Latvijas iedzīvotāji vidēji lieto trīs līdz piecas reizes vairāk sāls par noteikto dienas devu. Cilvēks, kuram garšo sāļš ēdiens, bieži pat dzirdēt nevēlas par sāls daudzuma ierobežošanu, taču ir vērts aizdomāties, ka šī garšviela spēj lielā mērā veicināt organisma novājināšanos.
Sensenos laikos sāls tika uzskatīta par pārticības simbolu un vērtības ziņā tika pielīdzināta zeltam. Sāli turēja godā un uz galda lika tikai īpaši smalkiem un cienījamiem viesiem. Sāls tīša vai nejauša izbēršana tika uzskatīta par draudzības pārtraukšanas zīmi. Tā kā sāls nebojājas, tas tika uzskatīts arī par mūžības un nemirstības simbolu, ko senči nēsāja līdzi savās ikdienas gaitās. Vienmēr kabatā tika turēta šķipsniņa sāls, jo tas tika uzskatīts par aizsardzību pret visiem ļaunajiem spēkiem un pagāniem. No tālās senatnes līdz mūsdienām ir pagājis daudz laika un uzskati ir krietni mainījušies, šobrīd sāls tiek plaši lietots un sen vairs nepilda baudvielas funkciju, ir visparastākā garšviela. Bieži tiek aizmirsts par to, ka tas nav veselīgs, cik daudz to lietot, lai nebojātu veselību, kā to aizstāt ar dabīgiem garšaugiem, lai ēdiens nebūtu pliekans.
Kas ir sāls?
Sāls, lai gan uzturā lietojama, tomēr ir ķīmiska viela, kā sastāvā ir 97% nātrija hlorīda un 3% joda un mitruma absorbējošu vielu. Lai sāli varētu lietot uzturā, tas ir apstrādāts aptuveni 600oC augstā temperatūrā, kā rezultātā izmainās ķīmiskais sastāvs. Tas var radīt veselības problēmas, ja to lieto pārlieku lielos daudzumos. Nātrijs cilvēka organismam ir nepieciešams un tā nozīmīgākie avoti ir šķiņķī, kūpinātās zivīs, sierā, maizē, skābētos kāpostos un marinētos gurķos. Patiesībā ar sabalansētu uzturu nepieciešamo nātrija daudzumu ikdienā ir iespējams uzņemt un sāls papildus nebūtu jālieto, bet ēdiena garšas uzlabošanai jālieto dažādi dabīgi garšaugi.
Ko sāls var nodarīt organismam?
Sāls pārlieku liela lietošana rada atkarību, garšas kārpiņas ļoti ātri pierod pie sāls un cilvēks ar laiku vēlas baudīt arvien sāļāku ēdienu, uzskatot, ka tas ir par pliekanu. Liela sāls daudzuma lietošana organismā var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos, kas var novest pie virknes citu sirds, nieru vai kuņģa problēmu, kā arī veicināt insulta attīstību. Sāls pārmērīgs daudzums organismā aizkavē šķidruma izvadīšanu, tas uzkrājas un noslogo nieres, var radīt tūskas. Liels sāls patēriņš veicina aptaukošanos, jo rada slāpes, kas bieži tiek remdētas ar saldinātiem, kalorijām bagātinātiem dzērieniem. Sāls pārlieku liela uzņemšana (vairāk kā 10 grami diennaktī) var veicināt arī nierakmeņu, osteoporozes, astmas attīstību.
Pētījumi liecina, ka sāls satur arī bīstamus konservantus, piemēram, alumīnija hidroksīdu, kas ļauj sāls sastāvam kļūt viegli birztošam, bet alumīnijs nosēžas smadzenēs un var būt kā Alcheimera slimības izraisītājs.
Protams, ne jau visi, kuriem patīk baudīt sāļu maltīti, noteikti saslims ar kādu no iepriekš minētajām kaitēm, jo sāls ietekmi uz organismu papildina dažādi citi faktori – vecums, dzīvesveids, liekais svars, ģenētiskā iedzimtība u.c. Kādu sāls pārtēriņš neietekmēs nemaz, taču cits mocīsies ar nopietnām šīs garšvielas izraisītām veselības problēmām. Par sāls patēriņa samazināšanu vajadzētu domāt laikus, nevis gaidīt līdz patiešām tas izraisīs kādus nopietnus veselības traucējumus.
Sāls patēriņa ierobežošana
Sāls patēriņa ierobežošana uzlabo artēriju elastību, normalizējot asinsspiedienu. Sākumā gan sāls patēriņa samazināšana šķitīs diezgan mokoša, jo cilvēka garšas kārpiņas ļoti izjūt sāls trūkumu ēdienā, ēdiens šķitīs bezgaršīgs, taču uzstājīgi virzoties uz savu mērķi, apmēram divu nedēļu laikā cilvēks jūt, ka garšas kārpiņas pierod pie jaunā piedāvājuma. Turklāt nav vajadzīgs sāls patēriņa daudzumu uzreiz nogriezt kā ar nazi, bet darīt to pakāpeniski, lai nebūtu sevi pārlieku jāmoca. Īslaicīga sāls patēriņa ierobežošana vēlamos rezultātus nedos, taču vismaz sešu mēnešu ilgs darbs parādīs būtiskas izmaiņas un regulēs asinsspiedienu. Ja sāls daudzums tiks samazināts par vismaz sešiem gramiem dienā, tas dos nozīmīgu artavu asinsspiediena normalizēšanā un rezultāti var būt novērojami jau pēc mēneša. Sāls patēriņu samazinot līdz trim gramiem dienā, efekts būs krietni lielāks, taču tas nebūs viegli, jo jāsāk kontrolēt visa sava ēdienkarte, domājot arī par slēptajiem sāļiem produktos. Visnozīmīgākā sāls ierobežošana ir gados vecākiem cilvēkiem, kuriem asinsspiediena pazemināšana ir īpaši svarīga.
Lai samazinātu sāls patēriņu, jāsāk ar to, ka jāizvēlas produkti ar zemāku sāls saturu un jāsamazina tā pievienošana mājās gatavotajam ēdienam. Sāls saturu kompensēt var ar dažādām garšvielām, citrusa augļiem.
Kāda ir optimālā dienas norma sāls patēriņam?
Dienā būtu vēlams neuzņemt vairāk kā trīs līdz piecus gramus sāls, taču, lai to kontrolētu, ir diezgan krietni jānopūlas. Lielā daļā pārtikas produktu sāls ir par daudz, taču nav likuma, kas pieprasītu obligāti produktus marķēt un uz to etiķetes norādīt, cik tieši sāls ir tā sastāvā, tāpēc nereti sāli apēdam slēptā veidā vairāk par vēlamo dienas normu. Maize ir viens no tiem produktiem, kas sāli satur ļoti bagātīgi. Lai gan ēdot nešķiet, ka maize ir sāļa, tomēr tās pagatavošanas procesā tā pievienota vairākkārtīgi, jo tā kavē nevēlamu mikroorganismu aktivitāti, aktivizē rauga darbību, veido un palīdz uzturēt maizi mīkstu, protams, ietekmē arī garšas īpašības. Ļoti daudz sāls ir pusfabrikātos, piemēram, pelmeņos, zivju pirkstiņos, saldētajos kartupeļos, gatavajās mērcēs, majonēzē, buljona kubiņos un citos līdzīgos produktos. Krietna deva sāls ir arī uzkodās – čipsos, sālītajos riekstos, cepumos.
Kā atradināties no pieraduma lietot daudz sāls?
Ļoti nozīmīgi ir tas, kur un kā cilvēks ēd. Ja gribam samazināt sāls patēriņu, svarīgi ir pēc iespējas vairāk gatavot ēdienu mājās pašiem, nevis ēst restorānos, ēdnīcās, vai sliktākajā gadījumā ātrajās ieskrietuvēs. Mazāk izvēlēties pusfabrikātus un desas, bet vairāk gatavot mājās gan gaļu, gan zivis, neaizmirstot par dārzeņiem. Nesālīts ēdiens ar laiku garšos arvien labāk un labāk, jo organisms atradīs no sāls, kā arī ļaus izjust ēdiena dabīgo garšu, garšvielas, dārzeņus, kuru garša sen jau bija aizmirsusies, jo sāls pastāvīgi to nomāca.
Vispirms jāsāk ar to, ka pašam ir jāvēlas atradināties no sāls un sevi jāmotivē. Jāzina, ko tas spēj nodarīt organismam un kā sev var palīdzēt, samazinot tā patēriņu organismā. Tad jādomā par ēdienu un jāsaprot, ko drīkst ēst pavisam bez bažām un, no kā labāk uzmanīties. Jāanalizē, kuros produktos sāls ir vairāk, kuros ne tik daudz. Pakāpeniski mazinot sāls patēriņu, tas būs krietni vieglāk kā momentā atsakoties no lielākās daļas sāls, kas līdz šim bija ikdienas norma. Vēl viens ieteikums būtu – neturēt sāls trauku uz galda. Ja tomēr šķiet, ka ēdienam trūkst mazliet sāls, vajadzētu mēģināt izgaršot tās garšas, ko sniedz nesālītie produkti.
Lai izdodas atradināties no sāls patēriņa un izbaudīt veselīgā ēdiena dabisko garšu!
Patiesībā no sāls ir ļoti viegli atradināties. Pati arī agrāk mīlēju paēst krietni sāļu ēdienu. sākumā šķita, ka nekam īsti nav garšas, bet apmēram pēc nedēļas jau siers sāka šķist par sāļu, desas šķita sāļas. Tagad domāju, ka īstenībā jau varētu lietot vēl mazāk sāls un nekas nekaitētu, jo veikalā pieejamajos produktos tā ir pārpārēm.
Labprāt no sāls atradinātos, bet ir ēdieni kuri bez sāls ir neiedomājami. ar ko var aizvietot sāli? ar kādām garšvielām to var aizstāt?
Dažādām – tas katram pēc garšas jāizmēģina. Vispār izslēgt no ēdienkartes sāli nevajag, jo tas ir veselīgs, ja lieto normālos daudzumos (tie 3-5 grami dienā).
Grūtākais ir tas, ka gatavajos produktos sāls ir ļoti daudz un nevar izkontrolēt cik… Piemēram, siers… Citsir tāds, ka mute paliek vaļā vēl ilgi pēc tā ēšanas.
Rēķinātāji diez vai ņēma vērā, ka siena laikā sāli izmanto arī mazajās lauku saimniecībās, lai atbaidītu grauzējus + sāls uzsūc mitrumu.