Kādus dārzeņus ēst ziemā?

Ziema ir grūts laiks gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Dzīvniekiem rudenī jāpamanās uzkrāt tauciņus, lai pārziemotu, bet cilvēkiem tieši otrādi – tumšajos gadalaikos uzkrātās rezerves nav vajadzīgas ne ziemā, ne vasarā. Nezinādama par Maximas un Rimi eksistenci, nabaga daba, gluži kā pirms tūkstoš gadiem, uzkrāj katru kumosu, ko apēdam, gatavodama mūs smagai ziemas pārdzīvošanai. Neko darīt, mums jābūt viltīgākiem par pārāk gādīgo māti dabu, pēc gadumijas gastronomiskajām orģijām pievēršoties monogāmām attiecībām ar dārzeņiem.

Artišoki – galvenais ziemas dārzenis. Šie veselībai tik noderīgie dārzeņi ir ļoti viegli pagatavojami. Tie satur C un A vitamīnus un pat ziemā tos itin viegli var atrast gandrīz visos lielveikalos.

Ziedkāpostu un brokoļu lietošana uzturā samazina vēža saslimšanas risku. Tie ir ātri un universāli pagatavojami dārzeņi, labi iet kopā ar gaļas ēdieniem, salātiem un zupām. Ja ģimenē ir pieņemts lietot uzturā kartupeļus, tad ziedkāposti un brokoļi būs vislabākie to aizstājēji gan ceptā, gan vārītā vai biezeņa veidā. Šie dārzeņi ir uzskatāmi par ļoti vieglu ēdienu, ko nevarētu teikt par kartupeļiem.

Redīss ir izcils C vitamīna avots. Ja nav pretenziju pret redīsa spēcīgo garšu, tā būs vislabākā piedeva jebkuriem dārzeņu salātiem, garantējot tiem ziemā tik nepieciešamo, vitamīnu un svaiguma devu.

Rabarbers ir vēl viens šajā sarakstā iekļaujamais dārzenis, kas nav pietiekami augstu novērtēts. Pirmkārt, tam piemīt deserta sastāvdaļas statuss, otrkārt, tas nav tik izplatīts kā ziedkāposts vai brokolis. Bet pat tad, ja decembrī lielveikala plauktos redzamie rabarberu kāti neizskatās diez cik pievilcīgi un svaigi, tos var droši krāmēt grozā, jo gardā pīrāgā, ķīselī vai ievārījumā šie rabarberi garšos daudz labāk par ievestajiem „svaigajiem” āboliem.

12 komentārs
  1. Rabarbers ir dārzenis?:) Man līdz šim rabarbers vairāk asociējas ar skābu nezāļveida liellapi…

  2. Mūsu organismam tik nepieciesamie vitamīni, kurus var iegūt ne tikai tabletītes formātā!
    Baklažānos vitamīnu saturs nav augsts, taču šie dārzeņi ir bagāti ar minerālsāļiem un bioloģiski aktīvām vielām, kas izvada no organisma dažādas kaitīgās vielas.Baklažāni novērš vēdera aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās. Baklažānus lieto ja ir aknu slimības, aptaukošanās, kuņģa un zarnu trakta slimības, locītavu slimības, organisma spēcināšanai. Baklažāni labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību, palīdz pret mazasinību, normalizē ūdens līdzsvaru organismā, ievērojami samazina holesterīna līmeni asinīs, sekmē liekā šķidruma un urīnsāļu izvadīšanu, tāpēc īpaši ieteicami gados veciem cilvēkiem, kā arī diabētiķiem, nieru slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no tūskas vai podagrai līdzīgām kaitēm. Nav ieteicams lietot uzturā negatavus un arī pārgatavojušos baklažānus, jo tie satur solanīnu, kas ir veselībai kaitīga viela
    Burkāni ir vērtīgs A, B1, B2, B6, C, E, K, PP vitamīnu avots. Tikai 20 līdz 30 g svaiga burkāna spēj nodrošināt nepieciešamo diennakts A vitamīna devu. Burkāni satur arī daudz minerālvielu, kas nepieciešamas cilvēka organisma pamatfunkciju nodrošināšanai- kāliju, fosforu, dzelzi, kobaltu, jodu, varu, cinku, fluoru, niķeli un magniju. Burkānus vajadzētu lietot, ja ir acu slimības, artrīts, aknu slimības, ateroskleroze, mazasinība un organisma spēcināšanai. Tāpat burkāni satur daudz beta karotīna, kas vairo organisma aizsargfunkcijas, uzlabo sejas ādas krāsu, redzi un matu struktūru. Bet burkānu sulai ir tonizējoša iedarbība – tā palīdz atjaunot spēkus un uzlabo vielmaiņu, nodrošinot vieglāku vajadzīgā materiāla atcerēšanos. Burkāni veicina ēstgribu un gremošanu, normalizē sirds un asinsvadu, aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, vairogdziedzera darbību. Cukura diabēta slimniekiem jāņem vērā, lietojot svaigus burkānus, ka dažas burkānu šķirnes satur daudz cukura. Iesaku bērniem čipšu vietā iedot pagrauzt burkānu, mazais cilvēciņš iegūs ne tikai vajadzīgos vitamīnus, bet arī stiprinās zobiņus!!!
    Bietes sastāva ir vitamīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, silīcijs, jods, dzelzs), olbaltumvielas un šķiedrvielas. Bietes uzlabo zarnu trakta un kuņģa darbību, mazinot risku saslimt ar resnās zarnas audzēju. Tās veicina vielmaiņu un normalizē asinsspiedienu, kā arī stimulē centrālās nervu sistēmas darbību. Tāpat bietes uzlabo sirds, nieru, aknu un urīnpūšļa darbību, uzlabo asins sastāvu, veicina sarkano asins ķermenīšu veidošanos un izvada no organisma smago metālu sāļus un dažādus sārņus.Bietes ieteicams lietot aptaukošanas gadījumos, ja ir sirds mazspēja vai aknu un žultsceļu slimību ārstēšanā. Bietes jālieto arī mazasinības, saaukstēšanās gadījumā. Bietes lieliski spēcina organismu. Lai bietes būtu garšīgākas, tās labāk vārīt nemizotas un nesagrieztas. Lai samazinātu vitamīnu zudumu, bietes jāvāra slēgtā traukā. Tās jāliek verdošā ūdenī. Nav ieteicams ūdenim pievienot sāli, jo tad biešu garša pasliktinās. Bet C vitamīna biešu lapās ir vairāk nekā bietē. Biešu lapas lieto zupām, biezeņiem, salātiem, ēdienu rotāšanai. Ārīgi biešu sula palīdz noņemt vasaras raibumus, ja uzziedīsi uz sejas sulu uz 20 minūtēm un pēc tam noskalosi.
    Tomāts satur 13 dažādus vitamīnus (A, C, D u.c.), beta karotīnu, folijskābi, dažādas organiskās skābes, dabīgos augu hormonus flavonoīdus un fitoncīdus, ēteriskās eļļas, kā arī 17 minerālvielas: kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, magniju, dzelzi, kobaltu, molibdēnu, cinku un jodu – vielas, kas ļoti nepieciešamas cilvēka asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai un dažādu dziedzeru sekrēcijai. Tomātos ir spēcigs antioksidants – karotinoīds likopēns – kas sargā organismu no stresa un vides kaitīgās ietekmes, mazinot risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām un palēninot novecošanās procesus. Interesanti, ka gatavi tomāti līdzīgi kā šokolāde satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo cilvēka enerģiju un labsajūtu.
    Mēs uzturā lietojam dārzeņus, augļus, pat nenojaušot, cik , patiesībā veseligi un organismam vajadzigi, mums viņi ir !!! 

  3. Arī man gribas ēst kaut kā veselīgāk un tieši dārzeņus, bet ļoti bieži, lai neteiktu gandrīz vienmēr, kad pēc darba ieeju piemājas rimčikā, visi brokoļi un ziedkāposti sen jau izbeigusies…bet burkāni man garšo tikai svaigi. Vārīti izraisa nelabumu.

  4. Zebest, bez brokoļiem un ziedkapostiem , ir tik daudz darzeņu, kuros ir daudz vitaminu un organismam nepieciesamo vielu.Ja jau rimčikā nav , drosi var nedelas nogale doties uz tirdzinu un iegadaties veselai nedelai dažnedāžādus darzeņus :-).Par burkāniem runājot, lietojot svaiga veidā, iegusi vairak labuma, neka no varitiem.Izspied sulu (burkani+sarkanas bietes+apelsins), no rita brokastis, vitaminu kokteilitis garantēts! 🙂

  5. Garšo bietes – bet tā apstrāde..uhh. cik reizes nav sanācis piemirst uz plīts.
    darzeņi lv ? Nesanāk baigi pa dārgo?

  6. kā reiz šodien ar savu ģimenes ārstu par šo jautājumu spriedelējām. da būtu jau forši ēst dārzeņu, arī ziemā, bet ko tad mēs ieraugām, ieejot LV veikalos – produktus, kas nav audzēti mūsu platuma grādos, un, kas bieži vien nav piemēroti mūsu organismam. protams, protams, ir eko dārzeņi, bet tas ir padārgs pasākums + izstaigā nu pēc šīem produktiem.

  7. Anita, bet tie, var teikt, ir vienīgie dārzeņi, kuri man garšo. Bieti ēdīšu tikai tad, ja tā jau būs pagatavota, jo, kā jau teica orinoko, baigi sarežģīti. Negaršo, ja kaut kur pielikta paprika vai tomāts apstrādāts, kuram nāk nost miziņa. Vēēē! Kukurūza pieņemama tikai atsevišķos salātos (krabja piemēram). Selerijas sakne ir briesmīgākais, ko vispār varu iedomāties. Varētu grauzt svaigu kāli. Tādas nu man tās garšas īpatnibas.

  8. Veikalā var pirkt cukuru un miltus, pārējais jāmeklē tirgū – jau kādus divus gadus esmu rets viesis lielveikalos un svētdienas tirgus apmeklējums man ir pielīdzināms maziem svētkiem 🙂

Komentēt skudra Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.