējais…
    Un es mierīgi liekos vīram blakus gultā un ar smaidu uz lūpām aizmiegu…jo viss taču ir kārtībā! Un arī viņš guļ saldi… jo arī viņam viss ir kārtībā… Un iespējams nekad es nezināšu kāpēc arī viņš aizmiegot tā smaida…

  19. Krāpšana ir laikam vieglākais ceļš, kā atkal sajust saldo dzīves garšu. Runāt un skaidrot attiecības ar otro pusīti ir garš un darbietilpīgs process, bet aiziet uz tusiņu, iepazīties ar kādu citu un atkal sev apliecināt, cik iekārojams/-a un sexīgs/-a tu esi-tas ir vienkārši… nenoliegšu, ka arī pašai patīk šī vienkāršiba 😉

  20. par nepieiesamo dazaddibu runajot….. katra sieviete cer un gaida pamegina ko jaunnu jutu seksa sfera ja tas neidodas citas atmet ar roku bet ja sadejadi virietis nepiedalas tad vinja to izmegina uz kada citaa objeta….

  21. ja tās kuces pirms krāpšanas padomātu ka līdz ar to viņas nogriež visu kā ar nazi un padara bērnu bez tēva tad lai padomā 100X pirms atplet kājas kādam loham kam mājsaimnieču kiniedēšana ir sportaveids – lēti ir atdot cilvēka likteni par kniebienu…

  22. Krāpšana=bezatbildība. Varoņdarbs ir spēt saglabāt dzirksteli savās attiecībās. Bērni vienmēr jūt patiesību vecāku attiecībās, un šeit sākas bezatbildība, jo TAS IETEKMĒS VIŅA DZĪVI, KAD PIEAUGS!

  23. Skatos, ka arī šeit tiek ģenerēti visādi stulbi stereotipi..
    Tipa sanāk, ja sieviete ar vīrieti dzīvo kopā bet nav precējušies tad mierīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem var krāpt, jo tipa vēl jau nekas viņus nesaista..
    Tad varētu padomāt, ka jūtas uzrodas tikai tad kad zagsā paraksta kautkādus papīrīšus.
    …par stereotipu, ka veči vairāk krāpj nekā sievietes.. – sievietes pēc dabas ir daudz emocionālākas, tādēļ arī tas no viņām tiek pasniegts kā x2. Neticu ka draugs draugam lielītos ar saviem ragiem.

  24. Es piedevu, lai gan tas iznīcināja visus taureņus vēderā, kas tur bija par viņu iepriekš. Piedevu ar domu, ka redzēju, ka viņš saprata, kāds tas ir varoņdarbs – piedot – un nekad neatkārtos. Neizturēju, tie nogalinātie taureņi mani žņaudza. Atriebos. Izrādījās, viņš bija izdarījis vēlāk vēlreiz. tad redzēju, cik viņam bija sāpīgi. tad piedeva viņš. bet nu viss ir beidzies. ja man nebūtu tā nodarīts pāri, nekad neiedomātos ko tādu darīt…

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.