Kafija

Kāds gan būtu rīts bez tasītes aromātiskas kafijas?! Un kāda būtu pēcpusdienas klača draudzeņu lokā bez smalkmaizītes un tasītes karsti kūpošā, aromātiskā dzēriena. It kā nemanāmi, it kā sīkums, taču bez kafijas mūsu ikdiena nav iedomājama.

Kafijas vēsture

Lai gan eksistē ne mazums mītu un leģendu par kafijas izcelšanos, neviens nevar pateikt, kad kafija tikusi atzīta kā dzēriens. Tāpat kā par makaronu izcelsmi vēl šobaldien strīdas itāļi un ķīnieši, arī kafijas atklājēju godu sev vēlas piesavināties daudzi.
Zināmi vairāki vairāk vai mazāk patiesi, bet skaisti mīti par šo notikumu.
Kafijas pirmsākumi ir meklējami Āfrikas kontinentā jeb, precīzāk, Jemenā, kur vietējie mēdza baudīt kafijas augļa mīkstumu. Tikai vēlāk kafija ar kādu ceļojošu cilti vai arī kopā ar vergiem, kurus no Jemenas eksportēja uz Arābijas pussalu, nokļuva Arābijā. Vēl citi avoti vēsta, ka par kafjas atvešanu atbildīgs ir sūfijs Ali ben Omārs al Šadils, kurš pirms klostera dibināšanas Arābijā kādu laiku dzīvojis Jemenā.
Sākotnēji gan kafija netika lietota kā dzēriens, bet gan kā enerģijas uzkoda. Sūfiji kafijas pupiņas samala pulverī un sajauca ar dzīvnieku taukiem, iegūstot īpaši iedarbīgas tabletes, kas bija pilnas ar enerģiju. Tās lietoja ne tikai reliģisku rituālu veikšanai, bet arī pirms svarīgām kaujām, lai pārmānītu spēkus savā pusē. Tikai vēlāk kafijas koka augļus iedomājās izmantot par pamatu dzēriena uzlējumam. Sākotnēji tika izmantots viss auglis, no kura ieguva dzintarainas krāsas uzlējumu. Visbeidzot nonāca pie kafijas pupiņu jeb sēklu grauzdēšanas un baudīšanas.
Piecpadsmitajā gadsimtā šo dzērienu atklāja musulmaņu pasaules vīrieši un lietoja pirms nakts lūgšanām, lai apskaidrotu prātu un varētu izpildīt visus paredzētos rituālus. Tomēr bargie muslmaņu kopienas vadītāji drīz uzsāka cīņu pret kafiju, paziņodami, ka tā jauc prātu īsteni ticīgajiem. Diemžēl vai par laimi pārāk vēlu – kafija jau bija iekarojusi ļaužu prātus un sirdis un sākusi savu uzvaras gājienu pasaulē.
Eiropā sākotnēji kafiju gan vairāk uzskatīja par ārstniecības līdzekli. Tomēr drīz vien, atklājot tās tonizējošās īpašības, kafija tikai izrakstīta aizvien biežāk un ieteikta teju visiem, kas to varēja atļauties.
Savā ziņā par iepazīstināšanu ar kafiju esam pateicīgi itāļu ārstam un botāniķim Alpinusam Prospēram, kurš savā traktātā gari un plaši aprakstīja kafijas ārstnieciskās īpašības un pagatavošanas veidus. Drīz vien kafija kļuva iecienīta Vatikānā un visā Romā un ar katoļu baznīcas svētību izplatījās arī citās kristīgās valstīs.
Lai gan daudzi garīdznieki Eiropas jauno aizraušanos ar kafiju uzskatīja par reliģijai naidīgu un nosodīja, lūdzot pāvestu aizliegt šo velna dziru, tālaika pāvestam Klementam VIII kafija ļoti garšoja, tāpēc viņš deva tai savu svētību.
Sākotnēji kafijas nami Eiropā kļuva par tādām kā intelektuāļu pulcēšanās un saieta vietām. Tā laika paradumi šajos namos aizliedza ienākt sievietēm. Tāpēc aizvien vairāk daiļā dzimuma pārstāvju sāka sūdzēties, ka kafja tām aizviļot vīrus un padarot tos impotentus. Lai apklusinātu sievas, bet nebūtu jāatsakās no iemīļotā dzēriena, drīz vien kafijas baudīšana tika atļauta arī sievietēm.

Veselīgā puse

Laikam nav daudz tādu dzērienu un ēdienu, kuru veselīgās un neveselīgās puses tiktu tik nikni aprunātas, kā kafija. Tā tiek gan dievināta un aizstāvēta, gan neganti apsūdzēta un noliegta. Lai kā nu būtu, bez kafijas mūsdienu cilvēku ikdiena nav iedomājama. Ne viens vien ģēnijs nav spējis savus darbus radīt bez tasītes uzmundrinošas kafijas. Kā piemērus var minēt Gēti, Vāgneru, Listu, Šopēnu, Baironu un Stendālu, kā arī mūsu kaimiņzemes raksnieku Gogoli – diženus kafijas dzērājus.
Vai tiešām pasaulē tik iecienītais un plaši izmantotais dzēriens ir neveselīgs?
Jāatzīst, ka mediķi savos spriedumos nemaz nav tik kategoriski. Tāpat kā ar vairumu citu produktu, arī šeit īsti vietā ir teiciens, kas pār mēru, tas par skādi. Tātad, mēreni dzerot kafiju, to var uzskatīt pat par veselībai derīgu.
Kafijas galvenā sastāvdaļa, kas atbildīga par tās tonizējošajām īpašībām, ir kofeīns. Katra kafijas pupiņa satur aptuveni 2 līdz 3 procentus kofeīna. Tomēr kafija ar šo savu sastāvdaļu nav unikāla – kofeīnu satur arī tēja, kakao, guarāna un vēl aptuveni 60 dažādu augu. Tādējādi tas ir visos produktos, kas gatavoti no šiem augiem, piemēram, tējā, kakao un pat šokolādē.
Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu un smadzeņu apasiņošanu, izraisot enerģijas pieplūdumu, tam piemīt arī urīndzenošas īpašības. Šo iemeslu dēļ kofeīns ir daudzu medikamentu sastāvā, tai skaitā tajos, kas palīdz pret hroniskām galvassāpēm. Problēmas sākas tikai tad, kad kafijas ir par daudz. Mazās devās tā paātrina domāšanas procesus, reakcijas ātrumu un darbaspējas, bet, lietota pārāk daudz, kafija var padarīt miegainu un apātisku, izraisīt sirdsklauves un pat aritmiju.
Viena tasīte kafijas satur vidēji 60 līdz 90 mg kofeīna, bet par nāvējošu tiek uzskatīti 10 g šīs vielas. Dzerot kafiju, šādu daudzumu uzņemt praktiski nav iespējams.
Pētījumi liecina, ka kafijas dzērāji retāk slimo ar depresiju, jo tāpat kā šokolāde tā palielina laimes hormona daudzumu asinīs. Tātad sievišķie prieciņi pie kafijas tasītes ar šokolādes gabaliņu ir mums vitāli nepieciešami labai pašsajūtai.
Turklāt no sava ieraduma dzert kafiju tev nav jāatsakās arī diētas laikā, tasīte (150 g) kafijas satur ne vairāk kā 14 kaloriju. Protams, ja kafiju dzersi bez cukura, piena un citām piedevām.

Izvēlēties garšīgāko

Kafijas ražošanā svarīgs ir viss, sākot no audzēšanas, uzglabāšanas un transportēšanas līdz pat grauzdēšanai, iepakošanai un vārīšanai.
Kafijas plantācijas senatnē bija viens no visvērtīgākajiem biznesiem, kuru uzturēšanai izmantoja vergu darbu. Tomēr arī mūsdienās daudzu valstu ienākumus lielā mērā veido tieši kafijas audzēšana. Pasaulē atzītas ir Kolumbijas, Brazīlijas, Kostarikas, Haiti, Jamaikas, Papua Jaungvinejas, Kenijas un Venecuēlas kafija.
Lai kafijas kvalitāti nekas nemaitātu, liela daļa plantāciju atrodas nomalēs un pat mūsdienās dažās no tām raža līdz tuvākajai pilsētai vai maģistrālei tiek nogādāta pajūgos.
Ļoti svarīga kafijas apstrādes procesā ir grauzdēšana. Augstvērtīga kafija reti kad tiek grauzdēta stirpi,  jo tādējādi tā zaudē daudzas garšas nianses. Tādēļ lielākoties stiprai grauzdēšanai kafijas pupiņu atlase nav tik stingra.
Dažādi grauzdētas pat vienas un tās pašas pupiņas iegūst ļoti atšķirīgas garšas īpašības.

Viegli jeb bāli grauzdētas pupiņas ir ar ļoti smalku aromātu. To iesaka dzert no rītiem, ja vēlas, var pievienot pienu.
Kafijas izgaršotājiem patiks vidējs grauzdējums, kas ļauj labāk izjust katrai kafijas pupiņu šķirnei raksturīgās garšas nianses.
Tumši grauzdēta kafija piemērota tiem, kam patīk izjust rūgtuma niansi kafijas garšā.
Dubulti grauzdēta kafija ir īpaši rūgta. Ļoti tumšas kafijas cienītājiem derēs itāļu jeb espresso grauzdējums.
Nākamais etaps, pērkot vai maļot kafiju mājās, ir tās maluma pakāpe. Arī no tās atkarīgs, kā kafiju vislabāk pagatavot un kā tā garšos.
Ja vēlies ļoti stipru turku kafiju, tev vajadzēs pulverveida kafiju, tātad ļoti, ļoti smalki maltu.
Ja vāri espreso kafiju, nepieciešams espresso malums, kas ir tikai nedaudz rupjāks par pulverveida.
Ja  kafija tiks kāsta vai filtrēta, var izmantot tā saucamo smalko malumu.
Vidējais malums der kafijas apliešanai, vienalga, vai to gatavosi krūzē, kannā vai izmantosi kafijas automātu.
Ja atzīsti vienīgi kafiju, kas aplieta krūzē vai spiedkannā, vispiemērotākais būs rupjais malums.
Vienalga, vai izmanto jau maltu kafiju vai mal to pirms dzeršanas, kafija jāuzglabā slēgtā traukā un jārēķinās, ka aptuveni divu nedēļu laikā pēc vakuuma iepakojuma atvēršanas tās aromāts pamazām zaudē savas labās īpašības.

Kafijas pagatavošana

Kafijas gatavošanā vienlīdz liela nozīme ir tīriem, piemērotiem traukiem, gan pašas kafijas un izmantojamā ūdens kvalitātei.
Parasti aromātiskai, vidēji stiprai kafijai uz tasīti ūdens iesaka ņemt 1 līdz 2 tējkarotes kafijas. Vājāka tā būs bezgaršīga, bet stiprāka kafija iegūst netīkamas garšas nianses. Jāatceras, ka kafijas stiprums ir atkarīgs no kafijas maluma – jo smalkāka, jo stiprāk tā ievelkas, un no tās daudzuma. Neceri, ka, uzlejot vāju kafiju un paturot to uz biezumiem ilgāk, iegūsi stiprāku kafiju.
Lieta, ar ko bieži grēkojam, gatavojot kafiju, ir apliešanas temperatūra. Nav pareizi, ja kafiju aplej ar verdošu ūdeni. Vislabākās garšas īpašībs iegūstamas, ja kafijas biezumiem uzlej aptuveni 92 līdz 96 grādus karstu ūdeni. Turklāt izbaudi to tūlīt pēc tam, kad kafija pagatavota. Sildītas kafijas garšu neviens baudu cienītājs neatzīst par dzeramu.

Par kafiju varētu rakstīt vēl daudz, tomēr labākais veids, kā tikt skaidrībā, ir izgaršot tasi labas kafijas. Varbūt pašlaik atrodies darbā? Tad baudi jau sen nopelnīto kafijas tasi, apstājies uz mirkli, ieelpo aromātiskos garaiņus un izjūti brīnišķīgo garšu. Mmmmm…

Kafiju var ne tikai dzert. Šis burvīgais dzēriens ir arī lieliska piedeva dažādos ēdienos. Tāpēc īsta kafijas mīļotāja teju vai pienākums ir izmēģināt vismaz vienu no kafijas ēdienu receptēm. Lūk, dažas iedvesmai.

Kafijas želeja

4 tējkarotes želatīna
5 ēdamkarotes auksta ūdens
600 ml karstas, stipras kafijas
40 g pūdercukura
Lauru lapu krēms
300 ml putota saldā krējuma
1 ēdamkarote aromatizēta cukura ar lauru lapām*
4 lauru lapas dekorēšanai

Želatīnu aplej ar aukstu ūdeni un ļauj uzbriest. Tad pievieno to karstai kafijai un izšķīdini. Pievieno cukuru un atdzesē. Pārlej kafiju nelielos trauciņos. Liec ledusskapī, lai želeja sastingst.
Saldo krējumu saputo kopā ar aromatizētu cukuru, līdz tas ir stingrs. Izņem želejas trauciņus, uz mirkli iegremdē tos karstā ūdens peldē un izkrati želeju uz deserta šķīvīšiem, dekorē ar lauru krēmu un lauru lapām.

*Lai iegūtu aromatizētu cukuru, ievieto nelielā cukura dozītē pāris lauru lapas un ļauj tām nostāvēties aptuveni nedēļu.

Nektarīni ar kafijas krēma pildījumu

115 g maskarpones siera
3 ēdamkarotes ļoti stirpas melnas kafijas
4 nektarīni
15 g kausēta sviesta
3 ēdamkarotes šķidra medus
25 g sasmalcinātu Brazīlijas riekstu
šķipsniņa piparkūku garšvielu maisījuma

Saputo maskarpones sieru ar aukstu kafiju un liec ledusskapī uz 20 minūtēm, lai atdziest. Pārgriez nektarīnus uz pusēm un izņem no tiem kauliņus. Mazā bļodiņā samaisi sviestu, garšvielas un medu. Pārzied ar to nektarīna pusīšu griezuma vietas. Pārklāj pannu ar foliju, uz tās kārto nektarīnus ar griezuma vietām uz leju un cep piecas minūtes uz stipras uguns. Pievieno Brazīlijas riekstus un apcepini, līdz tie iegūst zeltainu toni. Apgriez nektarīnus, katra vidiņu aizpildi ar kafijas krēmu, pārkaisi ar riekstiem un medus maisījumu.

Kafijas – riekstu kūciņas

Pārtikas rīspapīrs (var nopirkt lielveikalos)
115 g tīrītu lazdu riekstu
225 g pūdercukura
15 ml rīsu cietes
10 ml maltas kafijas
riekstu esence
2 olu baltumi
nedaudz pūdercukura pārkaisīšanai
Uzsildi cepškrāsni līdz 180 grādiem. Uzliec uz cepamās plāts rīspapīru. Pannā uz plīts nedaudz apcep riekstus. Atdzesē un virtuves kombainā samal tos miltos. Samaisi riekstus ar pūdercukuru, rīsu cieti un malto kafiju. Pievieno putotus olu baltumus un samaisi viendabīgā masā. Pārliec visu konditorijas maisiņā un izspied uz rīspapīra nelielas piciņas, aptuveni 1 cm diametrā. Nedaudz pārkaisi ar pūdercukuru. Cep krāsnī aptuveni 20 minūtes, līdz tās iegūst zeltainu nokrāsu. Izņem un atdzesē. Kad kūciņas padzisušas, noņem lieko rīspapīru.