Kafija – labās un nevēlamās īpašības

Par kafiju ir dzirdēti daudzi viedokļi – vieni saka, ka tā ir kā dienišķais enerģijas lādiņš, citi – ka melnā veselības bende. Kā ir patiesābā? Pupiņu kafijai ir gan plusi, gan mīnusi, kurus nenāk par ļaunu zināt. Tas palīdzēs izlemt – dzert kafiju, vai labāk no tās atturēties.
Zinātnieki apgalvo, ka 300 – 500 mg kofeīna (tas būtu apmēram 2 – 3 tases kafijas) diennaktī neizraisa cilvēka organismā nekādu nelabvēlīgu ietekmi. Tiesa gan, ka kafijas stiprums un pagatavošanas veids var būt atšķirīgs, tāpēc ir pieņemts, ka vidējais kofeīna daudzums vienā tasē dabīgās grauzdētās kafijas ir 80 – 115 mg, šķīstošās kafijas 65 – 70 mg, bet espresso 40 mg tās mazajā, 30 gramus ietilpīgajā krūzītē. Arī kafijas pagatavošanas veids ietekmē to, cik kaitīga vai nekaitīga tā būs organismam. Kafijas automātā pagatavota kafija tiek filtrēta, tāpēc tā nenogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs, savukārt krūzītē aplieta kafija ir nefiltrēta un var paaugstināt holesterīna līmeni, kas ar laiku var radīt sirds un asinsvadu slimības. Kafijas biezumi ir taukaini un tieši šīs taukvielas nogulsnējas uz asinsvadiem, kas tos ar laiku aizsērē. Kafija patiesībā nav tikai laba, vai gluži pretēji – tikai slikta. Tieši tāpēc katram pašam jāizvēlas pieņemamākais variants – dzert kafiju un cik daudz to dzert vai labāk no šā dzēriena atturēties.

 
Kafijas labās īpašības
Kafijā esošais kofeīns aktīvi iedarbojas uz galvas smadzenēm – paaugstina garīgās darba spējas, paātrina reakciju, vairo enerģiju, izturību un stimulē fizisko aktivitāti. Ik dienu izdzerot divas tases kafijas, tā stimulē smadzeņu daļu, kas atbild par īstermiņa atmiņu un spēju koncentrēt uzmanību, šāds dienišķās kafijas daudzums labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņas procesiem, tāpēc var mazināt risku saslimt ar II tipa cukura diabētu un par 20% samazinās risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi,  taču tas nenozīmē, ka dzerot vēl vairāk kafijas, šie procesi notiks vēl sekmīgāk. Pārāk liels daudzums kafijas jeb precīzāk kofeīna, organismā var izraisīt trauksmes sajūtu un pat drebuļus, trīcēšanu. Kafija spēj normalizēt pazeminātu asinsspiedienu, taču cilvēkiem ar paaugstinātu arteriālo spiedienu ar kafijas lietošanu nevajadzētu pārmērīgi aizrauties. Lai gan divas tases kafijas dienā sirdij kaitējumu nenodara, tomēr regulāri lietojot šo dzērienu 60% gadījumu asinsspiediens pakāpeniski var paaugstināties. Zinātnieki atklājuši arī faktus, ka kofeīns stimulē matu augšanu, mazina dažādas alerģiskas reakcijas un satur P vitamīnu, kas nostiprina kapilārus un samazina asinsvadu sieniņu caurlaidību, tādējādi tās stiprinot. Aptuveni trīs kafijas tases ikdienā samazina iespēju izveidoties žultsakmeņiem, kas rodas no holesterīna kristalizēšanās, bet ar vienu kafijas tasi dienā pietiek, lai par 10% samazinātu risku izveidoties nierakmeņiem. Savukārt ASV un Japānas pētījumi liecina, ka kafija ir spēcīgs aizsarglīdzeklis pret aknu cirozi; esot pat pierādīts, ka izdzerot 3 – 4 tases kafijas ik dienu, iespēja sasirgt ar šo kaiti ir pat par 80% mazāka, kā nelietojot kafiju nemaz. Izdzerot minētās 3-4 tases kafijas dienā, tas var pasargāt arī no resnās zarnas vēža rašanās, jo kafija veicina resnās zarnas darbības aktivitāti un mazina nelabvēlīgo mikroorganismu darbību. Vēl zinātnieki ir izpētījuši, ka regulāra kafijas dzeršana par aptuveni 50 – 80% samazina iespēju saslimt ar Pārkinsona slimību (centrālās nervu sistēmas slimība, kuras iespaidā cilvēkam rodas gan runas, gan kustību traucējumi un trīsas). Pie kafijas labajām īpašībām tiek minēts arī fakts, ka tā palīdz astmas slimniekiem, un pat viena tase dienā var samazināt astmas simptomus. Tiek lēsts, ka regulāra kafijas lietošana astmas lēkmju izpausmi var samazināt līdz pat 25%.
Ļoti bieži tiek apspriesta tēma par kafijas lietošanu grūtniecības laikā – vai tā jāpārtrauc lietot, vai tomēr kafiju drīkst dzert. Ir veikts daudz pētījumu, lai noskaidrotu atbildes uz šiem jautājumiem, un zinātnieki ir secinājuši, ka grūtniecības laikā kafiju drīkst lietot, ja arī iepriekš sieviete to ir darījusi, bet nevajadzētu dzert vairāk kā divas līdz trīs tases (300 – 400 mg kofeīna) dienā. Nebūtu pareizi sākt dzert kafiju grūtniecības laikā, ja iepriekš kafija nav bijusi cieņā, kā arī jāuzmanās un, iespējams, no kafijas jāatsakās sievietēm, kurām ir bijis spontānais aborts un pastāv atkārtots grūtniecības pārtraukšanās risks. Zūdot bērniņu, kafiju drīkst dzert, taču nelielos daudzumos un labāk rīta stundās, nevis vakarā, jo jāpatur prātā, ka kofeīns caur mātes pienu var nonākt arī bērna organismā, radot viņā nemieru un bezmiegu.
 
Kafijas nevēlamās īpašības
Kofeīna pārdozēšanas simptomi ir nemiers, baiļu sajūta, trīsas, svīšana. Liels daudzums kofeīna paātrina sirdsdarbību un var izraisīt pat sirds aritmiju. Ja ar kafijas dzeršanu pārspīlē (četras vai vairāk tasītes ik dienu), tas var izraisīt bezmiegu, nepārtrauktu noguruma sajūtu, jo organisms vairs kafiju nespēj uztvert kā uzmundrinošo un enerģiju sniedzošo baudvielu, bet nogurst no tās. Tā rezultātā var būt grūti vakaros iemigt, naktī iespējams pamosties un nespēt aizmigt. Zinātnieki ir izpētījuši, ka dienā izdzerot trīs un vairāk tasītes kafijas, vīriešiem ievērojami pasliktinās spermas kvalitāte un var rasties grūtības ieņemt bērnu. Jāuzmanās, ja tiek lietoti medikamenti, jo, piemēram, pretsāpju un temperatūru mazinošā līdzekļa „Paracetamols” iedarbību kafija būtiski pastiprina, un citu zāļu sastāvā esošais paracetamols apvienojumā ar lielu kofeīna daudzumu var radīt nopietnus aknu bojājumus. Kafija ir liels garastāvokļa izmainu radītājs – ja dienā tiek izdzerts vairāk kā 3 – 4 tasītes kafijas (500 un vairāk mg kofeīna), pārāk izteikti aktivizēsies smadzeņu darbība, reakcijas ātrums un koncentrēšanās spējas, līdz ar to izraisot pēkšņas garastāvokļa maiņas, dusmu uzplūdus vai tieši pretēji – pēkšņu un neizskaidrojamu flegmātismu. Lietojot kafiju, no organisma ar urīnu tiek zaudēts vairāk kalcija, tāpēc svarīgi uzturā lietot produktus, kas to satur, piemēram, pienu un tā produktus. Zinātnieki ir izpētījuši arī to, ka kafijas dzērājiem pastāv lielāks risks saslimt ar reimatisko artrītu – tie ir kāju un roku mazo locītavu sistemātiski uzliesmojoši traucējumi, kas rada kaulu un skrimšļu eroziju – šūnu noārdīšanos. Vēlreiz jāatgādina, ka liela nozīme ir izdzertajai kafijas devai, jo lielāks risks ar šo slimību saslimt ir tiem, kuri izdzer četras un vairāk tases dienā. Šāds kafijas daudzums pat par 15 reizēm palielina iespēju saslimt ar šo slimību, salīdzinājumā ar cilvēku, kurš kafiju nelieto nemaz.
 
Lai gan plusu ir šķietami vairāk kā mīnusu, tomēr jāpatur prātā, ka katrs organisms ir individuāls un uz dažādiem kafijas daudzumiem reaģē atšķirīgi. Domājams, jāpiekrīt apgalvojumam – viss ir labs, bet tikai ar mēru!

Saistītie raksti

14 komentāri
  1. Mans vīrs vispār pumpē ar 10 tasēm dienā. es visu laiku dziedu, ka tas nav labi, bet viņš jau neklausās!

  2. Jādzer “Inka” – dabīgs graudaugu dzēriens, garšo kā parasta baltā kafija, kad ar pienu un cukuru sataisa 🙂

  3. Uf, bet cik garšīga ir cigoriņu kafija 😉 Super aromātiska, uzmundrinoša un galvenais – no pašu dārza! 🙂
    Incanti, vai kaut kur ir iespējams iegādāties jau termiski apstrādātu cig.kafiju? Jo tas process, lai tiktu līdz kafijas tasītei, ir garš un darbietilpīgs.
    Tomēr – iesaku pagaršot!

  4. Lai gan lasot šo rakstu, nopratu, kad plusu ir šķietami vairāk kā mīnusu, tomēr domāju, ka jāpatur prātā, ka katrs organisms ir individuāls un uz dažādiem kafijas daudzumiem reaģē atšķirīgi. Domājams, jāpiekrīt apgalvojumam – viss ir labs, bet tikai ar mēru! Vai arī teicienam ne viss ir slikts un ne viss ir labs. Man vēl patika raksts šājā lapā par kafiju-http://[cenzēts]kafijasdraugs.lv

  5. Vairums lasītāju pa šiem gadiem laikam ir jau nomiruši pērkot reklamētos kafijas automātus un dzerot kafiju tā slabo īpašību dēļ un ignorējot sliktās.
    Viskaitīgākā rakstā ir reklāma, kas iesaka aparātuds kuros ir filtri, ka spaši par sevi ir bīstami veselībai un maina kafijas garšu.
    Mazāk bīstama ir uzlietā kafija, kuras biezumi uzsūc kaitīgo holesterīnu no uzņemtās pārtikas un uzlabo kuņģa tonusu.

  6. Nedaudz vēl par kafiju .
    Kamēr lielākā daļa sabiedrībā uzskatu, ka kafija ir kaitīga veselībai, tas ir tikai puse no visas patiesības. Šķīstošais kafijas ekstrakts ir kļuvis par vienu no ļoti labas veselības garantiem un potences saistītām priekšrocībām.
    Pastāv vairāki galvenie veidi kafijas ekstraktam, ko taisa no Arabica un Robusta augstākās kvalitātes kafijas pupiņu ekstraktiem. Ja skatam Arabica augu, tad ekstraktam ir augstāks antioksidantu sastāvs, kas satur chlorogenic polyphenol un caffeic skābes. Kafijas pupiņu vairākums izlaižot caur aparātu zaudē par daudz labumu, ko satur kafija. Dziļi grauzdēšanas procesi un papildus apstrāde automātos būtiski samazina antioksidants saturu.
    Piemēram, kafija ir viens no visplašāk izplatītajiem pesticīdu herbicīdu avotiem, ko izsmidzina kultūru pasaulē. Pētījumos ir pierādīti vairāk nekā 1000 toksisko ķimikāliju ko izvelk automāts no grauzdētās kafijas, bet šķīstošajā vai uzlejamajā to nav. Vislabākā būs uzlieta šķīstosā kafijja nelaižot to caur automāta filtriem.
    Labu apetīti!

  7. Kafiju nelietoju, taču gadās izdzert un atklāju, ka seksā gūstu daudz vairāk orgasmu. Ir partneris ar kuru tad pat 28 reizes esmu beigusi, pateicoties kafijai. Jāpiebilst, arī nedzerot kafiju gūstu vairākus orgasmus.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.