Piemēram Baltic Furniture 2011. Šī ir izstāde, kuras apmeklējums vismaz mēbeļniekam ir obligāts. Pat neskatoties uz to, ka par 85% zini ko ieraudzīsi. Tas ir – parastie lietuviešu un vietējie dīvāni un 90-to stila mēbeles. To visu var redzēt dažādos mēbeļu namos.
5% procenti ir daži interesanti jaunumi no vietējiem ražotājiem. Starp tiem ir gan sērijveida mēbeles, gan dažādi interesanti risinājumi un eksperimenti ar materiāliem. Bet tas vairāk interesē nozares profesionāļus.
Atlikušie 10% ir tas, dēļ kā es jau vairākus gadus apmeklēju šo izstādi – tas ir Dizaina Parks. Tā ir kā izstāde izstādē. Un, protams, konkurss "Gada balvu dizainā 2011". Te ir viss – dekoratīvi interjera priekšmeti, mēbeles, rotas, trauki, interjeru projekti, u.t.t. Ir darbi gan no rūdītiem dizaineriem, gan jaunajiem māksliniekiem. Pieredzējušo darbi izceļas ar kvalitatīvu materiālu vērienīgu pielietojumu. Pārsvarā tie ir darbi ar funkcionālu pamatojumu.
Kā piemēram, krēsls un pakaramais no sērijas MINT (Jānis Rauza).
Pie rūdītajiem dizaineriem jau var pieskaitīt Aigaru Meždreiju. Viņš šogad piedāvā jaunumu – žurnālu galdiņu RONDO.
No jaunajiem vēlos izcelt Ilzi Žūriņu ar masīvkoka plauktu. Tīrs
bio un
eko. Un minimālisms. Bet absolūti funkcionāls.
Pavisam pretējs ir Ievas Rulles mīklas rullis no… stikla! Šo materiālu ietverot tik robustā priekšmetā, tas dod ļoti ēterisku efektu.
Pēc katras izstādes man rodas jautājums – kur paliek šie jaunie, spējīgie dizaineri? Iespējams, ka tuvākajā mēbeļu salonā zīmē virtuves mēbeles
hruščovkām un savrupmājām. Man liekas, ka potenciāls netiek izmantots, jo mums trūkst dizaina menedžmenta. Ja teātrī un mākslā kaut kas tiek atbalstīts arī no valsts puses, tad dizainā visa virzīšana ir uz paša dizainera pleciem. Bet dizainerim ir jārada, nevis jāpārdod. Pēc manām domām, dizaina virzītājiem vajadzētu nākt no biznesa vides. Ar pieredzi ražošanā un pārdošanā. Cerams, ka mūsu uzņēmēji sapratīs, ka dizains ir vērtība, ar ko var visi nopelnīt.
www.moff.lv
